Eiropa cīnīsies ar Krievijas agresiju un klimata pārmaiņām, applūdinot purvus
Eiropā nākamajās desmitgadēs atjaunos nosusinātos purvus
Polija un Somija vēlas appludināt purvus pierobežā, tostarp lai apgrūtinātu militārās tehnikas pārvietošanos. “Valstis aktīvi apsver ideju un pēta šo iespēju kā daudzfunkcionālu pasākumu savu robežu aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām,” raksta izdevums “Politico”. “No Kijivas līdz Suvalku koridoram purvi atkal kļūst par Eiropas aizsardzības vairogu (…) Lielākā daļa ES kūdrāju koncentrējas uz NATO robežas ar Krieviju un Kremļa sabiedroto Baltkrieviju - tie stiepjas no Somijas Arktikas cauri Baltijas valstīm, gar Suvalku koridoru Lietuvā un līdz pat Polijas austrumiem. Purvainais reljefs ir bīstamas lamatas militārajām kravas automašīnām un tankiem.”
Politico: “Debates par dabas atjaunošanu aizsardzības nolūkos visstraujāk virzās Polijā, lai gan Varšava līdz šim nelabprāt iesaistījusies klimata izmaiņu novēršanas programmās. Klimata aktīvisti un zinātnieki uzsāka dabas aizsardzības kampaņas pirms vairākiem gadiem, tiklīdz saprata, ka Polijas politiķi gatavi tērēt finanšu un politiskus resursus vides iniciatīvām, ja tās ir saistītas ar valsts drošību.”
Nīderlandes biologs Hanss Jūstens laikrakstam “Financial Times” pauž viedokli, ka purvu glābšana no nosusināšanas izmaksu ziņā ir efektīvs veids, kā "neļaut" Krievijas armijai iekļūt Eiropā.
Savukārt Lietuva ir apstiprinājusi, ka plāno atjaunot nosusinātus purvus uz Baltkrievijas robežas, apgrūtinot militārās tehnikas pārvietošanos. Lietuvas Mitrāju atjaunošanas un aizsardzības fonda vadītājs Nerijus Zableckis paziņoja, ka tas "palielinās drošību", taču projekta īstenošana prasīs gadu desmitus. Viņš aicināja Latviju un Igauniju sekot šim piemēram un "izmantot dabu valsts aizsardzībai".
