Visa cilvēces vēsture mērenajos platuma grādos ir saistīta ar četru relatīvi stabilu gadalaiku izpratni: ziemu, pavasari, vasaru un rudeni.
Taču pēdējos gados antropogēnā darbība ir izraisījusi klimata pārmaiņas, tāpēc zinātnieki ir noteikuši jaunas sezonas.
Saskaņā ar Live Science datiem, labs piemērs tam ir termins “dūmu sezona”, ko lieto dažu Dienvidaustrumāzijas reģionu iedzīvotāji.
Šajā periodā lauksaimnieki aktīvi dedzina zāli un citu veģetāciju, lai atbrīvotu zemi lauksaimniecībai.
Šajā kategorijā ietilpst arī “atkritumu sezonas” rašanās kontinenta dienvidos no vēla rudens līdz agram pavasarim, kad vējš no okeāna uz krastu atnes lielu daudzumu atkritumu.
Reģionos, kur iepriekš bija skaidri atšķirti četri gadalaiki, tagad arvien biežāk tiek reģistrēta to aritmija, kad, piemēram, pavasaris iestājas gandrīz februārī, bet vasara beidzas oktobrī.
Tas savukārt izjauc augu un dzīvnieku savstarpēji atkarīgo dzīves ciklu sinhronizāciju, tieši ietekmējot cilvēku kopienu dzīvi.
