Izrādās, ka ilgstoša atrašanās ārkārtējā karstumā ne tikai īslaicīgi kaitē veselībai, bet arī paātrina organisma bioloģiskās novecošanās procesu, pie satraucoša secinājuma nonākuši Taivānas zinātnieki. Saskaņā ar jauno pētījumu, divi gadi, dzīvojot karstuma viļņos, cilvēka mūžu saīsina par 12 dienām.
Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Climate Change, balstīts uz gandrīz 25 000 cilvēku datu analīzi, kuri tika novēroti 15 gadus. Eksperti novērtēja dalībnieku bioloģisko vecumu, izmantojot galvenos rādītājus: asinsspiedienu, iekaisuma un holesterīna līmeni, kā arī plaušu, aknu un nieru darbību.
Rezultāti parādīja, ka vislielāko kaitējumu karstums nodara strādniekiem, kuri daudz laika pavada ārpus telpām. Viņiem divu gadu uzturēšanās augstā temperatūrā novecošanu paātrina pat par 33 dienām.
“Ja neparastu karstuma viļņu ietekme uzkrāsies vairāku desmitgažu laikā, sekas veselībai būs daudz nopietnākas, nekā esam ziņojuši,” sacīja pētījuma vadošais autors Dr. Tsui Guo no Honkongas Universitātes. Viņš uzsvēra, ka karstuma viļņu postošā ietekme ir salīdzināma ar smēķēšanas, alkohola lietošanas vai neveselīga uztura ietekmi.
Zinātnieki vēl nevar precīzi noteikt šīs parādības cēloņus, taču norāda, ka galveno lomu varētu spēlēt DNS bojājumi, ko izraisa karstuma stress. Turklāt karstuma viļņi netieši kaitē veselībai, pasliktinot gaisa kvalitāti un palielinot meža ugunsgrēku risku.
