«Visbiežāk mēs sazināmies ar balss skaņām, saliedētām vārdos un teikumos, vai ar rakstu valodas palīdzību. (..) Vienlaikus saziņa tiek veikta ne tikai ar balsi un rakstu zīmēm, bet arī ar ķermeņa kustībām, t.i., ar neverbālās valodas palīdzību. (..) Var uzskatīt, ka neverbālā valoda ir palīgs verbālajai, darbojoties daļēji kā tās dubliere.» Tā savas jaunās grāmatas Zīmju valoda: latviešu žesti ievadā raksta Janīna Kursīte-Pakule.
Jau šomēness Saeimai jāievēlē četras amatpersonas, kuras turpmākos piecus gadus strādās Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) to amatpersonu vietā, kurām šogad izbeidzas pilnvaru termiņš. Konkursā uz četrām vakancēm pieteikušies 11 kandidāti. Saruna ar vienu no NEPLP kandidātiem Ivaru Āboliņu par to, kāpēc viņš nolēmis kandidēt uz šo amatu un kādu mērķi viņš gribētu sasniegt, ja kļūtu par NEPLP locekli.
Par Vienotības politiku un izredzēm, par valsts nodokļu politiku, tās izmaiņām un Latvijas nākotni saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu (Eiropas Parlamenta Tautas partiju grupa, Vienotība).
«Jaunībā jāizraugās vairāki hobiji, lai vecumdienās nevajadzētu mocīties ar pašapziņas trūkumu,» uzskata eksprezidents Guntis Ulmanis, hokeja kluba Rīgas Dinamo valdes priekšsēdētājs. Viens no hobijiem, protams, ir hokeja kluba vadīšana un spēles vērošana. Tomēr pirmajam atjaunotās brīvvalsts prezidentam ir arī savs skatījums uz šodien notiekošo Latvijā. Par to arī parunāsim.
Jēkabpils vecticībnieki Zinovija Zimova un Valērijs Plotņikovs šķiet rada maniem bērnības un jaunības ļaudīm, kuru ticību un ikdienas būšanu es arvien turu sev par dzīves mēru. Arī starp tiem ļaudīm bija vecticībnieki. Bet Zimovas kundze un Plotņikova kungs turklāt ir sava novada, Latvijas vecticībnieku vēstures pašaizliedzīgi pētnieki. Ar šo sarunu Neatkarīgā sveic vecticībniekus, pareizticīgos viņu Ziemassvētkos 7. janvārī.
Saruna ar bijušo veselības ministru Gunti Belēviču par to, vai veselība ir valdības prioritāte; par pārfinansētām un nenofinansētām jomām; par izmeklējumiem, kurus veicam desmit reižu vairāk nekā Skandināvijā; par to, kāpēc ir milzu pretdarbība e-veselības ieviešanai; kur meklēt katastrofāli iztrūkstošo naudu veselības aprūpei; kas jādara, lai nebūtu riska pārliet inficētas asinis, un kas jādara, lai mēs pārtrauktu slīdēt pa plakni uz leju.
Prezidenta izveidotās ekspertu grupas ziņojumā par saliedētības politiku Latvijā nav vērtēts tāds gan sabiedrībai, gan politikai svarīgs saliedētības aspekts kā valsts centrālās un vietējās varas attiecības.
Satikt izcilo pianistu, pedagogu, muzikologu, Itas Kozakevičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) priekšsēdētāju, Mazākumtautību konsultatīvās padomes pie Valsts prezidenta locekli Rafi Haradžanjanu Neatkarīgā devās ar nolūku uzzināt viņa viedokli par prezidenta Raimonda Vējoņa šā gada aprīlī izveidotās sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas 23. novembrī publicēto ziņojumu. Mēs parunājām par saliedētību, mazākumtautībām un to organizācijām varas un sabiedrības uztveres kontekstā.
Ekonomists, metodologs, biedrības Baltijas stratēģisko pētījumu un inovāciju institūts valdes priekšsēdētājs Igors Zlotņikovs intervijā Neatkarīgajai norāda, ka krīze nav beigusies. Tā padziļinās. Tā ir civilizācijas krīze. Vienlaikus Igors sauc šo par ļoti gaišu laiku, jo tas dod cilvēkam iespēju nonākt pašam līdz savam pamatam. Par galveno situācijas pārvarēšanas līdzekli viņš uzskata sakralitātes atjaunošanu.
Saruna ar populisma pētnieci, politisko zinātņu doktori Ilzi Balceri par to, kas ir populisms; par tā politiski dziednieciskajām īpašībām; par nākamgad gaidāmajiem notikumiem, kuri noteiks, vai Eiropa izturēs populisma testu; par to, vai populistu līderim obligāti jābūt klaunam, kā arī par populistu līdzšinējiem panākumiem Latvijā un Artusa Kaimiņa nākotnes izredzēm.
Bērnu slimnīcas fondam (BSF) šā gada nogalē apritējuši jau 15 gadi. Tas rūpējas par bērnu veselību dažādos veidos, piesaistot ziedotāju atbalstu. Kā gadu gaitā mainījušās vajadzības, iespējas un atbalsts, kādas ir aktuālākās vajadzības un cik droši par bērnu veselību šodien var justies vecāki, Neatkarīgās intervija ar BSF vadītāju Lieni Dambiņu, kura šo svētīgo darbu veic brīvprātīgi.
Ziemassvētku intervija ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni: par cerībām uz labām pārmaiņām politikas un valsts dzīvē, par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem, par latviešu valodu un drošības situāciju Latvijā un Eiropā, par patvēruma meklētājiem un Ziemassvētkiem.
Kāda šodien Latvijā un Eiropā ir situācija ar imigrantiem – legālajiem un nelegālajiem? Kas notiek Eiropas «melnajos rajonos»? Vai 160 velkamistu vēstule nu ir tikai zobgalību objekts? Sarunā par imigrantu problēmām diskutē Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un Atis Lejiņš (Vienotība).
Divpadsmitās Saeimas deputāts (Saskaņa), Latvijas iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā Jānis Ādamsons sarunājas ar Neatkarīgo par valsts un pasaules drošību.
Pirms gada amatā tika apstiprināta Latvijas augstākā ierēdne Briselē Ilze Juhansone. Atsauksmes par viņas darbu pamatā lasāmas ārzemju medijos, taču ne pašu mājās. Neatkarīgā devās uz sarunu klātienē, lai noskaidrotu, kāda ir ietekmīgās latvietes loma Eiropas pārvaldē.
Fotomākslinieks, publisko komunikāciju eksperts, politisko procesu vērotājs Mārcis Bendiks sarunājas ar Neatkarīgo par politiskās elites nespēju turēt varu un mediju laikmeta beigām.
«Mans gadskaitlis ir tāds... ietekmīgs,» nokrekšķina Raimonds Pauls. Viņa jubilejas gads aizskrējis vētras spārniem. Tas bijis pilns ar muzikāliem notikumiem.
Par Autoceļu fonda atjaunošanu, dzelzceļa tranzīta attīstību, sadarbību ar Krieviju un airBaltic perspektīvām saruna ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).