Saruna ar bijušo KPV LV ekonomikas ministra kandidātu Krišjāņa Kariņa valdībā Didzi Šmitu par iemesliem, kāpēc viņš atsauca savu kandidatūru ministra amatam, par to, kāpēc viņš balsos pret Kariņa valdību, kāpēc šī valdība, pēc Šmita domām, būšot vēl sliktāka par Kučinska valdību un kāpēc tās ilgtspējība viņam šķiet apšaubāma.
- Kas īsti bija galvenais iemesls, kāpēc atteicāties no ministra amata?
- Mūsu frakcija bija lēmusi piedalīties valdības veidošanas sarunās un deleģēt ministru amata kandidātus. Lēmuma piedalīties valdībā nebija. Ja kāds uztvēra, ka mēs noteikti piedalāmies, tad tā ir to cilvēku, kas tā uztvēra, problēma. Mēs piedalījāmies sarunās. Tas nenozīmē, ka es atnācu ar domu tur sēdēt, klausīties, bet man nav ilūzijas, kas ir Krišjānis Kariņš, kas ir Vienotība, bet brīdī, kad galveno OIK piesedzēju Jāni Patmalnieku ieceļ par Ministru prezidenta biroja vadītāju, tad... es viņu būtu nodevis, varbūt ne gluži kriminālvajāšanai, jo neesmu asinskārs, bet ministrijā viņš nestrādātu. Tā ir zināma indikācija. Ir vēl viena lieta. Ir nedaudz šizofrēniska situācija, ja esmu ministrs valdībā, par kuru kā deputāts nevaru nobalsot, jo tā ir Vienotības valdība, kurai apakšā ir dīli (vienošanās) par KNAB vadītāju, par ABLV banku un lietām, par ko esmu jau daudzkārt teicis (OIK).
- Vai trešdien Kariņa valdību apstiprinās?
- Ja Kariņš pēdējā brīdī no kaut kā nenobaidīsies, tad gan jau, ka būs. Es gan pats balsošu pret un zinu, ka frakcijā nebūšu tāds vienīgais. Es skatos uz šo procesu, es pie tā galda biju, un nekādas lielās laimes iet šajā valdībā nebija. Tieši tāpat kā Attīstībai/Par! un Vienotība it kā piedalījās Bordāna valdības sarunās. Viņi jau it kā piedalījās arī Gobzema valdības sarunās. Domāju, ka mēs daudz vairāk piedalījāmies Kariņa valdības sarunās nekā Attīstībai/Par! un Vienotība Bordāna un Gobzema valdības veidošanas sarunās. Mēs piedalījāmies pa īstam. Es saprotu, ka šajā Saeimā nekādas ideālās valdības nebūs, jo Saeima ir tāda, kāda ir. Jautājums ir cits. Vai tas, ko tagad liek kopā, nav regress, salīdzinot ar to, kas jau ir.
- Ar ko salīdzinot?
- Ar Kučinska valdību. Es Kučinska valdību esmu pietiekami lamājis, par tiem saimniekiem savā zemē, pēdiņās, un visu pārējo, bet, ja man jāsalīdzina Kučinskis ar Kariņu, tad tas ir solis atpakaļ. Kariņš ir regress.
- Kādā ziņā?
- Viena epizode. Pagājušo trešdien man kā topošās valdības ministram bija individuāla tikšanās ar Kariņu kā valdības vadītāju. Viņš man tiešā tekstā saka, ka, ja es nemainīšu savu pozīciju OIK sakarā, īpaši par tiesisko aspektu pagātnē, tad viņš mani savā valdībā neredz. Cieti. Labi. Balle beigusies. Tā kā nemīlu pieņemt sasteigtus lēmumus, pirms esmu aprunājies ar savējiem, tad vienojamies, ka galīgo atbildi sniegšu nākamajā dienā. Ceturtdien viņu informēju, ka mana pozīcija nemainīsies par milimetru. Viņš tā kā āha,... nu, labi, pasākums beidzies attiecībā uz mani šajā valdībā. Četras stundas vēlāk viņš saka - zini, nu... es... nu, skatāmies... Krišjāni, mēs runājam par lietu, kas kopumā valsts iedzīvotājiem izmaksās četrus miljardus. Divi jau ir nosperti, divi vēl ir priekšā. Tagad dažu stundu laikā tu nomaini viedokli, pēc tam, kad teicu, ka savu nostāju nemainīšu par milimetru. Tu saki - nu, labi, okei. Bet, ko tu rīt teiksi? Man šī Kariņa nostāja nepārsteidz, jo es viņu zinu jau daudzus gadus vēl kopš Jaunā laika laikiem. Nav tā, ka viņš ir naivais, taisnais Antiņš, kurš vienmēr tur vārdu, bet skaidrs ir viens - viņu izmantos nešaubīgi. Diemžēl viņam ir vairāk tās Antiņa sliktās, nevis labās īpašības.
- Vairākums partijā tomēr neatbalsta jūsu pozīciju un ir gatavi atbalstīt Kariņa valdību.
- Tas ir liels jautājums, vai mēs nākam turpināt [iepriekšējās valdības] iesākto? Es neesmu nācis to turpināt un nevaru iedomāties, ka varētu nobalsot par valdību, kura būs vājāka par iepriekšējo. Galvenokārt - jau par vājāku premjeru. Esmu ļoti bieži kritizējis Kučinski, bet viņš vismaz nebija blefotājs, un viņam bija kaut kāds mugurkauls. Tas, ko mēs tagad redzam, ir regress. Paņemam gandrīz jebkuru jomu. Vai Ilzes Viņķeles atgriešanās valdībā nav regress? Vai Jāņa Reira atgriešanās finanšu ministra amatā nav regress? Vai Pabrika atgriešanās Bergmaņa vietā? Atkal mums būs kārtējais bruņutehnikas iepirkums par trīs reizes lielāku summu, nekā tas normāli maksātu. Tā es varētu iziet cauri visam tam sarakstam. Vai OIK kontekstā Pūce ir pienesums valdībā? Katrā ziņā Kučinskis par sava biroja vadītāju neielika cilvēku, kurš nes pilnu atbildību par OIK piesegšanu. Viņš varbūt neielika ļoti spēcīgu vadītāju, bet ne jau OIK piesedzēju. Manuprāt, ir acīm redzams regress atjaunot Vienotību pie varas, kas ir atbildīga gandrīz par jebkuru punktu, ko mēs kā partija esam pārmetuši iepriekšējai varai. Es neesmu gājis prom no iepriekšējās darbavietas, lai nonāktu situācijā, kurā es, Didzis Šmits, balsoju par Vienotības valdību. Turklāt Kariņa vadībā. Nē, paldies.
- Valdības veidotāju kompānijā nedaudz aptrakuši izskatās arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedri ar savu «bezkompromisa tiesiskumu».
- Viņu izpratnē bezkompromisa tiesiskums ir visus salikt cietumā. Tos, kuri viņu izpratnē ir sēdināmi. Bez tiesas. Un jau pēc tam laist ārā tos, kuri, viņuprāt, ir laižami ārā. Man par tiesiskumu ir pretējs uzskats. Iesēdināt bez tiesas nevar nevienu. Viņiem ir otrādi. Iesēdināt vajag visus un tad pret godavārdu laist ārā. Viena lieta, ka ir vienošanās par atsevišķiem cilvēkiem. Būs uzbrauciens [KNAB priekšniekam] Jēkabam Straumem, bet ne jau tā, ka viņu noņems rīt no rīta ar 51 balss lēmumu, bet virziens tiks turēts. Tas pats būs ar VID vadītāju. Domāju, ka Ieva Jaunzema nekļūs par VID vadītāju pie [finanšu ministra Jāņa] Reira. VID-ā atgriezīsies visi šie Dambīši ar draugiem (Jānis Dambītis, kādreizējā finanšu ministra Reira padomnieks, Jura Juraša kursabiedrs, tā dēvētais Vienotības melnais kasieris un lietu kārtotājs).
- Ja jau Bordāns un Co ir tādi bezkompromisa tiesiskuma cīnītāji, vai tad viņi šos Dambīšus neredz? Viņiem tāda īpaši selektīva redze - vienus redzēt, bet citus ne?
- Par Bordānu es nezinu, bet viņu paramilitārā spārna [Jurašs un Strīķe] galvenā doma ir - jāpārņem KNAB, jāatjauno sava vara tur, tad jānoņem ģenerālprokurors, tālāk Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Galvenā ideja sarunās ir - ja jāiet uz kompromisiem, tad iedodiet mums šito, un pārējais vairs neinteresē. Tam vairs nav nekādas nozīmes, jo mēs ar spēku visu panāksim. Tas, ka galvenais ienaidnieks ir Lembergs, ir saprotami, jo ienaidnieka tēlam ir jābūt. Tas jau turpinās kopš Einara Repšes laikiem, un viņi jau tolaik bija legāls Jaunā laika paramilitārs formējums, kas neko neredzēja Jaunajā laikā, ieskaitot Jaunupa ziedojumu - visa gada alga mīnus pieci lati. Tas viss bija okei. KNAB neko neieraudzīja. Es tos laikus negribu atpakaļ pilnīgi noteikti. Tāpēc ne tikai nebalsošu par šo valdību, bet aktīvi darbošos pret. Pret to, ka KNAB atkal strādā kaut kādās politiskās interesēs. Tagad KNAB veic arestus un mēs par to uzzinām pēc tam, nevis tā, kā bija agrāk, kad jau divas nedēļas visa Rīga runā, kurš, kurā kilometrā, uz kādas šosejas, kuru aizturēs, un tiek speciāli gaidīta tāda tiesneša dežūra, kurš ir no mūsu kliķes un kurš būtu gatavs spert tos soļus, kādus gribam. Ir vai nav tiesisks pamats, nav tik svarīgi. Strīķes laikus es negribu atpakaļ, kad KNAB strādāja uz Vienotību ar revolucionāru pārliecību par to, kas ir sliktie un kas labie, neatkarīgi no pierādījumu apjoma. KNAB ir labs lakmusa papīrs, jo mēs redzam, kas tagad notiek un kas bija agrāk.
- Jūs kādā intervijā sacījāt, ka šī ir Māra Martinsona glābšanas valdība.
- Ja tu redzi, kā grupējas spēki, kas veido valdības veidotāju kodolu, un saproti, kāda bija un ir šā cilvēka ietekme politikā, tad skaidri redzi, kas vieno šo kodolu, tajā skaitā JKP. Tur ir tikai viena problēma. Martinsona glābšanas kodolam nav 51, bet tikai 50 balsu. Tā pat nav Martinsona glābšanas valdība, bet gan no Martinsona atkarīgo glābšanas valdība. Tas būtu precīzāks formulējums, jo jāglābjas jau tagad pašiem, kas dzīvojušies tajā vidē. Laiki jau mainās. Var jau censties kaut ko saglābt. Kādreiz viņiem bija 70 balsu. Tagad 50, un arī nav droši, ka būs 50, tad, kad jaunie deputāti sāks saprast, kāda tā spēle ir un kur viņi patiesībā atrodas. Lēnām tas notiek. Gan JKP, gan Attīstībai/Par!. Vienotību var norakstīt, tur nekas nenotiks. Arī nacionāļiem ir jauni spēki, un daudziem deputātiem acis sāk vērties. Pēc pusgada, mēs vēl nezinām, kāds būs balsu sadalījums un kādas partijas vēl Saeimā eksistēs.
- Izskatās, ka neprognozējat Kariņa valdībai sekmīgu darbu?
- Es patiešām nezinu, kas ir labāk - lai apstiprina Kariņa valdību vai neapstiprina, jo, ja viņa tur ir tāda, lai ir. Tāpat pēc kāda laika tā beigsies.
- Kaut ko līdzīgu runāja 2009. gada martā, kad apstiprināja Valda Dombrovska valdību.
- Es to ļoti labi atceros un vienmēr saku, ka nav nekas ilglaicīgāks kā pagaidu, bet... es toreiz tā nedomāju, jo zināju, kas ir Valdis Dombrovskis. Atšķirības ir tieši personībās. Kariņš ir emocionāls cilvēks, bet Dombrovskis bija nosvērts, sauss grāmatvedis. Mana prognoze ir tāda, ka Kariņš varētu ilgi nosēdēt amatā, bet viņš nenosēdēs, jo viņam negribēsies sajust, ka viņš kaut ko nesaprot, bet tas būs neizbēgami, jo viņam tā liks sajusties. Valdībā būs cilvēki, kuriem patīk parādīt, ka viņi ir gudrāki, ļoti plašā, tajā skaitā negatīvā, nozīmē, un diez vai ļoti respektēs pašu Kariņa personību. Kariņš ātri sapratīs, kur ir iekūlies. Tūlīt jau būs Eiroparlamenta vēlēšanas, kas arī atstās savu ietekmi. Mana prognoze ir tāda, ka, tiklīdz parādīsies grūtības un par Kariņu sāks iesmiet, viņš sāks domāt, kā no turienes pazust. Kā viņš jutīsies, kad pie viņa nāks visi tie Dambīši? Tā šiverēšana, kas sāksies, bet tā sāksies, jo visiem šķiet, ka pie viņa varēs brīvi šiverēt. Tad, kad trīs pirmās skaļās šiverēšanas medijos tiks atklātas, tad Kariņš lielām acīm sākumā teiks, ka viņš neko nezina, otrajā piegājienā viņš teiks, ka pārbaudīšu, bet trešajā - ziniet, es savu vēsturisko misiju jūtos izpildījis. Kariņa problēma ir tā, ka viņa valdības sākumpunkts ir citāds, nekā, teiksim, būtu Bordāna valdībai, kur būtu kaut kāds periods, kamēr parādās, kas ir kas. Pie Kariņa ziepes parādīsies ļoti ātri, tāpēc es labāk palieku opozīcijā. Pagaidām.
- Kāda jūsu partijai bija vajadzība iet šajā valdībā?
- Es domāju, ka cilvēki aizrāvās. Gribas jau būt labāk valdībā, nekā sēdēt opozīcijā. Man gan šķiet, ka nav nekādas vajadzības steigties, jo procesi vēl tikai sākas un ar katru dienu paliks interesantāki. Žēl tikai, ka valstij tas par labu nenāk, bet tas jāpārdzīvo, un gan viss vēl uz labu mainīsies.
- Viens no jūsu jājamzirdziņiem, par ko jau sākumā minējāt, ir OIK nekavējoša atcelšana. Saeima nobalsoja, ka līdz 31. martam jāizstrādā jauns OIK atcelšanas plāns. Ko tas nozīmē? Par ko nobalsoja? Vai no 31. marta OIK tiks atcelts un tādas sadaļas elektrības rēķinā vairs nebūs, vai arī atkal tiks izstrādāts plāns, kurš praksē nozīmēs vienīgi galīgā lēmuma atlikšanu?
- Nobalsoja par to, ka līdz 31. martam jāpieņem pilnīgs OIK atcelšanas plāns. Tiesiskā veidā un nepārceļot maksājumus kaut kur citur. Caur Valsts budžetu vai kā citādi. Tur jau viss ir pietiekami vienkārši, jo jautājums par OIK ir tikai vienā leņķī skatāms. Jābūt izpratnei par to, ka no 2007. līdz 2017. gadam šis atbalsts izsniegts pretlikumīgi, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa atzinumu 3.2. Vienotība uzsvaru liek uz to, ka EK mūs nesoda par to, ka esam grāvuši vienoto tirgu, bet tas nekādi nepadara šo OIK atbalstu tiesisku.
- Jautājums ir vienkāršs - vai atcels OIK vai nē?
- Viņi mēģinās šo EK atzinumu un mūsu saraksti kaut kā slēpt. Ko viņi var atcelt, ja lielākie ziedotāji ir OIK saņēmēji? Tiesiski OIK var atcelt, vienīgi atzīstot, ka šis atbalsts ir bijis nelikumīgs. Viena no ES mantrām ir tā, ka vienotais tirgus paredz, ka neviena valsts nevar sniegt nevienai no savām nozarēm atbalstu nevienā lietā, izņemot gadījumus, kad tas ir saskaņots ar EK. Atbalstu var sniegt tikai pēc tam, kad tas ir saskaņots ar EK, un ne dienu agrāk. Ja tas ir izsniegts agrāk, tad tas ir nelikumīgs. Tas ir fakts, ko nevar apstrīdēt. Desmit gadu mēs esam izsnieguši atbalstu bez saskaņojuma.
- Es vēlreiz atgriežos pie 31. marta. Vai tajā dienā tiks pieņemts lēmums atcelt OIK?
- Tas ir jautājums, vai valdība respektēs Saeimas suverēno lēmumu? Mēs esam redzējuši ne reizi vien, ka tas netiek respektēts. Šo lēmumprojektu iesniedza ZZS, un bija jāņem stundas pārtraukums, jo bija skaidrs, ka šā lēmuma dēļ var krist vēl neizveidotā Kariņa valdība. Beigās izdomāja, ka visi nobalsos par. Kariņš pēc tam teica, ka visi jau bija «čurikus» turējuši, neviens jau to nebija domājis nopietni. Mēs jau balsojām par, lai neizskatītos, ka esam pret OIK atcelšanu, un lai ZZS no tā visa neiegūst politiskās dividendes. Uz iesnieguma gan bija arī mans paraksts. Nelikumīgs valsts atbalsts ir jāaptur, tiklīdz tas ir fiksēts, nevis jāspriež par to, ka to nevar atcelt un kāds kaut ko varēs attiesāt. Kā? Ja uz ielas policists aptur automašīnu, un tu neko neesi pārkāpis, bet policists saka, ka mašīna ir zagta, tad muļķīgi stāstīt, ka esi ar to desmit gadu braucis, riepas mainījis, remontējis, un tas, ka tā zagta, nav svarīgi, jo es tur daudz naudas esmu ieguldījis. Jūs tiekat paši galā, es braucu tālāk. Tā droši vien nesanāktu. Ja tagad kāds teiktu, ka, ja mēs viņam to zagto mašīnu atņemsim, viņam iestāsies tiesiskā paļāvība, un viņš mums iztiesās vēl jaunu mašīnu, tad tā jau laikam nebūs.
