Ašeradens: OIK atcelšana valstīm ir sarežģīts lēmums

 
KO MAINĪT. Arvils Ašeradens: «Latvenergo 100 miljonu eiro dividenžu izņemšana neveicina ne kompānijas, ne elektroenerģijas tirgus konkurētspēju kopumā» ©Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Kādu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) mantojumu un tā turpmākās apsaimniekošanas norādes jaunajam ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) un valdībai atstājis iepriekšējais ministrs, kā vēl varētu mūsu energoresursus padarīt konkurētspējīgākus un kā vadīt premjera partiju, kurai Saeimā ir mazākais deputātu skaits, Neatkarīgās intervija ar bijušo ekonomikas ministru, 13. Saeimas deputātu, Vienotības priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu.

- Cik veiksmīgi Krišjāņa Kariņa valdībā varētu tikt kūrēta ekonomikas nozare, ņemot vērā koalīcijas partiju prioritātes, deklarāciju un ekonomikas ministra nomaiņu pāris dienas pirms valdības apstiprināšanas?

- Nonākšana pie rezultāta prasīja garāku laiku, bet ir rasts labs veids, kā nonākt pie rezultāta. Koalīciju veido piecas partijas uz paritātes pamata. Tā kā parlaments ir fragmentēts un nevienai no partijām nav būtiskas ietekmes, vienojāmies, ka valdība strādā pēc konsensusa principa, ir jānonāk pie kopēja lēmuma. Un tas strādā ļoti labi. Ministru kandidāti sākotnēji rakstīja savas deklarācijas sadaļas kopā ar četriem citu partiju pārstāvjiem un tad nāca ar relatīvi gatavu materiālu uz kopējām sanāksmēm. Tas ļāva ministram izskaidrot savu pozīciju. Ir lietas, ko nācās mīkstināt, piemēram, attiecībā uz Tāļa Linkaita nostāju par ostu pārvaldības maiņu, kur teicām, ka to izvērtēsim («Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām» - B.L). Pret to nav konceptuālu iebildumu, bet izvērtēsim, vai tas ir reāli iespējams Latvijas situācijā. Pie ekonomikas sadaļas strādāja Didzis Šmits, kura piedāvātajā deklarācijas sadaļā lielāka ietekme bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, bet arī kolēģi bija klāt. Neredzu problēmu tam, ka R. Nemiro tika izvirzīts tikai neilgi pirms valdības apstiprināšanas.

- Cik lielā mērā jūsu un Kariņa kunga uzskati atšķiras no Šmita iepriekš paustās pozīcijas par OIK likvidēšanu jau pēc pāris mēnešiem, kuru Kariņš viņam esot lūdzis mainīt?

- Te ir aizgājis dīvains diskurss. Situāciju ir mainījis Saeimas 10. janvāra paziņojums, kas uzdod Ekonomikas ministrijai (EM), ievērojot tiesiskuma principus, izstrādāt OIK atcelšanas dokumentus līdz 31. martam. Saeimas uzdevums ir jāizpilda.

- Tiesiskuma principu ievērošanu var traktēt dažādi. Šmits uzskatīja, ka tas ir Eiropas Komisijas neatļauts valsts atbalsts, kurš jau saknē ir prettiesisks.

- Par to var diskutēt, un tas jāvērtē ekspertiem. Man ir svarīgs Eiropas kopienas līgums un Eiropas direktīvas, kas uzdod mums sasniegt mērķi 40% atjaunojamo energoresursu no kopējā energoresursu apjoma, uz ko arī konsekventi ejam. Bet manā rīcībā esošo 26 valdības un vēl vairāku ministrijas ekspertu komanda piedāvāja no esošās OIK sistēmas atteikties trīs gados - ja kāds to var izdarīt ātrāk - uz priekšu! Protams, ministrs var dot politisku uzstādījumu, bet ir ekspertīze. Šo trīs gadu programmu, kas valdībā guva visus saskaņojumus, tomēr Ministru kabinetā nepieņēmām, lai jaunajam ministram dotu izvēles iespējas - ja viņš redz, ka var atcelt OIK ātrāk, lai dara! Bet, ja nesasniedzam mērķi par atjaunojamajiem resursiem 2020. gadā, par direktīvas neieviešanu mums draud pārkāpumu procedūra un sankcijas. Piemēram, Spānija, kur OIK maksājumus neatcēla, bet tikai samazināja, ir ļoti smagi zaudējusi investīciju strīdos. Vispārējā judikatūra rāda, ka tas valstīm ir diezgan sarežģīts lēmums.

- Kas šos 40% līdz 2020. gadam Latvijai noteicis - mēs paši vai Eiropas Savienība? Kāpēc, piemēram, Lietuva un Igaunija noteikušas teju uz pusi mazāku šo normu, kuru arī bez problēmām izpilda?

- Es tajā laikā nebiju klāt un nevaru par to uzņemties atbildību, bet ir direktīva, kas nosaka skaidrus mērķus.

- Varat vismaz paskaidrot, kāpēc šis slieksnis tika noteikts tik augsts? Varbūt paši iedzinām sevi stūrī vai apzināti noteicām tik augstu mērķi, lai būtu arguments OIK afēras uzturēšanai?

- Gribat apšaubīt pašu mērķi - 40%? Tas tiek noteikts dalībvalstu diskusijās, visticamāk, tika izvērtēti līdzšinējie rādītāji un noteikti mērķi, uz ko virzīties. Bet es nebūšu eksperts jautājumā par to, kā tas notika 2009. gadā.

- Domājat, ka, likvidējot OIK straujāk nekā trīs gados, mēs šos 40% nesasniegsim?

- Man vienīgais zināmais gadījums, kad uzņēmēji piedāvā investēt zaļajā enerģijā bez valsts atbalsta, ir Eolus kompānijas piedāvājums būvēt vēja parkus Dobeles un Tukuma rajonā. Nezinu citus gadījumus, kad šīs tehnoloģijas spētu konkurēt ar konvencionālo enerģijas ražošanas, it sevišķi Nord Pool, sistēmu. Visas valstis kaut kādā veidā atbalsta zaļās enerģijas ražošanu, un visām ir diezgan ambiciozi mērķi.

- Saeimas lēmums, kas liek līdz 31. martam izstādāt tiesību aktus OIK likvidēšanai, ir līdzīgs deklarācijā solītajai OIK likvidēšanai, «ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā».

- Saeima valdībai uzdeva ļoti skaidru uzdevumu, kurš jāpilda, un tur nav nekādas pretrunas nedz ar deklarācijā ietverto, nedz iepriekš Šmita kunga pausto. Jau esmu teicis, ka OIK, kāds tas ir šobrīd, ir makroekonomiski rupja kļūda - tas ir ļoti dārgs un neadekvāts. Lai neierautu valsti tiesvedībās, ārvalstu investīciju un vietējo investīciju strīdos, manā vadībā tika izstrādāta minētā trīs gadu programma. Var jau vēlreiz eksperti izvērtēt, ar jaunu, svaigu aci apskatīties un, iespējams, rast jaunus risinājumus. Katrā ziņā EM izstrādātais plāns ir ļoti komplekss dokuments, mums bija gandrīz 70 saskaņojumi ar visdažādākajām institūcijām.

- Viens no KPV LV līderiem Aldis Gobzems paudis, ka pat tad, ja valsts zaudē visās tiesvedībās, izmaksājamās kompensācijas varētu būt līdz 700 miljoniem, kas būtu 200 miljonu eiro ietaupījums, salīdzinot ar OIK vēl izmaksājamajām summām. Ja tā ir, domājat, ka tik un tā labāk netiesāties, lai nekaitētu investīciju vides tēlam Latvijā? Vai tomēr ir vērts riskēt?

- Tā ir valdības izšķiršanās. Šādu kalkulāciju veikšana būtu leģitīma. Es neesmu tādas veicis, bet varu minēt divus skaitļus. Komercbanku informācija liecina, ka aktīvo kredītu apjoms, kas saistīti ar investīcijām OIK stacijās, ir 180 miljoni eiro. Savukārt atjaunojamās enerģijas asociācija savās publikācijās minējusi apmēram miljardu eiro prasību kopapjomu, ja valsts atbalsts tiktu pārtraukts. Ir pamats uzskatīt, ka gan kredītiestādes, gan investori aizsargās savas tiesības. Uzskatot, ka Latvija ir tiesiska valsts, domāju, ka nevajadzētu iesaistīties šādās tiesvedībās. Turklāt ES ir devusi pietiekamu instrumentu klāstu, lai mēs šo problēmu sekmīgi atrisinātu.

Man stājoties amatā, OIK atbalsts bija 266 miljoni eiro 2016. gadā, uz 2019. gadu tas samazināts līdz 187 miljoniem, un saskaņā ar programmu tie būtu 106 miljoni 2022. gadā un 2006. gadā vairs tikai 60 miljoni eiro. Atbalsta izmaksas ir zināmas, ja aprēķina potenciālos investīciju strīdus, var izvērtēt tīri finansiālo izdevīgumu. Tas būs jaunā ekonomikas ministra lēmums, kā virzīties uz priekšu.

- Vai varētu tikt liegts turpmākais atbalsts fosilās enerģijas izmantošanai un TEC 2, ko jūsu plānā kritizējusi Latvijas Biogāzes asociācija un citi atjaunojamo energoresursu ražotāji? Arī jauno politiķu izteikumos pausta neizpratne, kāpēc arī pēc 2022. gada plānots turpināt zaļo atbalstu TEC 2, kas izmanto Krievijas gāzi?

- Tad mums ir jāizvērtē, vai vēlamies maksāt par elektrību dārgāk. TEC 2 tiek ieslēgts tajā brīdī, kad, piemēram, nestrādājot savienojumam ar Zviedriju, veidojas enerģijas deficīts, tas ieslēdzas brīdī, kad reģionā ceļas enerģijas cenas. Kā liecina Rīgas Tehniskās universitātes pētījums, pateicoties TEC 2 darbībai, gadā mēs ieekonomējam apmēram 90 miljonus eiro, savukārt sabiedrībai TEC 2 atbalsts izmaksā vien divus miljonus eiro. Var no tā atteikties, bet tad jārēķinās, ka elektrība Latvijā vai pat visā Baltijā būs dārgāka. Tas ir politisks lēmums - var izslēgt šo turbīnu, bet tad elektrība pīķa stundās būs dārgāka. Bez valsts atbalsta TEC 2 nestrādātu, jo ar gāzi ražota elektrība ir daudz dārgāka nekā ar ūdeni ražota. Kad HES nav ūdens, pietrūkst jaudas, ieslēdz TEC 2, kas ir sistēmu stabilizējošs, kapacitāti nodrošinošs mehānisms. Es uzskatu, ka mums ir svarīga lēta elektroenerģija, tādēļ TEC 2 turbīnām ir jāstrādā.

- No 2022. gada esošo OIK maksājumu sistēmu plānoja aizstāt ar piemaksu elektroenerģijas tirgus cenai. Kam, cik, par ko šī piemaksa iecerēta?

- Ir trīs potenciālie scenāriji, un vēl būtu jāizvērtē, kurš no tiem varētu labāk atbilst tirgus mehānismiem. Saskaņā ar tiem, biogāzes stacijām elektrība būtu jāražo nevis tad, kad tām ir ērti darboties, bet tās būtu jāieslēdz tieši tad, kad elektrības tirgū veidojas vislielākais pieprasījums un deficīts. Tām būtu jāseko līdzi tirgus svārstībām, un tām minimālā apmērā tiktu kompensēta tehnoloģiju izmaksu starpība, jo skaidrs, ka to izmaksas nav konkurētspējīgas ar konvencionālo tirgu.

- Un tā rezultātā tiktu sasniegtas jaunās valdības deklarētās konkurētspējīgākās energoresursu izmaksas Baltijā visās lietotāju grupās?

- Skatoties uz to, kāds ir optimālais atbalsta līmenis atjaunojamās enerģijas ražošanai Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopā ar zinātniekiem secinājām, ka tam nevajadzētu pārsniegt 0,3% no IKP.

- Pašreizējā 1% vietā.

- Jā, tāds tas bija 2017. gadā, un iepriekšējās valdības pūliņu rezultātā tas tagad ir nedaudz zemāks. Bet Igaunijā un Lietuvā tas ir 0,3%, mums - par 2/3 lielāks, nekā vajadzētu būt. Valdības ziņojumā ielikām limitu visu veidu atbalstam elektroenerģijas ražošanai līdz 0,3% no IKP, un EM, līdzīgi kā par fiskālo disciplīnu, ik gadu jāsniedz ziņojums par atbalstu - ja tas pārsniegs 0,3%, tad jārod risinājumi tā samazināšanai. Tad arī energoresursu konkurētspēja būs salīdzināma Baltijā un Skandināvijā. Te gan ir vēl viens faktors - Sadales tīkla (ST) izmaksas, kas šobrīd ir dārgākās Baltijā.

- Valsts kontrole arī konstatēja virkni nepamatotu izmaksu, kas ieliktas ST tarifos.

- Jā, ST efektivitātes uzlabošanā ir pietiekami daudz ko darīt. Latvenergo un ST ir uzdots samazināt izmaksas. Viena, lieta, kas izdara spiedienu uz izmaksām, ir fiziskā ģeogrāfija un klientu izkliede, bet otra, kas valdībai ir jāpārskata tuvākajā nākotnē - Latvenergo dividenžu politika. Valdība ik gadu no Latvenergo iekasē dividendēs 100 miljonus eiro, kas ir daudz, ņemot vērā to, ka bez OIK elektroenerģijas tirgus ir 600 miljoni eiro. Latvenergo virkni lietu dara, lai nodrošinātu šos 100 miljonus eiro fiskālās politikas ietvarā. Energokompānijai, kura pārvalda gan ST, gan enerģijas ražošanu, tās ir papildu izmaksas pie elektroenerģijas, ko valsts iekasē, būtībā 10-15% nodoklis. Objektīvi būtu iekasēt tikai to virspeļņu, kas rodas gados, kad Daugavā ir daudz ūdens, bet ne ik gadu rēķināties ar šo 100 miljonu eiro nodevu.

- Valsts būtībā nav ieinteresēta samazināt elektroenerģijas, ST izmaksas lietotājiem, jo jāiekasē šie 100 miljoni!

- Te ir tāda duāla šizofrēnija - kad nonākam pie budžeta taisīšanas, visiem tos 100 miljonus vajag dažādām vajadzībām, bet, kad nonākam pie ekonomikas un rūpniecības konkurētspējas, tad valsts nonāk milzīgā konfliktā. Tā ir problēma. Ja valsts vēlas fiskāli šādi naudu ņemt ārā, tad Latvenergo kā valstij piederoša kompānija attiecīgi rīkojas, bet tas neveicina ne tās, ne tirgus konkurētspēju kopumā.

- Ir jūtama vēlme jaunajā varā atteikties no šī spiediena?

- Šādas apņemšanās nav, par to nav diskutēts. Vienmēr budžeta veidošanas laikā tās valsts vajadzības ir tik spiedīgas, ka šīs 100 miljonu dividendes tiek prasītas. Vienā dienā no tām nevar atteikties, valsts izdevumu struktūrā tām ir sava vieta, bet pakāpeniski tas jādara. Kā bijušais ekonomikas ministrs es viennozīmīgi varu teikt, ka šai problēmai jāpievērš uzmanība.

- Citastarp viens no Šmita atkāpšanās iemesliem esot tas, ka valdības tapšanas laikā esot bijusi vienošanās no amata atbrīvot KNAB vadītāju Jēkabu Straumi. Jums par to ir kaut kas zināms?

- Esmu bijis visās valdības veidošanas sarunās, un šāds jautājums nav diskutēts.

- Aizkulisēs? Straume arī it kā bijis JKP lapiņā ar atlaižamajiem cilvēkiem.

- JKP tādu sarakstu nav iesniegusi, un nekādā formātā to neesam pārrunājuši.

- Valdības deklarācijā minēta iecere nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz netiešajiem nodokļiem, kur lielākais ieguvums būtu tieši no PVN celšanas. Cik un kādās jomās, jūsuprāt, būtu pieļaujama PVN celšana un kur ne?

- Kopējā valdības vienošanās ir strikti pieturēties pie tā 2019. gada budžeta, kas ir aizsūtīts uz Eiropas Komisiju. Kariņa kungs ir skaidri iebildis pret jelkādu nodokļu celšanu šobrīd. Tas saskan ar iepriekšējās valdības nodokļu reformu - nemainīt nodokļus trīs gadus. Ir vairākas vienošanās uz 2020. gadu vērtēt procesus, bet pamatā diskusija ir bijusi par darbaspēka nodokļu samazināšanu, ienākumu progresivitāti, lai vairāk paliktu naudas strādājošajiem ar mazākiem ienākumiem. Par PVN vienīgā diskusija bija par to, ka, līdzīgi kā tika samazināta PVN likme dārzeņiem, to varētu samazināt arī citām pārtikas produktu grupām. Bet runas par PVN palielināšanu nav bijušas un nav radušas dzirdīgas ausis.

- Jaunā vara sola izvērtēt imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai, no kā nevar saprast, vai kas būtiski mainīsies no līdzšinējās konservatīvās nostājas.

- Imigrācijas politikā galvenā nostāja ir, ka viedā migrācija tiek atbalstīta, līdzīgi kā bija līdzšinējā valdībā, kad tiek noteikts profesiju klāsts, kurā tiek pieļauta darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm. Bet pamatā tiek saglabāta līdzšinējā konservatīvā pieeja migrācijas jautājumos.

- Kā vērtējat JV iespējas sekmīgi vadīt valdību, īstenot reformas, panākt atbalstu balsojumos Saeimā, kur partijai ir tikai astoņi mandāti un vismaz viens no koalīcijas partneriem ir ar labilu atbalstu valdībai?

- Ļoti svarīgi ir, ka koalīcijas veidošanas process nebija sasteigts un koalīcijas partneri skaidri saprata, ko viņi vēlas darīt. Jā, tā ir nebijusi situācija, kurā Saeimas mazākā frakcija veido valdību. Tādēļ vienojāmies par minēto konsensusa un attīstības grupu principu, kad diskutablos jautājumos vadošais ministrs uzņemas atbildību un kopā ar partiju deleģētiem pārstāvjiem meklē risinājumu, ar kuru tad nāk atpakaļ uz koalīciju. Tas šobrīd strādā, lai arī prasa vairāk laika. Bet tas ir atšķirīgs spēles stils. Parasti ir bijusi dominējošā partija, kas uzspieda sava elektorāta, interešu kopuma gribu.

- Tā jutāties Māra Kučinska valdībā? Ko viņš jums uzspieda?

- Bet tā valdības līdz šim ir strādājušas! Šobrīd ir radikāli cits veids, kā jautājumi tiek diskutēti, kamēr nonāk pie rezultāta.

- Tātad iepriekšējā valdībā bija pamatā Kučinska un ZZS ultimāti? Piemēram, redzējām, ka nodokļu reformā Vienotība ieviesa savas būtiskas korekcijas.

- Protams, koalīcijas partijas vienojas par to vai citu jautājumu, bet bieži, ja kādai partijai ir pietiekami liels atbalsts parlamentā, tā vairāk vai mazāk dominē, nosaka darba kārtību. Šobrīd visi saprot, ka tā tas nebūs, un vienīgais veids, kā tikt uz priekšu, ir, ja panāc vienprātību. Es teiktu, ka tas ir labs pamats ilgtspējai.

- Ilgtspējai varbūt, bet vai arī tikšanai uz priekšu, virknes reformu veikšanai, kurās viedokļi koalīcijas partijām nav tik vienprātīgi?

- Varbūt tas ir gājis ilgāk nekā parasti, bet, manuprāt, deklarācija ir ļoti labs dokuments, un esam tikuši galā arī pāris sarežģītiem jautājumiem.

- Kā, jūsuprāt, JV nonākšana pie valdības vadības ietekmēs partijas nākotni? Tas stiprinās partiju iekšēji, vairos reitingu, vai arī tas draud ar kādiem riskiem?

- Valdības vadīšana partijām vienmēr nāk ar lieliem izaicinājumiem. To parādīja arī mūsu kolēģu ZZS nepatīkamais rezultāts vēlēšanās pēc valdības cikla. Protams, tas katrai partijas vadībai ir milzīgs izaicinājums, tostarp partijas iekšējai dinamikai un izredzēm nākamajās vēlēšanās. Tūlīt sākas Eiroparlamenta vēlēšanas, nav vairs aiz kalniem pašvaldību vēlēšanas. Izaicinājums ir, bet JV pašlaik ir atdzimšanas fāzē. Mēs to savu nāves cilpu izpildījām īsi pirms vēlēšanām, bijām tuvu negatīvam reitingam, likās, ka situācija ir bezcerīga, bet atgriezāmies politikā ar nesliktu rezultātu vēlēšanās.

- Par atdzimšanu liecina tas, ka veidojat valdību, vai arī jaunu biedru un finansiālā atbalsta pieplūdums?

- Pirmais, ka esam novērtēti un mums ir uzticēta valdības veidošana, ka ir izdevies grūtā situācija dabūt cilvēkus pie galda kopā. Otrs, ka arvien vairāk cilvēku saka, ka vēlas atgriezties, darboties partijā. Šis būs mans uzdevums šo atdzimšanas procesu veicināt. Izaicinājums tas ir - strādāsim!

 

Abonē