Kaspars Gerhards: Rīgas domes atlaišana – tikai politiska izšķiršanās

© Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Par Rīgas domes atlaišanu, par pašvaldību reformu, par iecerēm zemkopības ministra amatā Neatkarīgās intervija ar bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, nule apstiprināto zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība).

- Jūs esat sācis «karagājienu» pret Rīgas domes vadību, virzot likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Kāpēc tik skarbi?

- VARAM ir izstrādājusi Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Tas tika iesniegts jau pagājušā gada decembrī. Tas bija saskaņots ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neiekļāva to savā valdības sēdes darba kārtībā. 15. janvārī tas tika izskatīts saskaņošanas sanāksmē. Ņemot vērā Valsts kancelejas norādījumus, esam precizējuši likumprojektu. Gan Jaunā Vienotība, gan Nacionālā apvienība ir sacījusi, ka šāds likumprojekts jāatbalsta. Esmu ticies ar Jaunās Vienotības valdi un ar ZZS valdi. Ja šis jautājums būtu valdības darba kārtībā, tas tiktu atbalstīts. Mēs VARAM esam identificējuši problēmas, kāpēc mēs uzskatām, ka šāda likuma virzīšana ir nepieciešama. Mēs redzam, ka ilgstoši un atkārtoti nav notikušas darbības, kas būtu saistītas ar Rīgas satiksmes un Rīgas domes darbības uzlabošanu. Ir bijis prokurora brīdinājums Rīgas domei par to, ka nepieciešams uzlabot iepirkumu procedūras. Redzējām šīs daudzās aizturēšanas un apcietināšanas, kas notika decembrī Rīgas satiksmē. Ir atkāpusies Rīgas satiksmes valde, taču no Rīgas domes puses nekas nav noticis - ir bijusi tikai Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā vairākums nobalsoja par uzticības izteikšanu Rīgas domes priekšsēdētājam. Manuprāt, tas apliecina nevēlēšanos rīkoties, neiedziļināšanos problēmās. Bet problēmas ir zināmas - Rīgas satiksme ir dzīvojusi no dotācijām par nodokļu maksātāju naudu, ir veikti milzīgi iepirkumi, ir bijušas milzīgas aizņemšanās no starptautiskiem aizdevējiem. Vai tie projekti ir caurspīdīgi, vai tie projekti atbilst labai pārvaldības praksei? Tagad Rīgas satiksmes pagaidu valdei tas būs jāvērtē un uz šiem jautājumiem jāatbild. Te ir runa par simtiem miljonu eiro.

Arī Valsts kontrole ir izteikusi pārmetumus Rīgas domei. Tas gan bija vēl par iepriekšējo Rīgas domes sasaukuma darbu, bet šim sasaukumam saskaņā ar labas pārvaldības principu bija jāreaģē uz šiem aizrādījumiem un jāuzlabo sava darbība, taču tas nav darīts.

- Tas, ko jūs sakāt, izklausās ļoti bargi, taču likums Par pašvaldībām ļoti konkrēti pauž, kādos gadījumos VARAM ministrs var atlaist domi. Likuma 91. pantā teikts, ka domi var atlaist, ja tā atkārtoti pārkāpusi likumu. Vai dome ir atkārtoti pārkāpusi likumu?

- Tieši tā - atkārtoti netiek pildīts uzraudzības darbs. Ir arī virkne citu sūdzību - gan par domes darba organizāciju, gan par deputātu tiesībām, par domes darba organizāciju. Notiek dažādas neizprotamas lietas - tiek vienpersoniski pārtrauktas domes sēdes, kas nav domes priekšsēdētāja kompetencē. Ir vesela virkne faktu un sūdzību, kuras mēs savā likumprojekta anotācijā norādām.

- Bet vai ar to ir pietiekami, lai varētu apgalvot, ka likums nav pildīts, turklāt atkārtoti? Vai ar prokurora viedokli pietiek, lai apgalvotu, ka likums netiek pildīts?

- Prokurors ir brīdinājis, nekas netika darīts, nekas būtiski nav mainījies. Te redzam, ka atkārtotas darbības ir bijušas.

Ir dzirdētas domas, ka jādala Rīgas domes un domes priekšsēdētāja atbildību, taču domes priekšsēdētājs ir tikai viens no deputātiem - nav Rīgā vai citās pašvaldībās prezidentālas republikas. Varētu atstādināt Rīgas domes priekšsēdētāju, taču pašvaldību likumā par domes priekšsēdētāja atstādināšanu runā 93. pants, bet 91. pants ir pirms 93. panta.

- Tomēr starp juristiem te varētu būt lieli strīdi - iespējams, ka var būt tiesu darbi, tiesāšanās Satversmes tiesā, kur domi pārstāvoši juristi var pierādīt, ka jūs domi atlaižat prettiesiski...

- Manuprāt, ļoti precīzi šo situāciju ir izskaidrojis konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars - viņš pauž, ka lielā mērā likumdevējs ir tas, kurš dod vērtējumu, vai, viņaprāt, šo pārkāpumu būtiskums ir tik liels, lai lemtu par vēlētas institūcijas atlaišanu. Likums paredz tiesības Saeimai pieņemt lēmumu, un Saeima var pieņemt politisku izšķiršanos.

- Protams, Saeima var pieņemt politisku lēmumu. Bet tas būs politisks lēmums.

- Tas ir tas, kas ir ielikts likumā, likuma būtība - to Tieslietu ministrija norāda savā atzinumā. Tā būs politiska izšķiršanās.

- Ja tā būs politiska izšķiršanās, izskatīsies diezgan dīvaini - partijas būs sazvērējušās un atņems varu Rīgas pašvaldībā savām politiskajām pretiniecēm, kurām zaudēja pašvaldību vēlēšanās.

- Jā, bet likums Par pašvaldībām ir tapis ilgā procesā, nopietnās diskusijās. Un tā kārtība ir tāda noteikta - par pašvaldības atstādināšanu. Mēs jau neizdomājam jaunu velosipēdu.

- Tātad, jūsuprāt, ir normāli, ka lēmums par Rīgas domes atlaišanu tiek pieņemts Nacionālās apvienības kongresā, kur Nacionālā apvienība ir politiskajā spektrā diametrāli pretēja partija Saskaņai, kas valda Rīgas domē kopā ar Gods kalpot Rīgai? Vai tā nav tāda voluntāra parlamenta varas izmantošana, lai izrēķinātos ar galvaspilsētas pašvaldības varu?

- Šie lēmumi nerodas tāpat vien bez pamata. Vēl pirms Nacionālās apvienības kongresa VARAM ierēdņi jau strādāja ar Rīgas domes problēmu - ar to, ka pašvaldība neko nedara, lai ievērotu likuma prasības.

- Kas notiks, ja Rīgas dome tiks atlaista? Kas valdīs galvaspilsētā?

- Pa to laiku, kamēr nav ievēlēta jauna Rīgas dome, pilsētā strādās pagaidu administrācija septiņu cilvēku sastāvā, kur būs pārstāvēta VARAM, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs - profesionāli ierēdņi, kas atbildēs par pilsētas vadību. Tiek piedāvāts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt kopā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 25. maijā, taču Centrālajai vēlēšanu komisijai ir savi iebildumi pret to. Tas tad ir pašlaik saskaņošanas procesā, un šie datumi vēl var mainīties.

- Tad jaunā, ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Rīgas dome strādās līdz parastajām vēlēšanām, kas paredzētas pēc divarpus gadiem?

- Jā.

- Un kāpēc jums šķiet, ka šāda parlamenta un valdības rīcība garantēs citādu Rīgas domes valdošo koalīciju? Iespējams, ja Rīgas dome tiks atlaista šādā veidā, tas elektrizēs, sadusmos, mobilizēs Saskaņas vēlētājus, kuri aizies uz ārkārtas vēlēšanām un ievēlēs Saskaņu atkal, varbūt ar vēl pārliecinošāku pārsvaru?

- Rīgas iedzīvotājiem, vēlētājiem būs jāizvērtē, vai ir pieļaujama tāda situācija, ka simti miljonu viņu naudas Rīgas satiksmē pazūd sazin kur - «melnajā caurumā».

- Eiropas Sociālistu partija (PES), kuras biedrs jau gadu ir Latvijas Saskaņa, ir paudusi, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojektā redz apdraudējumu demokrātijai Latvijā.

- Iespējams, PES nav pietiekami iepazinusies ar situāciju. Nav jau runa par kādu atsevišķu gadījumu, bet par simtiem miljonu eiro, kas tiek likti iekšā Rīgas satiksmē bez detalizētas atskaites. Piemēram, Latvijas valsts mežos ir atskaite par katru izdoto santīmu, bet Rīgas satiksmē nav - katru gadu ir zināms tikai kopējais skaitlis.

- 13. Saeimā vairākām partijām ir idejas, ka vajag veikt pašvaldību reformu. Kādu reformu vajag, kāda būs šī reforma?

- Problēma ir tāda, ka iepriekšējā reforma netika līdz galam paveikta. 57 pašvaldības neatbilst reformas garam. Bija paredzēts otrais posms, taču tas arī nav paveikts - nav izveidotas reģionālās pašvaldības. Ir izveidoti plānošanas reģioni, kas pilda daļēju funkciju, bet ne līdz galam. Tika likvidēti rajoni, un rajonu funkcijas tika nodotas novadiem. Taču novadi ir ļoti dažādi - vienā ir 1000 iedzīvotāju, citā ir 40 tūkstoši. Vieni pilda sekmīgi savas funkcijas, citi nespēj tās pildīt ne finansiāli, ne fiziski. Situācija dažādās vietās ir dažāda. Ja skatāmies, kā iedzīvotāji saņem pašvaldības pakalpojumus, nav tā, ka visā Latvijā šie pakalpojumi būtu vienādi labi. Iepriekšējās Saeimas laikā diskutējām, vai šīs pašvaldības apvienot vai veidot sadarbības teritorijas. Tika piedāvāts veidot sadarbības teritorijas kā kompensējošu mehānismu, kas varētu nodrošināt, lai iedzīvotāji saņem kvalitatīvus pakalpojumus. Sadarbības teritorijas bija plānots veidot ap reģionāliem nacionālas nozīmes attīstības centriem - ap deviņām lielajām pilsētām un 21 attīstības centru. Tas bija loģiski. Jo tas lielā mērā sakristu ar rajoniem, kas bija agrāk. Rajoni jau netapa vienā dienā - tiem ir simt un vairāk gadu vēsturisks pamats, tie veidojās atbilstoši transporta tīkliem, atbilstoši ekonomiskajai attīstībai. Taču bija politiskā izšķiršanās, ka no rajoniem jāatsakās un jāveido novadi. Es uzskatu, ka reģionālā reforma tā arī netika līdz galam paveikta. Pašlaik esam tajā situācijā, ka jāizdara viss, lai pašvaldības varētu sekmīgi darboties - lai var piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai var attīstīt uzņēmējdarbību. Kad bija iespēja pieteikties struktūrfondu piesaistei, vesela virkne pašvaldību nemaz nepieteicās. Tie bija līdzekļi, kas speciāli paredzēti pašvaldībām - uzņēmējdarbības attīstībai. Latvijā izveidojas «baltie plankumi», kur nekas nenotiek. Šāda situācija nav pieļaujama, tas nav ne konkrēto pašvaldību, ne visas valsts interesēs.

Jauno valdību veidojošās partijas ir vienisprātis, ka pašvaldību reforma ir nepieciešama, atšķiras vienīgi domas par to, kā to paveikt. KPV LV uzskata, ka vajadzīgi deviņi reģioni ar centralizētu pārvaldi, Attīstībai/Par! (AP) uzskata, ka vajadzīgi lielāki novadi, Jaunā konservatīvā partija stāsta, ka vajag pievērst lielāku uzmanību esošo reģionu attīstībai, Jaunā Vienotība, kad tās deputāti vēl bija vecajā Vienotībā, bija darba grupā un pārstāvēja viedokli, ka jāveido lielāki novadi - ka mazie novadi jāapvieno. Mums ir visas iespējas atrast kopsaucēju - novēlu Jurim Pūcem (AP), kļūstot par VARAM ministru, to paveikt. Lai viņam izdodas! Manuprāt, jāsāk ar to, ka jāskatās tās pašvaldības, kas neatbilst likumam, un jāapvieno.

- Ko nozīmē ideja par «divu līmeņu pašvaldībām»?

- Divu līmeņu pašvaldības varētu būt Rīgā un Pierīgā, kur varam identificēt problēmjautājumus, kas kopīgi Rīgai un Pierīgai - piemēram, transporta jautājumus. Tas ir nesakārtotu jautājumu loks, kas apgrūtina gan rīdziniekus, gan nerīdziniekus. Tāpat izglītības jomā. Ir Rīgā skolas, kas stāv tukšas, bet Pierīgā reālas problēmas, ko iesākt ar lielo bērnu skaitu. Jo attīstības tendences dažādās vietās ir bijušas dažādas. Tāpēc varētu izveidot otra līmeņa pašvaldības. Par to, vai tās veidot vēlētas vai nevēlētas, varētu diskutēt. Tāda prakse pasaulē daudzviet pastāv.

- Jūs esat bijis ekonomikas, satiksmes un VARAM ministrs. Tagad, Krišjāņa Kariņa valdībā jūs būsiet zemkopības ministrs. Vai esat zemkopības jomas speciālists?

- Esmu mācījies tautsaimniecības plānošanu un lauksaimniecības ekonomiku, lauksaimniecības ražošanas tehnoloģiju un pārtikas tehnoloģiju. Diplomdarbs man bija par 1920. gada agrāro reformu Latvijā. Man ir arī konkrēta uzņēmējdarbības pieredze - deviņdesmitajos gados biju valdes loceklis paju sabiedrībā Naukšēni, kas bija viens no lielākajiem Ziemeļvidzemes lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem.

- Jūsu priekšgājējs Jānis Dūklavs (ZZS) vienā sabiedrības daļā tiek apsaukāts, taču, ja vaicāsim zemkopībā strādājošiem cilvēkiem, nebūs ilgi jāmeklē pēc tiem, kas teiks, ka viņš ir bijis izcils ministrs. Vai jūs kaut ko domājat darīt citādi, lauzt, ārdīt?

- Tā sistēma, kas ir izveidota nozarē, kur tiek uzklausītas zemkopju organizācijas, Zemnieku saeima, ir pareiza un funkcionēt spējīga. Ir izveidota konsultatīvā padome, tiek uzklausītas nevalstiskās organizācijas, viedokļi tiek ļoti rūpīgi saskaņoti. Es negrasos šo ļoti normālo praksi kaut kādā veidā kavēt vai neizmantot. Tuvākajā laikā ļoti nozīmīgi būs pārstāvēt un aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas struktūrās, un to nevar izdarīt bez sadarbības ar zemkopju organizācijām.

- Ir zināma lieta, ka joprojām tiešmaksājumi ir netaisnīgi pret Latvijas zemkopjiem un joprojām tālu atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa. Ko darīsiet šajā lietā?

- Pirmais darbs ir būt klāt pie lēmumu pieņemšanas Briselē - ir runa par nākamo daudzgadu budžetu un kopējo Eiropas lauksaimniecības politiku. Valdības deklarācijā mēs rakstām: «Veicināt pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem.» Pie šā jautājuma cītīgi strādāsim.

- Vai valdībai īpaši jāpievēršas zemkopībai? Vai Latviju veidosiet par agrāru valsti?

- Par agrāru valsti neveidosim, taču zemkopībai ir visnotaļ labs potenciāls. Sevišķi šajos laikos, kad notiek klimata pārmaiņas. Nesen ir bijusi tāda graudu rekordraža, kāda nav bijusi Latvijas vēsturē. Pat pasaules līmenī esam ļoti nopietna eksportvalsts. Ir vēl pietiekami daudz neizmantotu iespēju. Protams, zemkopībā strādājošo skaits nebūs tāds, kā bija pirms gadiem 30, taču lauku apdzīvotība ir jāveicina. Ir lieliskas iespējas gan lauksaimniecībai, gan mazajai ražošanai.

Svarīgākais