Intervija ar reklāmas industrijas veterānu Ēriku Stendzenieku: par traģikomisko situāciju politikā, par cilvēkiem, kuri pretendē uz varas grožiem, par aukliņu raustītājiem un viņu «klientiem», par vainas apziņu un tās nešanu.
- Pagājušajā nedēļā pēc ilgas grīļošanās beidzot tika apstiprināta valdība. Kā jūs prognozējat tālāko situācijas attīstību?
- Prognozes ir Liepnieka lauciņš. Es politiku varu vērtēt no reklāmista un piecdesmitgadīga pilsoņa puses. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu: sliktākais, ko šīs vēlēšanas un šīs valdības veidošana izdarīja - uz daudziem gadiem atņēma cilvēku ticību jaunām idejām, jauniem spēkiem un jauniem sabiedrības pārvaldes principiem. Ar ažiotāžu un saukļiem «Mēs esam revolūcija, mēs esam jaunais laikmets» jaunie spēki ir kļuvuši par klauniem. Nē, šie spēki ir pacēluši pilnīgi jaunā līmenī izpratni par to, kas ir klauns un neveiksminieks. Šobrīd neviens no ievēlētajiem spēkiem ne tikai nespēj pildīt solījumus, bet pat eksistēt. Zatlera partija savulaik neslēpa: ir nesaskaņas, intrigas un pretrunas. Kad Olšteina sešnieks aizgāja no partijas, bija skaidrs: partija neturas kopā. Kad KPV LV «stučī» viens otru, iesūdz tiesā, pazemo un apsūdz - tas ir jauns līmenis. Tā esot viedokļu dažādība un demokrātija. Un joprojām viņiem pietiek nekaunības bļaut: mūs neapturēt, šī ir atombumba, šis ir 21. gadsimts, mēs atrisināsim visu, ieskaitot nabadzību, klimata problēmas, pingvīnu izmiršanu un visu pārējo! Tie džeki ar cietām sejām bļauj tādas muļķības, kam ne tikai nav iespējams noticēt, bet kas aizvaino katru saprātīgu būtni. Ikviena KPV LV ziņa burtiski kliedz: «Mēs jūs visus uzskatām par muļķiem. Par dārzeņiem, kuri nav spējīgi salikt vienkāršu nepaplašinātu teikumu.» Latvijas politiskās skatuves vēsturē nekad nav bijusi tik spēcīga sajūta, ka sabiedrību uzskata par idiotu kopumu. Nākamais solis: partijas KPV LV pēdējā sapulcē vadošie kadri teiks: «Šī nav likvidācija. Šī ir viedokļu dažādība. Mēs šodien esam stiprāki nekā jebkad agrāk. Bet, kad likvidēsimies, mēs būsim spēks, kuru neviens nespēs uzvarēt!» No kuras puses sākt šķetināt politiskās situācijas absurdu? Ķeries, pie kura gala gribi, visur jāsmejas. Vai jāraud. Ikviens var izvēlēties, vienlaikus apspiežot sevī vēlēšanos kādu nosist...
- Vai tad šī specifiskā sajūta «mūs uzskata par idiotiem» neradās jau pērn pavasarī, kad sākās pastiprinātas vēsmas ar nosaukumu «vēlēšanu kampaņas starts»?
- Jā, tāda sajūta bija piezagusies... Taču šoreiz mani šokēja instrumentu nelietība un zemiskums. Piemēram, Maxima traģēdijas upuru izmantošana Gobzema politiskās partijas reklāmai. Tā bija pilnīgi jauna un nepieredzēti nelietīga maitasputna domāšana. Vēl. Kad aizgāja Valters Frīdenbergs... Kā jūs domājat: vai pirmie kaut ko pauda Valtera draugi? Nē, viņi nepaspēja. Pirmais bija Gobzems, priekšvēlēšanu laikā izkliedzot feisbukā un tviterī «visas tautas» žēlabas. Tieši šāda maitu lijas parazitēšana uz cilvēku nelaimēm - bez jebkādas aiztures - man lika nostāties pilnīgi neloģiskā pozīcijā. No tā, ka izteicu savu pārliecību par KPV LV nelietību, es neko neieguvu. Es zaudēju vienu otru klientu. Bet man svarīgāk, lai šie partijnieki nekad nebūtu pie varas. Nezinu, vai maniem centieniem bija jēga, bet ceru, ka vismaz par milimetru, sekundi vai gramu esmu pietuvinājis šā nelietīgā absurda galu.
- Jūs runājat par galu... Bet tikko taču apstiprināja valdību, kurā ir arī KPV LV ministri.
- Valdībai galu es neredzu. Galu es redzu «jaunajiem» spēkiem. Tā ir izšķīšana. Es zinu dažus zēnus, kas, nolēkuši no grimstošā kuģa, ir jauna plosta meklējumos. Tas ir loģiski. Ja Gobzems var vienlaikus spraukties Kariņa valdībā par ministru un bez aiztures bļaut, ka vecie vēži pie varas nekad nebūs? Un tikai tad, kad Kariņš noraida Gobzemu kā tieslietu ministru, šis cilvēka izstrādājums paziņo «es balsošu pret Kariņa valdību»? Un kas gan ir Kariņš, ja ne vecākais no vēžiem? Gobzemu nupat izslēdza no advokatūras. Advokāti izslēdza. Zināt, pasaulē neuzticamākās profesijas ir reklāmists, advokāts, muitnieks un lietotu auto tirgotājs. Ja advokātu no savas profesionālās vides izslēdz advokāti...
- Gobzems beigu beigās balsoja pret Kariņa valdību.
- Ja Gobzemam būtu cerība, ka Kariņš viņu apstiprinās par ministru, Gobzems balsotu ne tikai ar rokām, bet arī kājām. Linda Liepiņa no KPV LV... Izskatās, ka es tagad ākstos, bet tā ir patiesība. Tātad: Liepiņa feisbukā izplatīja pret mani vērstu plakātu ar vēsti, ka mani nedrīkst apkalpot viņas makaronu tirgotavā Wok to Walk. Vēl vairāk - mani nedrīkst ielaist arī viņas krogu labierīcībās. Nopietni. Šis ir 21. gadsimts. Šī ir Eiropa. Es nosūtīju vēstuli uz Holandi, Wok to Walk nūdeļu franšīzes autoriem. Es izstāstīju, ka šo kafejnīcu tās īpašniece izmanto politiskiem mērķiem un politiskos oponentus nelaiž iekšā. Liepiņas kundze acīmredzot saņēma... hm, maigi sakot, aizrādījumu no Wok To Walk īpašniekiem. Īpašnieki man atvainojās un solīja, ka nekas tāds neatkārtosies. Jautājums nav par makaronu tirgotājas morāles standartiem. Jautājums ir cits: šādi cilvēki pretendē uz valsts vadīšanu? Uz tiesībām noteikt, kā Latvija attīstīsies uzņēmējvide un preses brīvība? Ok. Viens parazitē uz līķiem, otrs ir intelekta apdalīts... Pie varas parasti tiek vai nu pamuļķi, vai nelieši. Bet tik stipra kombinācija - nelieši kopā ar pamuļķiem - vēl nav bijusi. Esmu pārsteigts.
- Bet ļoti daudzi cilvēki tomēr balsoja par KPV LV. Viņi taču nedomāja, ka šī partija ir slikta.
- Cilvēki, poētiski sakot, nobalsoja par «galvu ciršanu». Populārākā izklaide kopš viduslaikiem - sapulcēties tirgus laukumā un vērot, kā vienam nocērt galvu. Bet man ir instinktīva nepatika pret beziemesla ļaunumu. Viens otrs indivīds no šīm partijām man atgādina seriāla Zvaigžņu kari tumsas impērijas spēkus... Man, piemēram, nav nekādu pretenziju pret to, ka vēlēšanās mazāk vietu ieguvusi partija vada valdību. Bet, ja Gobzems kliedz, ka valdība jāvada vēlēšanu uzvarētājiem... Tas nozīmē - lai Saskaņa un Urbanovičs to vada?
- Lielākā šo vēlēšanu vilšanās: partijā KPV LV iestājās ar saprātu apveltītais Didzis Šmits. Kāpēc?
- Droši vien tāpēc, ka neviena cita partija viņam nepiedāvātu ekonomikas ministra vietu. Citās partijās uz amatu vietām bija sīva konkurence. Viņš tiešām ir gudrs, ar spēju tvert kopīgo laukumu. Iespējams, ka viņam bija plāns kaut kad aiziet no šīs partijas, taču mani pārsteidz viņa spēja samierināties ar šo šļuru un pat to norīt. Būt trešajam numuram KPV LV laikam bija labāk nekā būt 99. numuram Attīstībai/Par.
- Daži apgalvo, ka jūs ar savu asi negatīvo nostāju pret KPV LV tikai to reklamējat.
- Nepiekrītu, ka negatīva reklāma arī ir reklāma. Ždanoku visi zina, tomēr par viņas partiju nobalsoja tikai divi procenti. Un nedomāju, ka uz Kiviča koncertiem tagad nāks vairāk klausītāju, jo viņam, raugi, negatīvās reklāmas ir pārpārēm.
- Kivičs ir KPV LV vizītkarte. Žēl, ka viņu tomēr neievēlēja. Būtu kā ķirsītis uz tortītes.
- Ar vienādu atbildības līmeni gan privātajā, gan valstiskajā sfērā... Sak, es tā jūtos, un ko jūs man varat padarīt? Es pats neesmu nekāds paraugs labai sabiedriskajai uzvedībai, bet es vismaz protu nest savas vainas apziņu.
- Ko tas viss kopumā nodara valstij - savādās valdības apstiprināšana, vājais parlaments un citi brīnumi?
- Katrs, kurš mēģina izteikt prognozes, ir vai nu gaišreģis, vai nu šarlatāns. Ir bijušas daudz skaidrākas situācijas ar aplamām prognozēm. Spicākie finanšu eksperti neparedzēja pasaules krīzi 2008. gadā. Bet, manuprāt, viss jūsu minētais valstij neko nenodara: bizness aug par spīti, nevis pateicoties valstij un valdībai. Kamēr nav iestājusies krīze, cilvēkiem valdības un parlamenta cirks ir diezgan vienaldzīgs. Par to var šausmināties vai homēriski smieties, skāde būs tikai tad, ja sāksies krīze. Tad būs ziepes. Labi, ka pie varas nebija šodienas āksti, kad gāzās Parex. Valdim Dombrovskim daudz ko var pārmest - Citadeles un Hipotēku bankas shēmojumus -, bet viņš finanšu krīzi tomēr izrullēja. Ja toreiz pie varas būtu mūsu šajā Saeimā iebalsotie, tas būtu ārprāts. Cerams, ka šī valdība nogāzīsies agrāk, nekā pienāks kārtējā finanšu krīze, un pie valsts svirām nebūs psihopāta, kurš skraida apkārt ar blondu Hitlera frizūru un ārprātīgām acīm. Kamēr nav krīzes, valsts kuģis peldēs ar vai bez valdības. Bet varu nomierināt: pilnībā sačakarēt visu tomēr nav iespējams, jo mēs atrodamies ES un 20 citās struktūrās. Lai cik neadekvāta partija vai psihopāts veidotu valdību, lai cik vājprātīgi būtu solījumi un programma... Vienkārši atnāks džeki no Eiropas Komisijas, Valūtas fonda, NATO un no ASV vēstniecības un pateiks tieši sejā: «Mums ļoti patīk jūsu valdība, bet tagad klausieties, ko mēs jums teiksim un kā tieši būs.» Tomēr pirms ārvalstu konsultantiem vajadzētu ierasties sanitāru brigādei un dažus «jauno spēku» varoņus ieģērbt trako kreklā. Autovadītāja apliecības iegūšanai vajadzīgs psihiatra atzinums, ka topošajam šoferim ar galvu viss kārtībā. Valsts vadīšanai tas - man nesaprotamā kārtā - nav nepieciešams.
- Šo nepieciešamību vajadzētu iestrādāt likumā. Bet tagad noteikti būs labāk: pie varas taču ir arī selektīvā «bezkompromisa tiesiskuma» partija - JKP.
- Jurašu un Strīķi daļā sabiedrības uzskatīta par korupcijas apkarotājiem un cīnītājiem par taisnīgumu. Bet viņu aizkulišu valdīšanas gados, apkarojot korumpantus, KNAB iesēdināja tieši divus arhitektus. Savukārt VID ēku uzbūvēja uz vislielākajos koruptīvajos darījumos iesaistītās zemes. Kas tas ir? Mums ir vesels lērums ar skandāliem - Rimšēvičs, Sprūds, Martinsons... Tagad viss notiek daudz aktīvāk nekā Strīķes un Juraša laikā. Man ir zināmas antipātijas pret Šķēli, bet Šķēle pat vistrakākajos murgos nenāktu klajā ar ideju par KPV LV. Tie, kuri aizkulisēs stāvēja aiz KPV LV, ir garīgi ne mazāk atpalikuši kā pati partija un tās līderi.
- Vai tad Jurašam nedrīkst uzticēties? Bordāns viņu bīda par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru.
- Nedomāju, ka Jurašs dabūs pielaidi valsts noslēpumam. Es kādreiz domāju, ka Stenlijam Kubrikam ir radikālas filmas, piemēram, par doktoru Streindžlovu, bet šis stāsts ir stiprāks... Es gandrīz 30 gadus esmu strādājis reklāmas biznesā, un ar katru gadu es sabiedrību sāku izprast arvien vairāk. Tā man maldīgi šķiet. Taču ar katru gadu es tieku pārsteigts ar jaunu primitīvisma līmeni... Tā ir politiskā deflācija. Ar ko mēs sākām? Ar Latvijas ceļu. Tur bija Indulis Bērziņš, Jānis Jurkāns, Anatolijs Gorbunovs, daudzi citi... Tas bija reprezentatīvs spēks un cienījams saprāts, lai arī ko mēs šodien par viņiem domātu. Esam nonākuši līdz Kaimiņam un Gobzemam... Bet ok. Latvijas vēsturē bijuši arī trakāki laiki. Biedē tikai tas, ka pēc varas tiecas naida pārņemti ļautiņi ar trakām acīm. 20. gadsimtā notika baisas traģēdijas tikai tādēļ, ka nebija mehānisma, kas varētu tās apturēt. Tagad tomēr esam ES, tāpēc varam cerēt, ka nekas briesmīgi aplams netiks pieļauts.
- Un tomēr mani izbrīna lielais skaits vēlētāju, kuri akli metās balsot par savādām populistu partijām. Daudzi emigrējušie latvieši aizgūtnēm ķēra KPV LV listes un lika krustiņus Kaimiņa/Gobzema blicei.
- Tieši tādēļ šie cilvēki pameta dzimteni. Latvija nebija attaisnojusi viņu cerības, viņu sirdī valdīja dusmas un naids. Veiksminiekus no neveiksminiekiem atšķir virziens, kurā viņu pirksts norāda uz vainīgo visās viņu nelaimēs. Ja uz sevi - tad labi, ir cerības. Bet ja tu meklē vainīgo ārpusē... Ciematā, pilsētā, valstī, civilizācijā... Daudziem no viņiem vajadzēja skolā kādu gadu ilgāk pasēdēt. Bet viņiem šķiet, ka viss ļaunais ir tur, laukā. Viņi paši ir tīri un skaidri, viņiem ir taisnība, un viņi ir ģeniāli. Tikai nenovērtēti!
- Kādas citas partijas deputāta kandidāts pirms vēlēšanām bija aizbraucis uz Lielbritāniju reklāmas braucienā. Uz viņa tikšanos ar vēlētājiem atnāca tieši viens cilvēks. Savukārt uz Kaimiņa reklāmas pasākumu bija pilna zāle.
- Cirks. Kaut kā taču vajag izklaidēties. Kaimiņš noteikti solīja izstāstīt, kā tūlīt visus... Redz, es te Saeimā filmēju, visus tos zagļus un neliešus parādīšu. Tautai jau patīk eksekūcijas. Tauta noteikti skatījās viņa Suņubūdu, kur viņš apsaukāja un pazemoja cienījamus cilvēkus. Godājamu, sirmu skolotāju Kaimiņš nosauca par pedofilu - tikai tāpēc, ka viņš, atraitnis būdams, bija ielicis sludinājumu, ka meklē dzīvesbiedri. Izklaide! Zināms taču, ka vairāk ļaužu savācas, lai paskatītos uz sabrauktu cilvēku, daudz mazāk atnāk uz Operu.
- Jums viņš vienkārši nepatīk. Bet, lūk, Kaimiņš valdības apstiprināšanas debatēs esot pateicis spožu runu. Daudzi bija sajūsmā.
- Skatījos to runu. Nekā tur nebija. Garas pauzes, vārdu meklēšana kā pa ķešu. Satura - nekāda. Es zinu, kā pārliecināti cilvēki runā no skatuves. Bez «mmm» un «eee». Tas, ka Saeima ļaujas šīm Kaimiņa runām, liecina, ka vairums nemāk runāt un uzskata Kaimiņu par etalonu. Kāds etalons? Muļķis. Par Kaimiņa partiju nobalsoja kādi 16% no tiem, kuri atnāca uz vēlēšanām (aptuveni 54% no visa vēlētāju kopuma). Tas nozīmē, ka par viņu balsoja astoņi procenti no kopīgā vēlētāju skaita. Iespējams, ka astoņi procenti tieši ir tie, kuriem nevajadzētu dot autovadītāja apliecību. Tāda tendence ir. Saka, ka politiku var salīdzināt ar mākslu, un tās nevar novērtēt subjektīvi. Es saku: var. Un pateikšu, kā. Laba politika un laba māksla ir tad, kad es uz tām skatos un sev saku: «Visu cieņu! Es tā nevarētu.» Bet ja es aizmidzis trijos naktī varētu labāk nekā jūs tur, Saeimā - man nav nekādas cieņas. Ja neticat - es jums norunāšu Valsts prezidenta runu Ziemassvētkos piecās minūtēs, bez gatavošanās.
