Par valdības plānu samērošanu ar priekšvēlēšanu solījumiem, jauno politiku un aizkulišu interesēm saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība).
- Intervijā pirms Saeimas vēlēšanām, kad vaicāju, kāpēc gan būtu jāizvēlas jūs par Ministru prezidentu, jūs sevi raksturojāt kā kompromisa kandidātu, kurš, būdams no potenciāli mazākās frakcijas, varētu spēt apvienot dažādus viedokļus. Nu tas ir noticis - jums būs jāspēj rast kompromisus starp piecām partijām, kuras ir ideoloģiski atšķirīgas un kuru uzskati par lietu risināšanas kārtību un prioritātēm arī atšķiras. Vai jūs sev esat iezīmējis robežu - kur kompromisi vairs nesniedzas? Kuri būs tie jautājumi, kur jūs teiksiet - būs tā, es nemeklēšu kompromisu?
- Šobrīd es neredzu daudz tādu jautājumu, kur es varētu teikt - uz šo kompromiss neattiecas. Valdības veidošanas procesā mana «sarkanā līnija» bija fiskālā disciplīna. Bet neviens no koalīcijas partneriem neiebilda tam, bija pat pāris idejas, kā precizēt, un tam es pilnībā piekritu. Rakstot valdības deklarāciju, mēs jau nonācām pie vairākiem kompromisiem, salāgojot atsevišķu ministru konkrēto redzējumu par nozari ar citu koalīcijas partneru viedokli. Jautājumos, kur mēs nevarējām vienoties konkrēti, valdības deklarācijā iezīmējām plašāku virzienu, paredzot iespēju vienoties nākotnē. Viens piemērs: satiksmes ministrs Tālis Linkaits, lai ieviestu lielāku caurskatāmību ostu darbībā, piedāvāja ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām. Sarunās izskanēja dažādi viedokļi šajā jautājumā, un tas, ko mēs galu galā apņemamies darīt, ir uzlabot ostu darbības caurskatāmību un efektivitāti, ieviešot OECD labas pārvaldības principus, un izvērtēt, vai ostu pārveidošana par kapitālsabiedrībām būtu nepieciešama šo mērķu sasniegšanai. Ministrs tam piekrita. Es pieņemu, ka ministrs sniegs pamatojumu, kāpēc ostas jāpārveido par valsts kapitālsabiedrībām, bet viņam būs par to jāpārliecina pārējie koalīcijas partneri, ka tas tiešām ir labs risinājums. Līdzīgi kompromisi ir sasniegti ar citiem ministriem citos jautājumos.
- Jūs, tiesa gan, uzsverot, ka tā nebija jūsu izvēle, izvēlējāties sadarbību ar tā dēvētajām jaunajām partijām, izslēdzot ZZS. Zināmā mērā tās ar savu pārsvaru un aktivitāti, piemēram, Bordāna partija, arī dominē valdībā. Kā jūs domājat pilnīgi nenonākt viņu pavadā? Cik kritiski jūs vērtējat tās idejas un plānus, kuras tās piedāvā?
- Tiešām, es varu vēlreiz uzsvērt, ka mana izvēle būtu bijusi visu labēji centrisko spēku koalīcija. Bet es nedomāju, ka man būtu drauds nonākt kāda koalīcijas spēka pavadā vai ietekmē. Līdz šim visas valdības Latvijā ir bijušas koalīcijas valdības, arī šo noteica matemātiskas izvēles - JKP nepiekrita valdībai ar ZZS, bet KPV LV nepiekrita darbam valdībā bez JKP ar ZZS. Līdz ar to nepietiktu balsu rīcībspējīgai valdībai - es uzskatu, ka tam ar 50 balsīm ir par maz.
Tas, kas man šobrīd nepatīk, ir tas, ka nav pilnīgi loģiska un viendabīga opozīcija - Saskaņa, jā, ar viņiem valdību neveidotu. Bet, manā skatījumā, ZZS nav loģiska opozīcija. Jā, JKP saka, ka ZZS asociējas ar Aivaru Lembergu un viņu uztverē Aivars Lembergs ir kaut kas slikts. Varbūt tā ir, varbūt tā nav. Bet - ja mēs tik viegli varētu atrisināt problēmas valstī, izslēdzot vienu vai otru politisko spēku, tad mums problēmu vispār nebūtu. Tomēr, varu teikt, ka arī ar šādu valdības sastāvu var ļoti labi strādāt, lai arī tieši tāds koalīcijas sastāvs nebija mans mērķis. Protams, ka vislabāk es būtu veidojis tādu valdību, kur arī JV būtu daudz vairāk mandātu Saeimā.
- Kā vērtējat īpatnējo situāciju ar sašķēlušos KPV LV? Vai nepieļaujat, ka šī partija vispār izkrīt no koalīcijas?
- Nē, nedomāju, ka tā notiks. Tas, ka viņiem ir daži indivīdi, kas nepiekrīt frakcijas vairākuma viedoklim - tā ir viņu frakcijas iekšējā lieta. Es ceru, ka viņi atrisinās šo strīdus situāciju. Es pieļauju visādus variantus - pat to, ka tie deputāti, kas šobrīd no KPV LV valdību neatbalsta, varētu pārdomāt un to atbalstīt. Ar KPV LV ministriem koalīcijā šobrīd veidojas ļoti laba sadarbība.
- Kāpēc jūs noraidījāt Alda Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam, bet piekritāt Ramonas Petravičas kandidatūrai? Viņai ne tikai nav nepieciešamās kompetences šim amatam, bet ir arī reputācijas problēmas saistībā ar viņas vīra uzņēmumu un aplokšņu algu maksāšanu.
- Es precizēšu - es teicu, ka neveidošu valdību, kurā viņš būs iekšlietu ministrs. Gan ņemot vērā viņa reputāciju, gan saistībā ar grūtībām, kas mums kā valstij varētu rasties, sakārtojot finanšu sektoru, ja mums ir iekšlietu ministrs, kam ir publiskas nesaskaņas ar paša amata brālību - advokatūru. Es, to sacīdams, pieņēmu, ka tādas valdības nebūs. Tas nebija pieprasījums KPV LV mainīt ministra kandidātu, man tā bija fakta konstatēšana, ka valdības nebūs. Tas ir, aptuveni tā - man kāds saka - ejam ārā, bet es saku - ārā ir mīnus 15 grādu, es bez mēteļa neiešu ārā. Un tad jūs man atnesat mēteli, un es saku - jā, tad es iešu. KPV LV pēc Ziemassvētkiem mainīja savu uzstādījumu un nāca ar citu iekšlietu ministra kandidātu - Sandi Ģirģenu. Es domāju, ka sadarbība ar viņu būs laba. Par pārējiem ministriem - es esmu teicis, ka katra partija atbild par saviem izvirzītajiem ministriem. Formāli viņi ir manis uzaicināti, un to es arī darīju - runāju ar katru no viņiem. Bet atbildība par viņu darbu jāuzņemas viņiem un partijai, kura viņus izvirzīja.
- Viens no KPV LV opozicionārās daļas - Aldis Gobzems - no Saeimas tribīnes izteicās, ka šī ir Meroni valdība, norādot uz partiju sponsoriem, kas atrodas šīs valdības aizkulisēs. Citu partiju kontekstā ir izskanējis ar skandalozā uzņēmēja, šobrīd aiz restēm sēdošā Māra Martinsona vārds. Vai jūs nedara uzmanīgu, ka, iespējams, dažas partijas, aiz izplūdušām valdības deklarācijas frāzēm, nav tur ierakstījušas politikas aizkulisēs sēdošo smagsvaru intereses?
- Es nešaubos, ka visos laikos un visās valstīs ir cilvēki, kas vēlas ietekmēt politiku, paši nebūdami politiķi. To plašāk sauc par lobiju. Strādājot Eiropas Parlamentā, esmu sastapies ar ļoti organizētu un spēcīgu lobiju. Latvijā mums ir gan atklātais lobijs, gan arī tāds slēpts lobijs, kurš, iespējams, mēdz izpausties caur partiju tiešajiem sponsoriem vai kā citādi, bet par to nav nozīmes uztraukties. Galvenais ir izvirzīt mērķus un uz tiem virzīties. Ja būs pretestība, tad attiecīgi varēs reaģēt. Tas tā ir visur - piemēram, slavenais CO2 izmešu skandāls Vācijā - tur atklājās, ka Volkswagen vadība ir saaugusi ar politisko vietvaru. Katrā partijā kādi indivīdi cenšas iegūt lielāku ietekmi, un tā tas vienmēr būs.
- Šobrīd koalīcijas partijas ir parakstījušas fiskālo paktu, kas paredz tādu priekšlikumu neiesniegšanu budžetā, kas palielina deficītu, kā arī citus tērēšanas apetīti ierobežojošus pasākumus. Bet vairāk naudas budžetā solījumu izpildei algu palielināšanā, arī veselības aprūpē, tomēr būs vajadzīgs. Un ar kādiem uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem to naudu uzreiz nedabūt. Varbūt valdība apsvērs ideju par lielo valsts kapitālsabiedrību privatizāciju? Tur taču nauda aumaļām ieplūstu budžetā.
- Pirmkārt, par vēlmi palielināt budžeta izdevumus, pildot priekšvēlēšanu solījumus: es domāju, ka visas partijas ir sapratušas, ka īsā laika periodā tos izpildīt nevar. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka neviena no tām nav ieguvusi absolūtu balsu vairākumu Saeimā. Tas jāsaprot arī vēlētājiem, ka neviena no valdību pārstāvošajām partijām nevar tiešā veidā izpildīt savus solījumus, bet mēs apņemamies kopīgiem spēkiem strādāt tajos virzienos, lai izpildītu vismaz daļu no tiem. JV pirms vēlēšanām nesolīja konkrētus ciparus, sasniedzamus konkrētā laikā, jo partija ir pietiekami ilgi strādājusi un dzīve mūs ir iemācījusi, ka ir ļoti grūti precīzi pateikt, kad tieši solījums tiks izpildīts. Tas, ko mēs solījām - skaidru valsts attīstības vīziju turpmākajiem četriem gadiem. Tas, ka mēs virzīsimies uz deficīta samazināšanu un algu neapliekamā minimuma palielināšanu, nav melots, jo mēs to tiešām darīsim. Bet teikt - tajā gadā būs tik un tik - to mēs nevaram, jo koalīcijā neesam vieni paši. Ja kāds no partijām gaida burtisku solījumu izpildi, tad šis cilvēks diemžēl būs spiests vilties jebkuros laikos un jebkurā valstī. Galvenais ir virziens. Un tas valdību veidojošām partijām ir kopīgs.
Runājot par valsts kapitālsabiedrībām un to iespējamo privatizāciju - tas jebkurā gadījumā nav mērķis. Tas, vai vienā vai otrā gadījumā kādas 5-10% akciju varētu kotēt biržā, lai palielinātu šā uzņēmuma kapitalizāciju, - es to pieļauju. Bet es neesmu par to domājis, un tas nav arī valdības deklarācijā. Es to apsvērtu tad, ja būtu kāds redzams labums un nebūtu ļaunuma. Piemēram, mums ir nacionālā aviokompānija airBaltic, kur valstij būtu jāsamazina sava līdzdalība kapitālā. Viens no veidiem ir piesaistīt akcionāru, bet otrs - kotēt akcijas biržā. Varbūt tas ir risinājums. Domāju, ka satiksmes ministrs ķersies klāt valsts līdzdalības samazināšanas jautājumiem, un es esmu atvērts viņa risinājumu piedāvājumam. Bet es neesmu tādos uzskatos, ka mums būtu daudz tādu valsts aktīvu, no kuriem būtu jāatbrīvojas.
- Vienīgais punkts, kur jūsu valdības deklarācijā ir lietots vārds «nekavējoties», ir saistīts ar Moneyval rekomendāciju ieviešanu. Lai gan FKTK vadītājs apgalvo, ka ziņojums balstās uz novecojušu informāciju un Latvija tajā nepelnīti nomelnota. Tiešām - vai tad ir ziņas, ka Latvija finansē teroristus? Pēc jau ieviestajiem nerezidentu apkalpošanas ierobežojumiem no Latvijas jau gandrīz visi nerezidenti bankas pametuši. Ko jūs taisāties nekavējoties ieviest?
- Jāsaprot, ka tas nav tikai kaut kāds ziņojums, kādi top pasaulē katru dienu. Tā sekas varētu būt tādas, ka Latvijas finanšu sektors tiks vēlreiz vērtēts, un, ja atkārtotais ziņojums būs negatīvs, tad Latvija de facto būtu valstu «pelēkajā sarakstā», mūsu uzņēmumiem būtu problēmas ar starptautiskajiem maksājumiem, mēs būtu uz papīra tikpat liela riska valsts kā Etiopija. Atbilstoši Moneyval rekomendācijām ir 91 pasākums, kas mums ir jāīsteno, un man kā valdības vadītājam jābūt drošam, ka tās tiek izpildītas, ne tikai uz papīra atķeksējot, bet arī dzīvē.
- Māra Kučinska valdība bija izsludinājusi konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu, kur uzvarēja Ieva Jaunzeme, bet jautājumu par iecelšanu atlika. Jūs sludināsiet jaunu konkursu?
- Jauns konkurss šobrīd netiks sludināts. Frakcijām jātiekas ar izvēlēto pretendenti, un tad jautājums jāskata valdībā. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Ievu Jaunzemi nevarētu apstiprināt VID ģenerāldirektora amatā.
- No iepriekšējās valdības jums palikušas aktuālas lietas - piemēram, jautājuma virzība par Rīgas domes atlaišanu. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā? Māris Kučinskis ieteica atlaist Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Jūs tam piekrītat? Kāds ir jūsu personīgais viedoklis?
- Mans personīgais viedoklis tagad ir arī valdības vadītāja viedoklis, un tāpēc izteikšos uzmanīgi. Skandāls, kas izskanēja saistībā ar Rīgas satiksmi... nu, ir ļoti grūti kā nodokļu maksātājam saprast, kā tas var būt, ka tiek pieļautas šādas lietas. Kurš vai kuri tagad ir jāsauc pie atbildības, to es tiešām nezinu. Es dalos ar visiem rīdziniekiem sašutumā, bet zāles pret to - kāds ir morāli un likumiski pareizais risinājums - tas ir jāatrod attiecīgās nozares ministram.
- Kā jūs no «bezkompromisa tiesiskuma» viedokļa vērtējat, ka Jaunās konservatīvās partijas deputāts Juris Jurašs, par kura izdošanu kriminālvajāšanai ir jālemj Saeimai, ir parlamentārais sekretārs Jāņa Bordāna vadītajā Tieslietu ministrijā?
- Varu vēlreiz uzsvērt - es neesmu ne tiesnesis, ne prokurors. Es esmu politiķis, kas vada valdību. Šajā gadījumā Saeimas deputātiem ir prokuratūras ziņojums Juraša lietā. Es uzticos Saeimas deputātiem, kuri, iepazīstoties ar šo ziņojumu, arī pieņems lēmumu - izdot vai neizdot. Es uzskatu, ka šis nav koalīcijas jautājums, tas jāskata likumam atbilstošā veidā. Un tad JKP atbilstoši jāreaģē.
- JKP apgalvo, ka prokuratūra šajā jautājumā ir pildījusi politisko pasūtījumu. Jūs piedalāties tajā politiskajā mitoloģijā, kurā tiesībsargājošās iestādes pilda politisko pasūtījumu?
- Man nav nekādas informācijas, ka šis būtu politisks pasūtījums. Saskaņā ar procedūru tas ir Saeimas, nevis valdības jautājums. Jāsaprot arī, ka Saeimas deputāti jau nelems - vainīgs vai nevainīgs. Eiropas Parlamentā mēs ik pa trim mēnešiem lēmām par kāda deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Un vienmēr tie, kuru izdošana tika prasīta, parlamentā cēlās kājās un aicināja apstiprināt viņu izdošanu, jo tas ļauj procesam iet uz priekšu un tiesā konstatēt - vainīgs vai nevainīgs. EP gan viņu darbība, neraugoties uz izdošanu kriminālvajāšanai, netiek nekādi traucēta.
- Ir izskanējušas bažas par jūsu spēju iestāties tieši par Latvijas interesēm, ņemot vērā jūsu dubultpilsonību. Cik būtiska jūsu patības sastāvdaļa jums ir ASV pilsonība?
- Esmu no dzimšanas Latvijas un ASV pilsonis. Neesmu domājis par ASV pilsonību kā savas patības sastāvdaļu. Dzīvoju Latvijā kopš 1997. gada un kopš 2002. gada esmu politikā. Visu laiku, būdams politikā, esmu aizstāvējis tikai un vienīgi Latvijas intereses un to darīšu arī turpmāk.
- OIK atcelšana - pēc Saeimas lēmuma dokumentu sagatavošanai par to jābūt līdz 31. martam, bet jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro saka, ka vēl pētīs situāciju. Kas tur vēl jāpēta? Vai tad Ašeradens visu neizpētīja?
- Esmu pārliecināts, ka mūsu jaunais ekonomikas ministrs ir apņēmības un enerģijas pilns izpildīt Saeimas uzdevumu. Man nav nekādu šaubu, ka viņš to paveiks.
- Proti, politiskais uzstādījums - atcelt OIK - nemainīsies?
- Nē, nemainīsies. OIK ir jāatceļ. Cits jautājums - kā to darīt. To atrisināt ir visas valdības uzdevums.
- Deklarācijā ir ierakstīta arī frāze «noteiksim liegumu augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus». Kā jūs to tulkojat? Jo tas ir visai izplūdis formulējums. Vai tas nozīmē raganu medības, pielāgojot likumu ar atpakaļejošu datumu atsevišķu cilvēku izslēgšanai no politikas?
- Šis bija viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ar kuriem šajās Saeimas vēlēšanās startēja jaunie politiskie spēki, par kuriem nobalsoja ievērojama Latvijas sabiedrības daļa. Šā punkta ieviešanas detalizācija parādīsies valdības rīcības plānā.
- Kāds ir leģitīmais mērķis? Vai tiešām pēc 30 gadiem ir nozīme komunistiskajai pagātnei? Vai tad finanšu ministram Jānim Reiram tā traucē pildīt pienākumus?
- Gaidīšu precizējumu no tieslietu ministra.
- Viens no populārākajiem vārdiem un valdības uzdevumiem ir nevienlīdzības mazināšana. Nosauciet, lūdzu, valdības trīs pirmos darbus nevienlīdzības mazināšanā.
- Viens no tuvākajiem darbiem - OIK likvidēšana, kas lielai sabiedrības daļai ir liels nevienlīdzības un netaisnības simbols. Reģionālā reforma, kuras mērķis ir radīt lielākas iespējas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo, iegūt labu izglītību, veidot veiksmīgu uzņēmējdarbību un saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Un, protams, jautājums, kurš ļoti aktuāls daudziem - veselības aprūpes reforma, panākot, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama kvalitatīva veselības aprūpe un visi darbspējīgie iedzīvotāji taisnīgi piedalās veselības aprūpes sistēmas finansēšanā.
- Vai virzīsiet Valdi Dombrovski uz eirokomisāra amatu? Jeb pieļaujat diskusiju par citiem kandidātiem?
- Par to vēl neesam runājuši.
