Valdis Keris: Mediķu arodbiedrību šķeļ politika

Par aktualitātēm veselības aprūpes nozarē, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) konfliktu ar tās meitas arodbiedrības NMPD Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītāju, kura vietā mātes organizācija šodien sasaukusi biedru sapulci, lai lemtu par pārmaiņām, Neatkarīgās intervija ar LVSADA vadītāju Valdi Keri.

Neatkarīgā: - Kā vērtējat Saeimas lēmumu līdz 1. jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas, iespējams, būs nevis atlikšana, bet likvidēšana?

Valdis Keris: - Lēmums šajā brīdī ir loģisks - ja nedarbojas identificēšanas sistēma, citas izejas nav.

Veselības ministre Anda Čakša bildusi, ka tehniskās problēmas ir atrisinātas un datu bāze var sākt darboties.

Arī decembrī teica, ka viss būs atrisināts līdz 1. janvārim. Ja sistēma nedarbojas perfekti, to var darbināt tikai testa režīmā, paskatoties, vai var pacientu identificēt vai nevar. Neesmu dzirdējis arī, ka valstij būtu mūku un mūķeņu reģistrs, kas ir iekļauti atbrīvoto kategorijā.

Jautājums, vai vispār jāatsakās no diviem groziem, ir sarežģītāks. Nevis arodbiedrības, bet darba devēji bija divu grozu idejas autori. Kad bija runa par nodokļu reformu, mūsu arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību skaidri pateica: ja reformas ietvaros veselības aprūpei 2020. gadā nodrošina vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad to varētu atbalstīt. Darba devēji bija ar mieru tikai tad, ja ievieš divu grozu sistēmu, un mums bija jāpiekāpjas. Sākotnēji arodbiedrības veselības aprūpes finansēšanas likumu bija iecerējušas kā garantijas nozares finansēšanai, ieliekot tajā tikai pašu galveno par finansējumu nozarei un finansējuma pieaugumu darbinieku algām. Viss, kas attiecas uz veselības apdrošināšanu, nāca, pateicoties darba devēju uzstājībai par diviem groziem, kas valdībai arī beigās šķita pieņemama ideja.

Bet garantijas par šo 4% finansējumu veselības aprūpei likumā varēja arī neparādīties. Sākotnēji Trīspusējās sadarbības padomē par to vienojāmies, bet, kad 2017. gada rudenī valdība nodeva likumprojektu Saeimai, valdība vienpusēji šo normu izņēma ārā tāpat kā punktu par darba samaksas pieaugumu turpmākajos gados. Tikai pēc niknām cīņām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā normu par nozares finansējumu izdevās atjaunot, bet par darba samaksas pieaugumu diemžēl ne. Tagad beidzot tas ir izdarīts, turklāt Saeimai nobalsojot vienprātīgi. Bija izšķiršanās - ja Saeima dod garantijas par algu pieaugumu, tad arodbiedrības piekrīt, ka, risinot darba roku trūkumu, trīs gadu laikā nozares darbiniekiem ir atļauts lielāks virsstundu skaits, nekā noteikts Darba likumā. Pretējā gadījumā arodbiedrības nepiekristu virsstundu skaita palielinājumam, jo, ja problēmas netiek risinātas saknē, tad nav jēgas blēņoties ar seku likvidāciju. Šoreiz politiķi ieklausījās, jo pietiekami vienoti un skaidri par darba roku trūkuma izraisītajām problēmām runāja gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Slimnīcu biedrība, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība.

- Piekrītat topošās veselības ministres Ilzes Viņķeles viedoklim, ka jāvirzās uz obligātu veselības apdrošināšanu visiem, kā arī valdības deklarācijas projektā paredzētajai «pierādījumos balstīta vienota valsts apmaksāto pakalpojumu groza» noteikšanai, «kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem»?

- Vai ir taisnīgi, ka visi, kas maksā nodokļus un arī papildus 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu, saņem to pašu, ko tie, kuri bez attaisnojošiem iemesliem šo nodokļu slogu nenes? Par to varētu papētīt sabiedrības viedokli. Otrs jautājums ir praktiskas dabas - vai pacientu šķirošanas sistēmas izveide un uzturēšana atsvērs tās papildu iemaksas, kuras iegūs, cilvēkiem brīvprātīgi apdrošinoties? Pašlaik apdrošinājušies ir daži tūkstoši cilvēki, kuru iemaksu summa ir nepilns miljons eiro. Vajadzētu samērot šo ieguvumu ar to, cik jau ir iztērēts sistēmas izveidei, cik vēl paredzēts tās uzturēšanai - ja nekāds izdevīgums neparādās, tad nav lielas jēgas tā darīt.

- Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, ārsts Andris Skride paudis, ka mediķu arodbiedrības ir vājas un arī cīņa par pagarinātā normālā darba laika apmaksu aizsākās nevis ar arodbiedrības pūliņiem, bet vienas ārstes vēršanos pie tiesībsarga.

- Nepiekrītu, ka arodbiedrības ir vājas. Skrides kungs ir pārkāpis deputāta ētikas kodeksu, jo, sakot, ka arodbiedrības neko nav darījušas, lai risinātu pagarinātā normālā darba laika problēmu, viņš nebalstās uz faktiem. Pēc tam, kad tika pieņemta norma par pagarināto normālo darba laiku, arodbiedrība vairākās lielās protesta akcijās, kā arī ar vēstuļu un sarunu palīdzību centās panākt finansējuma paaugstināšanu nozarei, darbinieku algām, lai piesaistītu cilvēkus un novērstu darba roku trūkumu un virsstundu nepieciešamību. Arī izteikums, ka arodbiedrība pamodās tikai tad, kad tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā, ir klaja nepatiesība. Tiesībsargs iesniedza pieprasījumu tiesā 2017. gada aprīlī, bet arodbiedrība sāka skatīt šo jautājumu 2016. gada rudenī. Problēmas atrisinājums ir kopīga darba rezultāts ar tiesībsargu, arī Latvijas Māsu asociāciju.

- Skrides kungs minēja, ka ārste Anete Eklona, kura aktualizēja jautājumu par pagarinātā normālā darba laika apmaksu, vērsās arī jūsu arodbiedrībā, bet nesaņēma pat atbildi.

- Jā, jo viņa nebija arodbiedrības biedre! Mēs nesniedzam juridisko palīdzību nebiedriem. Bet visi tie labumi, ko izcīnām, piemēram, darba samaksas pieaugums, gan tiek pilnīgi visiem!

- Rudenī valsts sociālās aprūpes centru darbinieki pieteica bada streiku, prasot palielināt traģiski zemās algas, kuras ir ap 430-450 eiro. Sociālās aprūpes darbinieki jūsu organizācijā ir «mazais brālis», vai arī kādu objektīvu šķēršļu dēļ neesat spējuši panākt viņiem cienīgu darba samaksu?

- Mēs nevaram pieņemt lēmumus, kurus virzīt un aizstāvēt nav gatavi paši biedri! Pērn vaicājām biedriem - sociālajiem aprūpētājiem, vai viņi būtu gatavi lielākām protesta akcijām, bet atbildes nebija. Rudenī runājām ar labklājības ministru Jāni Reiru, kurš bija gatavs parakstīt nodomu protokolu par to, ka 2019. gadā būs darba samaksas pieaugums, kam viņš Finanšu ministrijai pieprasījis 6,4 miljonus eiro. Bijām gatavi to parakstīt, arī grozījumus pie ģenerālvienošanās ar Lalbkājības ministriju par dažiem citiem jautājumiem, kas arī uzlabotu darbinieku stāvokli. Problēma ir tāda, ka šo vienošanos ir parakstījušas vairākas arodbiedrības, no kurām viena nebija gatava parakstīt ne ģenerālvienošanās grozījumus, ne nodomu protokolu, uzskatot, ka jāprasa daudz vairāk un radikālāk. Līdz ar to mūsu rokas bija saistītas.

- Kura arodbiedrība tā bija?

- Latvijas valsts un pašvaldību un finanšu darbinieku arodbiedrība.

- Tātad bez šīs arodbiedrības piekrišanas, kura pat nav saistīta ar sociālajiem darbiniekiem, mediķiem, nevar panākt izmaiņas?

- Tieši tā, jo šobrīd spēkā esošā ģenerālvienošanās ir arī ar šīs arodbiedrības parakstu, un nodomu protokola parakstīšana par nākamo gadu bija saistīta ar vienošanās izmaiņām.

- Ja Reirs kļūs par finanšu ministru Krišjāņa Kariņa valdībā, tad varēs pats savu pieprasījumu apmierināt!

- Precīzi! Vajadzētu pajautāt finanšu ministram Reiram, vai viņš atceras labklājības ministra Reira dotos solījumus, un to mēs noteikti darīsim!

- Valdības deklarācijas projektā šajā jomā gan nekā konkrēta nav, vien solījums «budžeta procesā vērtēt iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem - primāri palielinot atalgojumu aprūpētājiem».

- Tāpēc mēs valdes sēdē lēmām, ka vienam no priekšlikumiem deklarācijā jābūt būtiski palielināt darba samaksu sociālās aprūpes darbiniekiem. Bet vēl mazliet jāpagaida, līdz jaunā valdība uzsāk darbu.

- Krīzes situācija pērn tika izsludināta arī NMPD Rīgas reģionā. Citastarp NMPD mediķiem atalgojuma pieaugums bija mazāks (20%) nekā kopumā mediķiem, kas bija tāpēc, ka atalgojuma palielinājumu nācās dalīt arī ar brigāžu šoferiem. Nevajadzēja cīnīties par vienlīdzīgu atalgojuma pieaugumu visiem?

- NMPD darba samaksas pieaugums dienestā nesertificētiem ārsta palīgiem ir bijis 18%, sertificētiem - 27%, auto vadītājiem un ārstiem - 18%. Darba samaksas pieaugums nozarē kopumā māsām un ārstiem bijis apmēram 20%.

- Čakša apgalvoja, ka algu pieaugums 2018. gadā ārstiem bijis 30%, māsām 28%.

- Nē! Ir dažāda situācija ambulatorajās un stacionārajās iestādēs. Savelkot visu kopā, tie ir apmēram 20% ārstiem un māsām, kas ir līdzīgi kā NMPD. Te gan ir viena nianse - kad tiek ar līguma starpniecību dalīta nauda ārstniecības iestādēm par pakalpojuma sniegšanu, paredzot zināmas summas gan darba algām, gan piemaksām, tad zināmā mērā tiek ņemts vērā tas, ka ārstniecības iestādēm ir savi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, tāpēc summa, kas ir piemaksām, nereti ir mazāka, nekā vajadzētu. NMPD šo privāto pakalpojumu, salīdzinot ar slimnīcām vai ambulatorajiem centriem, tikpat kā nav - tas nozīmē, ka tas būtu jāparedz, piešķirot adekvātu finansējumu piemaksu nodrošināšanai.

- LVSADA izvērties konflikts ar NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizāciju, kuras vietā jūsu arodbiedrība kā mātes organizācija grasās sasaukt biedru kopsapulci un, iespējams, pārvēlēt vadību un atņemt patstāvīgas juridiskas vienības statusu. Cik būtiski ir šīs arodbiedrības pārkāpumi, un cik iemesls ir savstarpēja nepatika starp jums un tās vadītāju Genādiju Rusanovu?

- Man nav nekādu personīgu antipātiju. Pārkāpumi sākās jau 2017. gadā, un tie ir atkārtoti. To skatīšana valdē 2017. gadā beidzās ar tēvišķu parunāšanu. Atkārtoti pārkāpumus skatīja padomes sēdē pagājušā gada rudenī, kur arī viss beidzās līdzīgi.

- Arodbiedrības padome attaisnoja Rusanovu, pret kuru jūs vērsāties par statūtu pārkāpumiem!

- Nē, Rusanovs atzina, ka ir pieļāvis kļūdas, apņēmās tā vairs nedarīt, un lieta tika izbeigta. Šodien situācija ir nopietnāka. Negribu publiski visu netīro veļu mazgāt, bet varu pateikt, ka divu gadu laikā viņš nav sasaucis nevienu biedru sapulci, nav informējis biedrus par to, kas notiek arodbiedrībā, nav izzinājis biedru viedokli par svarīgiem jautājumiem. Arī laikā nav veikta finanšu līdzekļu izlietojuma pārbaude. Lūdzām Rusanovam pašam beidzot sasaukt biedru sapulci - divreiz bija mēģinājums to noturēt. Otrajā reizē neieradās pats Rusanovs, stāvēja mūsu kolēģi pie slēgtām durvīm, bet pēc tam valde palūdza iesniegt vairākus dokumentus, piemēram, biedru sarakstu, apstiprinājumu, kā viņš ir informējis par sapulcēm. Neesam to saņēmuši.

- Ja pārmetumi ir par sapulces nesasaukšanu 2017. gadā, kāpēc rīcība seko tikai 2019. gadā? Kopsapulci neesot izdevies sasaukt darbinieku aizņemtības dēļ, jo NMPD mediķi strādā vairākās darbavietās, daudzi brauc no reģioniem, kā dēļ pirmajā reizē ieradušies septiņi, atkārtotajā sasaukumā - divi.

- Pareizi jautājat, kāpēc tik ilgi gaidījām! Vairāk negaidīsim, tagad valde ir izsūtījusi visiem NMPD Rīgas reģiona arodorganizācijas biedriem uzaicinājumu ierasties uz sapulci 22. janvārī. Ja nebūs kvoruma, tad 6. februārī ir atkārtots datums. Būs atklāta saruna, saliksim punktus uz i.

- Spēsiet sasaukt kvorumam nepieciešamos 126 biedrus?

- Nezīlēšu. Otrajā sapulcē tik liels kvorums vairs nav vajadzīgs. Esam izdarījuši visu, kas bija iespējams biedru informēšanai, tālākais ir viņu pašu ziņā. Zinu, ka daudzi biedri ir ļoti neapmierināti ar to, ka nesaņem informāciju, ka nezina, ko arodbiedrība dara viņu labā. Tas rada neticību arodbiedrībai. Informācijas blokāde nepaliek bez sekām, ir arī viens no hibrīdkara paņēmieniem - dezinformēt, demoralizēt, šķelt.

- Taisnība Rusanovam, ka jūs neoficiāli esat teicis viņa vietniecei, ka, ja konkrēti viņš aizies, jūs apturēsiet reorganizācijas procesu?

- Mums ar vietnieci bija saruna par to, ka arodorganizācija ir jāvērtē, ka jānodrošina statūtiem atbilstoša darbība. Ja Rusanovs, kurš atkārtoti pieļāvis pārkāpumus, var dot ticamas garantijas, ka turpmāk tā vairs nebūs, tad ir viena lieta, ja biedri viņam vairs netic, tad ir cits lēmums. Biedri lems, un pēc tam LVSADA valde, nevis es vienpersoniski, vērtēs.

- Rusanovs pieļauj, ka jūsu vēršanās pret viņu citastarp ir tādēļ, ka viņš publiski apstrīdējis tik liela atalgojuma nepieciešamību un adekvātumu, kādu saņemat jūs, ap 3-3,5 tūkstošiem eiro.

- Pilnīgas muļķības! Ir valdes lēmumi, pieņemti pagājušā gada decembrī, arī viņam vēstule nosūtīta decembrī. Bet tikai pēc šā gada janvārī biedriem nosūtītās vēstules viņš facebook sarakstījis minētās lietas un pateicis, ka viss noticis viņa svaigo ierakstu dēļ. Viss ir sagriezts kājām gaisā!

- Vai varat atklāt savu atalgojumu?

- Atalgojumu biedriem precīzi uzzināt nav problēma. Precīzs skaitlis presē man jānosauc nav, bet atalgojums nesasniedz universitātes slimnīcas valdes locekļa atalgojuma līmeni, nav ne 4 tūkstoši, ne 3,5 tūkstoši, ir krietni mazāk. Sargājot privātumu, precīzu skaitli jums nenosaukšu.

- Zemākais universitātes slimnīcu valdes locekļu atalgojums ir 4175 eiro pirms nodokļiem, tad jau nekādas pretrunas nav!

- Turklāt atalgojumu nenosaku es personīgi, to nosaka valde, ņemot vērā ieguldījumu, kvalifikāciju, un tas netiek maksāts no nodokļu maksātāju naudas, bet no biedru naudām.

- Bet tas savā ziņā ir biedru nodoklis, kas ir 1% no algas, tikai aiziet nevis valsts kasē, bet arodbiedrības. Cilvēkiem, kuriem alga nav no konkurētspējīgākajām valstī, tas nav nemaz tik maz.

- Jā, tāpēc biedriem, kuri to vēlas zināt, nav problēmu to uzzināt. Ar to mums nav nekad bijušas problēmas.

- Arī par citiem valdes locekļiem un administrāciju?

- Pārējie valdes locekļi atalgojumu nesaņem, biroja darbinieki ir algoti darbinieki, un viņu alga ir viņu sensitīvā informācija, kuru mēs neizpaužam.

- Kā vērtējat Rusanova un domubiedru ieceri dibināt jaunu arodbiedrību, kas vairs nebūs zem LVSADA? Kas tad varētu palikt ar esošo NMPD Rīgas reģiona arodbiedrību?

- Ja Rusanovam ir grūtības salāgot savu darbību ar mūsu arodbiedrības statūtiem, protams, viņš var veidot kaut ko savu. Ikvienam brīvā, demokrātiskā valstī ir tiesības kaut ko dibināt.

- Vai nozare nekļūst sašķeltāka, līdz ar to arī ietekme grūtāk panākama, cīnoties par finansējumu, lobējot intereses likumdošanā, valdībā?

- Protams, ja tiek sašķelta liela organizācija, tā kļūst vājāka. Ir biedri, kuri man jautājuši, vai man nešķiet, ka šobrīd ir kaut kāds apzināts mēģinājums mūs šķelt, vājināt, tāpēc, ka varbūt kādiem politiskiem spēkiem liela, spēcīga un ietekmīga arodbiedrība nav izdevīga? Dažas pazīmes ir, bet es arī negribētu pārāk sabiezināt krāsas.

- Domājat, ir kāds politisks pasūtījums? Rusanovs kandidēja uz Saeimu no Reģionu apvienības, bet tā Saeima netika, tādēļ nez vai te varētu pierakstīt kādu politisko pasūtījumu.

- Ja pavērtējam notikumu gaitu pēdējos gados, tad zinām, ka ne tik sen Latvijas Banka nāca ar iniciatīvu faktiski privatizēt veselības aprūpes nozari.

- Šis iniciators pašlaik ir krimināli apsūdzēts.

- Bet iniciatoram spēcīgs sabiedrotais bija Juris Pūce (AP! līdzpriekšsēdētājs). Konkrētās partijas priekšvēlēšanu programmā bija interesanta, varbūt pat viltus ziņa, ka valdība ar veselības aprūpes finansēšanas likumu grasās atstāt bez valsts apmaksātas veselības aprūpes 300 000 iedzīvotāju, kas ir pilnīga nepatiesība, jo pamatgrozs ir vienmēr bijis visiem paredzēts, un tas ir gana liels! Varbūt tajā visā ir kaut kāda interesanta sakritību daļa ar to, kas notiek ar mūsu arodbiedrību.

- Vadāt LVSADA jau 13 gadus. Kandidēsiet pēc termiņa beigām nākamā gada nogalē uz amatu vēl?

- Tas vēl tālu, skatīsimies! Ik gadu arodbiedrības vadība atskaitās biedriem par padarīto, un līdz šim vērtējums ir bijis atzinīgs. Ceru, ka tas būs pozitīvs arī par aizvadīto gadu, ņemot vērā to, ka izdevies izcīnīt garantiju ierakstīšanu likumā par darba samaksas pieaugumu nozarē turpmākajos trīs gados par 20% ik gadu, arī to, ka izdevās arī sarunās ar NMPD vadību un ministriju panākt, ka dienestam ir pienākums nogādāt mājās darbiniekus, kuriem darba maiņa beidzas tik vēlu, ka vairs nav pieejams sabiedriskais transports, kā arī vēl dažas citas lietas.