Latvijas satiksmes ministrs, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts – ievēlēts arī 13. Saeimā, bijušais labklājības ministrs Uldis AUGULIS intervijā Neatkarīgajai raksturo ij Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) situāciju, ij savu, satiksmes, nozari, definē to, kas šajā jomā būtu darāms nākamajai valdībai.
- Vispirms jautāšu par politiku. Konkrēti - par to, kāpēc ZZS 13. Saeimas vēlēšanās startēja salīdzinoši neveiksmīgi. Kāpēc vinnēja populisms un saukļi, bet ne partija, kuras valdība manā uztverē, lai arī kalnus negāza, tomēr rīkojās salīdzinoši lietišķi.
- Lai kā būtu bijis, vaina ir jāskatās arī sevī. Ko esam darījuši pareizi, ko nepareizi... Protams, šajos laikos, kad mums ir elektroniskā vide, kad ir dažādi sociālie tīkli un citas iespējas, acīmredzot daudz vairāk bija jāpiestrādā tieši pie komunikācijas. Rādot un skaidrojot, ko un kā valdība veic.
Bet, ja skatāmies vēlēšanu rezultātus, tad ievēlēti ir visi ZZS ministri. Tas liecina, ka ministri no savas puses ir šo skaidrojošo darbu veikuši. Iespējams - nepietiekami. Protams, pirms jebkurām nākamajām vēlēšanām - vai tās būs parlamenta, vai pašvaldību, vai Eiroparlamenta vēlēšanas - šī stratēģija, manuprāt, ir stratēģiskāk jāpārdomā.
Šobrīd mēs redzam, ka ir populāri sabiedrībai daudz ko solīt, skaidri apzinoties, ka to nevar izpildīt. Jo tie politiskie spēki, kas šobrīd it kā ieguvuši mazliet lielāku pārsvaru pār citiem Saeimā iekļuvušajiem, faktiski meloja sabiedrībai... Acīmredzot populisms pasaulē šobrīd ir uz viļņa. Neskatoties uz to, kas ir izdarīts, kā esam auguši... Līdzīga situācija ir Zviedrijā. Populisti ir uzvarējuši vēlēšanās. Tas pats Itālijā. Un vēl daudz kur citur pasaulē.
Acīmredzot šī priekšvēlēšanu retorika ir kaut kādā veidā jāmaina. Tāpēc, lai mēs spētu uzrunāt sabiedrību daudz precīzāk. No otras puses - tiem, kas jau ir strādājuši valdībā, strādājuši ilgstoši, solīt kaut ko neizpildāmu ir diezgan sarežģīti. Un droši vien ministriem, kamēr tie ieskriesies Saeimas darbā, būs diezgan grūti iekļauties opozīcijas darbā. Jo es atceros to laiku, kad bija Valda Zatlera Rīkojums nr. 2 un kad mēs palikām opozīcijā. Pagāja vismaz pusgads, kamēr tu atslēdzies no tā ministra amata un sāc varbūt virzīt kādus jautājumus, kuri dažkārt ir pietiekami populistiski.
- Vai tiesa, ka ZZS savā priekšvēlēšanu kampaņā neturējās vienoti, kā veselums, bet fragmentējās?
- Acīmredzot tā bija viena no kļūdām, ka mēs savu priekšvēlēšanu kampaņu veicām katrā reģionā atsevišķi. ZZS tomēr bija jāiet ar plašu, lielu, kopīgu kampaņu. Nevis jāsaskaldās pa reģioniem. Manuprāt, tas nebija pareizi.
- Kā jūs pats rezumējot vērtējat ZZS, Māra Kučinska valdības darbu?
- Ja skatāmies to, kas ir izdarīts... Piemēram, transporta nozarē 2018. gads ir noslēdzies ar vislabākajiem rezultātiem pēdējo desmit gadu laikā. Skatoties jebkuru jomu - vai tā ir aviācija, vai tas ir dzelzceļš, kurš, salīdzinot ar aizpagājušo gadu, ir palielinājis savu apgrozījumu par apmēram 12 procentiem, veicis koncernā optimizāciju, uzlabojot darbinieku efektivitāti par 19,9 procentiem. Remontēto ceļu apjoms, arī sakārtoto ceļu apjoms ir lielākais, kāds faktiski bijis atjaunotās Latvijas laikā. Arī ostas pagājušo gadu ir noslēgušas ar lielāku pārkrauto kravu apjomu, nekā tas (neskatoties uz dažādiem argumentiem - kas nav pareizi un kā nav pareizi) bija 2017. gadā.
Tas liecina, ka izvēlētā politika, kādā veidā attīstīt Latvijas tautsaimniecību, bijusi pareiza. Un - visi šie darbi ir veikti tieši tāpēc, lai to attīstītu pēc iespējas vairāk. Satiksmes nozare ir pietiekami plaša. Tā aptver visu, sākot ar jūras pārvadājumiem, dzelzceļa pārvadājumiem, ceļiem, autopārvadājumiem, aviosatiksmi... Lidosta Rīga 2018. gadu ir pabeigusi ar septiņiem miljoniem pārvadāto pasažieru, kas ir rekordliels apjoms. To mēs kā stratēģiski iespējamu plānojām tikai 2021. vai 2022. gadā. Tā ka - šie attīstības, šie biznesa plāni tikuši būvēti pareizi.
- Bet viens no vairāku tagadējās pozīcijas partiju saukļiem pirms vēlēšanām bija - jaunie laiki. Vai šo partiju reālajā piedāvājumā, valdības deklarācijas uzmetumā u. tml. jūs saskatāt kādus jaunus laikus pēc būtības? Ne tikai vārda pēc.
- Tajās versijās, ko esmu redzējis, daudzās sadaļās teikts - turpināsim, darīsim tā, kā tas ir iesākts... Tas nozīmē, ka lielākoties jaunu piedāvājumu nav.
Ja skatāmies transporta nozari, tad vienīgais jaunais ir ideja - ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām, lai pēc tam tālāk varētu tās privatizēt. Manuprāt, tā būs nepārdomāta rīcība. Neizanalizējot, kāds tad no tā visa būs ieguvums. Mēs varam pazaudēt tās iespējas, kas mums šobrīd jau ir. Jo Latvijas ostu pārvaldības modelis savā laikā (manuprāt, tas bija 1994. gads, kad veidoja Ostu likumu) ir ņemts no pasaules labākajiem pārvaldības principiem. Piemēram, no tā, kā tas ir Roterdamas ostā. Nevar noliegt, ka Roterdamas osta ir viena no pasaulē lielākajām un efektīvākajām ostām. Varam mēģināt virzīt kādu citu modeli, bet - tad ir jābūt rezultātam. Man negribētos, lai Latvijas ostas tiek privatizētas un kaut kāda neveiksmīga biznesa laikā aiztaisītu ciet kuģu ceļus, ceļus uz termināļiem un pazaudētu visu, kas mums ir. Šobrīd šis piedāvājums ir, manuprāt, nepārdomāts.
- Ja jūs arī 13. Saeimā turpinātu būt ministrs, kādas būtu jūsu paša prioritātes? Galvenie darbi, galvenie akcenti? Citādi sakot - ko jūs liktu pie sirds nākamajam ministram?
- Mani varbūt pārsteidza tas, ka topošais ministrs publiski kādā raidījumā pateica, ka ceļi nav prioritāte. Manuprāt, ceļi ir un ceļiem jābūt prioritātei. Autoceļu sakārtošana ir mana prioritāte. Šobrīd valdībā ir iesniegts ceļu ilgtermiņa finansēšanas piedāvājums. Lai nodrošinātu to, ka Latvijas ceļi nevis brūk, bet tiek atjaunoti. Protams, vēl nav jaunas valdības, nav budžeta, lai arī šis jautājums ir skatāms kopā ar budžetu. Taču - ja šo jautājumu neizskata un ja tā nav prioritāte, tad es teikšu, ka šobrīd mēs tiecamies ceļus atjaunot, un man negribētos apstāties.
- Bet - vai ceļu tīkla kompleksas kvalitātes nodrošinājums ir programmatiski noteikts? Proti - vai attiecīgie resori zina, ko darīs rīt, parīt, lai visi ceļi beidzot būtu kārtībā...
- Ja skatāmies uz ceļiem, tad mums ir Transporta attīstības pamatnostādnes. Šobrīd top jaunas pamatnostādnes. Ir skaidri zināms, kas un kā jādara, lai mēs sasniegtu rezultātu. Piemēram - valsts galveno ceļu attīstība. Jo, ja mums ir iespēja papildus izmantot arī Kohēzijas fonda finansējumu, tad pēdējos gados valsts galveno ceļu sakārtošana bijusi ļoti strauja.
Šobrīd jau 70% valsts galveno ceļu ir sakārtoti. Jā, vienam lielam posmam līdz šim nebija finansējuma, bet, pārskatot finansēšanas iespējas, panācām, ka jau šogad sāksies ilgi gaidītā Sēnītes posma atjaunošana un arī posms pie Bērzkroga tiks sakārtots. Liels uzsvars pērn bija arī uz vietējo grants ceļu sakārtošanu, jo visu papildu panākto finansējumu novirzījām tieši lauku ceļiem.
Valsts ceļu sakārtošanā galvenais uzsvars liekams uz prognozējamu un ilgtspējīgu finansējumu. Gaidām budžetu, lai varētu virzīties uz priekšu šā plāna apstiprināšana. Katra diena, kad kavējamies izveidot valdību un apstiprināt budžetu, liecina, ka šos plānus varam pazaudēt.
- Es jūs te pārtraucu ar ceļiem. Kas vēl svarīgs ministra redzējumam?
- Ja runājam par citiem jautājumiem, tad, protams, svarīga ir nevienlīdzības mazināšana, par ko runā arī tiesībsargs un Satversmes tiesa. Pirms vēlēšanām tika daudz sasolīts, bet tas jādara pietiekami saprātīgi. Jo budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir.
Un jaunajā valdības deklarācijas uzmetumā mani pārsteidza vairākas lietas (vienu jau pieminēju - ostas), proti, arī dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pārskatīšana, kas visdrīzāk nozīmēs finansējuma pazaudēšanu, Latvijas iespēju un mūsu konkurences pazemināšanu attiecībā pret mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Manuprāt, nav pareizi nākt ar uzstādījumu kaut ko lauzt, bet ir jānāk ar uzstādījumu - kā mēs tos solījumus vai vajadzības, ko esam pirms vēlēšanām izvirzījuši, nodrošināsim. Tas nozīmē domāt par to, kā mēs pēc iespējas vairāk gūsim resursus. Gan no eksporta produkcijas, gan no tranzīta. Arī no tās pašas ēnu ekonomikas apkarošanas. Paskatāmies kaut vai to pašu Igauniju, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā mums, bet budžeta ieņēmumi par miljardu lielāki. Bez naudas nevaram nodrošināt izglītību, veselību, policijas darbu... Tas resurss ir jānopelna. Nauda kokos neaug.
- Kādai jābūt tranzīta politikai, ņemot vērā arī pašreizējos politiskos kontekstus? Ko Latvija te var gūt vairāk?
- Jā, 2014. gada apjoms nav sasniegts, bet tas apjoms, kas tiek pārvadāts pa dzelzceļu, kas nonāk ostās, turas apmēram 50 miljonu tonnu līmenī. Protams, ņemot vērā to uzstādījumu, ko izvirzījusi Krievija - vairāk virzīt savus eksporta resursus caur savām ostām, ir jāstrādā uz citiem tirgiem. Tāpēc jau notiek aktīvs darbs ar Austrumu valstīm. Piemēram, Ķīnu un Indiju. Mēs ar testa vilcieniem pierādījām, ka tranzītu no turienes varam nodrošināt pietiekami saprātīgā laikā. Un - kravu plūsma nāk arī no Brestas, caur Baltkrieviju... Kopš pagājušā gada februāra esam izveidojuši ekspresa kravu vilcienu Rīga-Minska. Ir bijuši jau apmēram 380 sastāvu. Kravu apjoms vien jau liecina - ja 2017. gadā no Baltkrievijas virziena tas bija 15%, tad 2018. gadā jau bija vairāk nekā 25%. Tas nozīmē, ka šo kravu virzienu diversifikāciju mēs pakāpeniski veicam. Tajā pašā laikā - arī Ķīna palielina savu kravu apjomus. Nāk tās kravas, kuras paredzētas Skandināvijai. Faktiski katru dienu caur mūsu ostām nāk konteineri, konteineru grupas... Šis darbs ir viennozīmīgi jāturpina.
Tāpat tūlīt - februāra sākumā - stājas spēkā Eiropas Savienības un Japānas tirdzniecības līgums. Iespējas, ko tas mūsu valstij paver, ir jāizmanto. Ir jābrauc, ir jāpārliecina, ka Latvija ir tā, caur kuru to visu varam darīt. Esam jau pierādījuši, ka mums ir visas nepieciešamās iespējas un ka varam to izdarīt. Vienīgi negribētu, lai nāk jauna politika, un tā vietā, lai atvērtu plašāku koridoru priekš visām mūsu ostām (protams, ievērojot tos resursus, kādi mums ir pieejami), mēs nākotnē, ja to nedarām, gatavojamies šīs visas iespējas zaudēt. Negribētu, lai pēctecība ir graujoša. Labāk, lai tā ir attīstoša.
Es neesmu pret jaunu politiķu ienākšanu politikā. Jauniem politiķiem politikā ir jānāk. Bet - tas viss ir jādara saprātīgi. Jādara tā, lai tas ir Latvijas interesēs. Skatoties - ko tas dos? - vismaz desmit gadu uz priekšu. Pasaule mainās, pasaule iet uz priekšu. Mums ir jādzīvo laikam līdzi.
Ja skatāmies kaut vai to pašu elektrifikāciju - vai tad mēs esam savādāki nekā mūsu kaimiņi - lietuvieši? Lietuva elektrificē savu dzelzceļu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un videi draudzīgāku transportu nākotnē. To prasīs un jau šobrīd prasa lielie pārvadātāji. Zviedri iet uz pilnīgu sava dzelzceļa elektrifikāciju. Pasaule iet pareizajā virzienā. Mums tagad kaut ko pazaudēt - sevišķi, ja mums ir pieejami ES līdzekļi - būtu liela kļūda.
- Kāds kravu plūsmu apjomā patlaban ir Krievijas īpatsvars?
- 2018. gads saistībā ar Krievijas kravām bija izteikti veiksmīgs. Bet - es saku, ka mums jārēķinās ar Krievijas politiku attieksmē pret savām kravām, un šis kravu apjoms ir pēc iespējas jādiversificē no citiem virzieniem. Arī uzņēmējiem ostās nav jāgaida, ka mūžīgi būs Krievijas ogles un naftas produkti, bet jāvirzās uz citu attīstību. Latvijā ir daudzi termināļi, kuri savu darbību jau ir pārkārtojuši uz citām produktu grupām. Ļoti strauji palielinās konteineru kravu apjoms. Tas nozīmē, ka caur Latviju sāk nākt arvien vērtīgākas kravas ar lielāku pievienoto vērtību. Tas pozitīvi ietekmē gan Latvijas dzelzceļa, gan ostu ienākumus. Tāpēc rīcība ir jāskata kopsakarībās.
- Kāda ir jūsu attieksme pret projektu Rail Baltica?
- Tas, kas saistībā ar šo projektu iesākts, ir jāturpina. Rail Baltica ir stratēģisks Eiropas Savienības projekts. Tas jāturpina. Protams, ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai šim jaunajam dzelzceļam būtu patiesi augsta efektivitāte. Piemēram, Salaspils termināļa attīstība, kas varētu būt multimodāls kravu centrs, kur ir autoceļi, Eiropas dzelzceļa līnijas savienojums ar esošo 1524 sliežu platumu... Nepieciešama tāda projekta atdeve, lai nākotnē Baltijas valstīm šis dzelzceļš nebūtu jādotē. Protams, tas ir nākotnes darbs, tas ir triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail darbs.
- No skeptiķiem dzirdēju viedokli, ka viņiem šis projekts kaut cik saprotams tik vien kā drošības noteikts. Tāds kā ES pierobežas dzelzceļš, vai. Taču viņi ir pat rēķinājuši, ka gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu ziņā Baltijas, Baltijas jūras telpā tas būs neekonomisks.
- Jebkurā gadījumā ir jāskatās uz šo projektu kā uz transporta sistēmas mugurkaulu iespējamai lielu cilvēku masu mobilizācijai. Tas ir viens no aspektiem. Bet nav jāgatavojas karam, mums jādomā, ko darīsim miera laikos. Un - kravu īpašnieki skatās ne tikai dzelzceļa tarifus. Viņi skatās gan muitas tarifus, gan nodokļus konkrētās dalībvalstīs, un ostās, attīstot savus termināļus, viņi, protams, skatās, vai ir speciālās ekonomiskās zonas, vai ir brīvostas statuss, kādi ir nodokļu režīmi, robežu pārejas nosacījumi... Kopējā loģistikas tīklā tas viss ir jāņem vērā. Nav jau tik vienkārši - pazemināsi dzelzceļa tarifu, un pēkšņi nāks kravas. Tā nenotiek.
Tātad, kā saku, ir jāmēģina sasniegt šo efektivitāti. Jāizmanto tas, ka Latvija jau šobrīd ir izveidojusies kā tranzīta centrs. Ne tikai saistībā ar kravām, bet - skatāmies uz to pašu aviāciju kā tranzīta centra paplašināšanas iespēju nākotnē. airBaltic sākotnēji tika pārmests, ka tas organizēja reisus uz Liepāju. Bet, izrādās, ka tas ir bijis efektīvi, tāpēc airBaltic lidos uz Liepāju vairs ne trīs, bet piecas reizes nedēļā. Jo kopējā tīklā pienesums ir pozitīvs.
- Latvijā nav pārāk daudz dabas resursu, mēs esam maza tauta, mums nav lielas rūpniecības... Tāpēc es savā prātā uzskatu transporta sistēmu un tās iespējas gluži vai par vienu no galvenajiem tautsaimniecības uzplaukuma faktoriem. Ja vērtēt visu kopainu, kontekstu, vai tas ir Latvijas transporta sistēmas attīstībai pietiekami efektīvs?
- Latvijas ģeogrāfiskais novietojums vien atklāj tās kā tranzītvalsts milzīgās iespējas. Un infrastruktūra... Mēs daudz darām, lai to uzlabotu. Gan saistībā ar dzelzceļu, gan kaimiņvalstis savienojošiem autoceļiem, gan saistībā ar ostu efektivitātes uzlabošanu. Tas ir darbs, kas jāturpina. Tāpēc - kaut ko sabojāt, nezinot, kāds būs rezultāts, manuprāt, nav pareizi. Vērtēsim, ko varam sasniegt, izmantojot visas mūsu priekšrocības nozares. Turklāt - kaimiņi arvien vairāk skatās uz Latviju, tāpēc jāiet ar kopēju redzējumu. Piemēram, esam izveidojuši kopīgu zīmolu Via Latvia, ar kuru potenciālajiem sadarbības partneriem prezentējam vienoti visas mūsu iespējas, apvienojot dažādas jomas - dzelzceļu, ostas, lidostu, kā arī Latvijas pastu, kuram ir ļoti labi tranzīta rezultāti. Transporta jomas vairs nav katra atsevišķi, bet visi kopā, kas ir daudz efektīvāk. Tas ir vienots Latvijas piedāvājums transporta nozarē. Tā tas ir jāturpina.
