Saruna ar Eiroparlamenta deputāti Sandru Kalnieti par to, kāpēc Eiropa negrib saprast mūsu situāciju ar padomju laiku imigrantiem; par to, kas ir ES – vērtību vai interešu savienība, un kas partija Vienotība – vērtību vai interešu partija; par Vienotības nākotni; par to, kas tie tādi zaķisti, un par jaunas liberālas partijas izveidošanas iespējām.
Intervija ar Valsts valodas centra direktoru profesoru Māri Baltiņu – par lielākajiem pārkāpumiem valsts valodas noteikumu ievērošanā, par latvisko piekāpšanos un gļēvumu, par imigrantu nevēlēšanos mācīties latviešu valodu un par latviešu nevīžīgo attieksmi pret savu valodu.
Vienīgais ceļš, kā mums – gan kā valstij, gan kā atsevišķiem uzņēmējiem un indivīdiem – kļūt konkurētspējīgiem, ir – pielietot kompleksus risinājumus. Jaunus risinājumus, jo ar veco domāšanu vairs nevaram iztikt. Tā domā SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis. Un piebilst, ka ir jāizbeidz nozaru pretnostatīšana. Tām jāpapildina citai cita.
Ar Mākslas akadēmijas prorektoru Andri Teikmani Neatkarīgā šoreiz sarunājas ne tik daudz par augstākās izglītības situāciju, cik par (ģeo)politisko stāvokli, ar kuru valstij būtu jārēķinās, veidojot savu izglītības, augstākās izglītības politiku.
Saruna ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu par mūsu sabiedrības gatavību uzņemt Tuvo Austrumu bēgļus; par to, kāda nozīme ir hidžāba nēsāšanai islāma kultūrā; par altruisma līmeni dažādās sabiedrībās un par to, kas mūsu sabiedrības ierasto kārtību apdraud vairāk – jaunu musulmaņu vīriešu vai sieviešu pieplūdums.
Saruna ar Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski par Grieķijas finanšu krīzes sekām, eirozonas stabilitāti, Latvijas budžetu un migrantu krīzi Eiropā.
Par to, kā «zaļā politika» atšķiras no visām citām politikām, par bažām bēgļu uzņemšanas jautājumā, par laba botāniķa un laba agronoma kompromisu, par aizsardzības budžetu, gudrona dīķi Inčukalnā un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar zoologu, vides aizsardzības aktīvistu, Saeimas deputātu no ZZS frakcijas Ingmāru Līdaku.
Intervija ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku – par celtnieku nepadarīto, par sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret bibliotēkas ēku, par lasītprasmi un lasītgribu, par latviskumu un Klīversalu.
Diemžēl beidzamajā gadā par seksuālo vardarbību pret bērniem esam spiesti runāt arvien vairāk. Cik lieli patiesībā varētu būt pedofilijas apmēri, kā to mazināt un atpazīt, kā palīdzēt bērniem? Kā pārtraukt vardarbības ķēdīti, un kādi instrumenti ir valsts atbildīgo iestāžu rokās, Neatkarīgās intervija ar iestādes, kurai jānodrošina kontrole pār bērnu tiesību aizsardzību, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāju Lailu Riekstu-Riekstiņu.
Imants KALNIŅŠ ir savā vietā gan mūzikā, gan politikā. Viņš ir viens no nedaudzajiem radošajiem ļaudīm, kuri spēj apjēgt un vērtēt politiku patstāvīgi. Esmu pārliecināts, ka viņa politiskie uzskati ir tikpat autentiski (paša pārdomāti) kā viņa mūzika. Par to savā ziņā liecina arī tas, cik samērā mierīgi viņš uztver samazgas, kas nāk pār viņa galvu. Ar Neatkarīgo komponists sarunājas par politiku.
Pēdējie reitingi rāda, ka Nacionālās apvienības (NA) aktivitātes pret bēgļu uzņemšanu nesušas politiskās dividendes, un NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pat būtu gatavs apsvērt apvienības aiziešanu no valdības, ja tas ko mainītu bēgļu lietā, vienlaikus atzīstot, ka ne bēgļu, ne budžeta kolīzijas nebūs noteicošās izmaiņām valdībā. Kā tālāk kuģot valdībai ar «smagajiem pasažieriem» un pretrunīgajām partiju pozīcijām, Neatkarīgās intervija ar R. Dzintaru.
Intervija ar Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidentu Didzi Šmitu: par šprotēm – krievu svētku galda sastāvdaļu, par ekonomisko izlūkošanu, par protestēšanas «nepieklājību».
Kas notiek pasaules ekonomikā? Kā Ķīnas akciju tirgus sabrukums ietekmē Latviju? Kas bremzē strauju Latvijas ekonomisko attīstību, un kas jādara, lai šos šķēršļus novērstu? Vai Grieķijas parādu krīze ir atrisināta, un vai šai valstij arī turpmāk būtu jāpaliek eirozonā? Par šiem un citiem jautājumiem saruna ar ekonomistu, uzņēmuma Primex īpašnieku Jāni Ošleju.
Intervija ar literatūrzinātnieci, valodnieci, rakstnieci un Saeimas deputāti (NA) Janīnu Kursīti-Pakuli: par latviešu mājas un valsts stabilitāti, par latviešu valodas situāciju, par to, kas ir latvieši – pagāni vai kristieši.
Kas radījis lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara, kādas iespējas ir ne tikai amortizēt sekas, bet arī cīnīties ar cēloņiem, vai tos varēja novērst un vai bēgļu apmērus mazinātu savlaicīga dažādu veidu palīdzība trešās pasaules valstīm, par ko savulaik bija atbildīgs bijušais attīstības sadarbības eirokomisārs Andris Piebalgs?
Šodien, 24. augustā, Ukrainas valsts svin savu 24. neatkarības dienu – atbrīvošanos no Padomju Savienības. Diemžēl svētkus aptumšo karš ar Padomju Savienības tiešo mantinieci – Krieviju. Karš, kas oficiāli tā nemaz netiek saukts, jo ir citāds nekā visi līdzšinējie. Tikai cilvēki mirst pa vecam – noasiņojot kaujas laukā. Neatkarīgā sarunājas ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgenu Perebijni. Tur, Donbasā, ukraiņi cīnās ne tikai par savu valsti vien. Viņi cīnās par visu Eiropu.
Publicists Lato Lapsa pēc grāmatas Cits ķēķis. Zem likumīgā jumta iznākšanas pats nonāca tiesībsargu uzmanības lokā un uz savas ādas izbaudīja mūsu tiesībsargājošo iestāžu sniegtos jaukumus. Saruna ar viņu par piedzīvoto, un kādas atziņas no tā izriet. Tā kā ar Lato esam uz tu, arī šajā sarunā palikām pie šīs uzrunas formas.
Par nepilnībām likumos, kas pagaidām traucē likvidēt «točkas», par 250 Sīrijas un Ziemeļāfrikas bēgļu uzņemšanu Latvijā, par valsts robežas stiprināšanu, par «Imantas pedofila» notveršanu un citām valsts iekšējās un ārējās drošības jomas aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.
Saruna ar vēsturnieku, VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāju Kārli Kangeri par vēsturiskajām paralēlēm ar 1940. gadu, par patriotisko audzināšanu un gatavību cīnīties par savu valsti. Par VDK ziņotāju ietekmi uz valsts attīstību un par politiskajiem grupējumiem, kuri vienmēr ir gatavi pielikt priekšā kāju, lai VDK dokumenti nekļūtu plašāk pieejami.
Agatas Kristi slavenākā romāna nosaukums latviešu valodā joprojām ir Desmit mazi nēģerēni, lai gan citās valstīs tas pārdēvēts politkorektākā, bet garlaicīgākā – Un tad nebija neviena. Taču, cīnoties par tiesībām uz vietas (ne)ierādīšanu nēģeriem, Latvija var nokļūt zaudētājos. Jauno dalībvalstu vēlme patvēruma meklētājus brīvprātīgi (ne)uzņemt vecajām donorvalstīm liek ironizēt, ka tās analoģiski brīvprātīgi varētu (ne)veikt maksājumus kopējā budžetā. Jau rudenī sāksies nākamās bēgļu porcijas dalīšana, un dalībvalstis debatēs, ko darīt tālāk.