Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēdējā laikā biežāk redzams, pārstāvot savas partijas viedokli plašsaziņas līdzekļos. Ne tik sen viņa vārds skanēja saistībā ar tā sauktajiem Krauzes grozījumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Vai tiešām deputāts grib, lai latviešu valodas lietošana nepaplašinās? Kas notiek zemkopībā – vai zemnieki saņem atbalstu? Tāpat arī – kas notiek ar jaunās valdības veidošanu? Par šiem jautājumiem intervija Neatkarīgajā ar Armandu Krauzi.
– Laiku pa laikam no kādu ekspertu vai uzņēmēju puses atskan bažas, ka Latvija var pazaudēt milzīgus Eiropas Savienības miljonus, vienkārši tos neapgūstot. Mazie uzņēmēji un zemnieki sūdzas, ka nevar dabūt kredītus sava biznesa attīstībai, jo bankas nedod un valsts nepalīdz ar garantijām. Ko mēs pazaudēsim, vai varam pazaudēt?
– Zemkopībā situācija nav tāda, tur nav riska, ka pazaudēsim Eiropas miljonus dēļ tā, ka kaut ko neapgūsim. Lauku attīstības programma mums ir apstiprināta, un tā bija viena no pirmajām ES, kura tika apstiprināta. Pasākumi tiek vērti vaļā – investīcijas lauku saimniecībās jau ir bijušas, un jaunā gada sākumā būs nākamā kārta, ir jau bijušas iespējas mazajiem zemniekiem pieteikties atbalsta programmai un investīcijām. Šā gada pavasarī paplašināt saimniecības un pieteikties jaunām saistībām varēja bioloģiskie lauksaimnieki. Visi lauku attīstības programmā paredzētie pasākumi būs pieejami lauksaimniekiem. Lauksaimniecībā situācija ir atšķirīga – nozare ir bijusi līdere naudas apguvē, un arī iepriekšējā periodā nauda ir apgūta un tā ir nonākusi pie lauksaimniekiem paredzētajiem mērķiem.
Tas, ka rodas jautājumi par kredītiem, ir saprotami. Kredītu izsniegšana ir ļoti individuāla atkarībā no saimniecības finanšu stāvokļa. Bankas un institūcijas, kas dod kredītgarantijas, vērtē tieši konkrēto saimniecību. Vieni lauksaimnieki saņem kredītus un neceļ trauksmi, citi nesaņem un ceļ.
– Kā Krievijas embargo ietekmēja lauksaimniekus? Kā veicas ar jaunu tirgu meklēšanu?
– Tas vissmagāk ietekmēja piena nozari, zivsaimniekus un, protams, arī citas nozares. Tās gan mazāk. Piemēram, graudu ražotāji cieta mazāk, jo savu produkciju realizē pasaules tirgū par biržas cenām.
Ļoti daudz kas izdarīts valstiski – ir garantijas, ko uzņēmēji saņem no speciāliem fondiem, programmas jaunu tirgu apgūšanai, kas tika izveidotas saistībā ar Krievijas embargo pārtikas precēm.
Piena nozare ir atradusi noietu 18 valstīs. Tā kopējā summa gan nav liela – virs trim miljoniem eiro, taču ir jārēķinās, ka tas ir pats sākums jaunu tirgu apguvē. Tas norāda, ka Zemkopības ministrija spēj palīdzēt un uzņēmēji veiksmīgi apgūst jaunus tirgus.
– Vai par Ķīnas tirgu nav mazliet par daudz cerēts? Tur dzīvo tautas, kas pienu nemaz nevar iedzert sava organisma īpatnību dēļ.
– Tik slikti nav. Piena produktus tur lieto pārtikā, tāpat arī Tuvajos Austrumos tam ir atrodams tirgus. Bet, protams, paļauties Ķīnas lielajam tirgum vai uz kādas citas vienas valsts tirgu nebūtu prātīgi. Tur var iznākt kas līdzīgs kā ar Krieviju, kad kādu apstākļu dēļ tirgus var pazust. Labāk, lai noieta tirgi ir dažādi. Nevajadzētu iedomāties, ka visi tik metīsies iekšā lielajā Ķīnā un tad problēmu nebūs. Tur daudz jāstrādā un jādomā uzņēmējiem pašiem, jo Zemkopības ministrija jau tiešā veidā tirgus konkrētiem uzņēmumiem neatrod, ministrija palīdz tos atrast, sakārtojot starpvalstu līgumus, lai atvieglotu ceļu uzņēmējiem.
– Skumja ir šprotu būšana, jo tās ēd gandrīz tikai bijušajā PSRS. Sarūgtinoša bija ziņa, ka arī draudzīgā Kazahstāna atradusi benzopirēnu šprotēs, lai nelaistu tās iekšā savā tirgū. Uz ko var cerēt zivsaimnieki?
– Atsevišķiem uzņēmumiem ir smagi, atsevišķi uzņēmumi ir atraduši jaunus tirgus un dažādojuši savu produkciju, pielāgojoties jaunā tirgus prasībām un gaumei. Pārsvarā tā ir Skandināvija. Reiz Vācijā, Zaļās nedēļas izstādē, novēroju, ka vācieši degustēja šprotes, ļoti tās slavēja un uzreiz nopirka vairākas bundžiņas. Tātad arī šprotēm nemaz tik bezcerīgas nav pozīcijas. Bet tur ir jāiegulda milzu mārketinga darbs un nauda, lai iepazīstinātu ar preci un pierunātu to pirkt. Te noteikti jāizmanto atbalsta programmas jaunu tirgu apgūšanai.
– Nesen jūsu vārds dažādos locījumos skanēja saistībā ar tā sauktajiem Krauzes grozījumiem. Jums bruka virsū, ka jūs esat pret latviešu valodu radio ēterā. Kāpēc tieši jūs? Kas notika ar krieviskajām radiostacijām?
– Likuma redakcija paredzēja, ka deviņām radiostacijām, kas pusi raida krieviski un pusi latviski, nākamajā gadā pilnībā jāpāriet uz latviešu valodu. Man radās jautājums, kur paliks radioklausītāji, kas klausās šīs stacijas? Vai pāries uz citām radiostacijām, kas raida krieviski un ir lojālas šai valstij? Varbūt viņi internetā vai pierobežā ēterā klausīsies tās stacijas, kas raida no Krievijas un kuru informācija nav objektīva un nav lojāla Latvijai?
Mana priekšlikuma mērķis ir turēties pretī Krievijas propagandai un nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar objektīvu Latvijā sagatavotu informāciju. Kā uzrunāt auditoriju, kas domā un runā krieviski? Vai to auditoriju, kas vāji runā latviski? Var jau viņiem stāstīt ziņas latviski, taču viņi līdz galam neuztver informāciju. Jāvēršas pie šiem iedzīvotājiem tajā valodā, kuru viņi saprot. Padomju laikā Amerikas balss raidīja igauņiem, latviešiem un lietuviešiem mūsu valodās. Raidstacija vēlējās uzrunāt Baltijas tautu auditoriju un tāpēc raidīja mūsu valodās, nevis kādās citās.
Minētās deviņas raidstacijas ir šeit, Latvijā, reģistrētas, tātad Latvijas likumu kontrolei pakļautas. Bet, ja aizliegs tām raidīt pusi raidījumu krieviski, skaidrs, ka to auditorija aizies no šīm stacijām projām. Tāpēc uzskatīju, ka pareizi būs tām raidstacijām, kas raida, atļaut to darīt tāpat, kā tās raidījušas.
Savukārt, likuma mērķis savulaik bija paplašināt latviešu valodas lietošanu. Tas ir pareizs mērķis! Es arī esmu nacionāli noskaņots, uzskatu, ka latviešu valoda ir jālieto Latvijā. Taču Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir pieļāvusi vairākas rupjas kļūdas. Piemēram, neievērojot likuma mērķi, atļāvusi tradicionāli latviski raidījušajai stacijai raidīt arī krievu valodā. Piemēram, Radio Skonto. Ja jau likuma mērķis bija paplašināt latviešu valodas lietošanu, tad kāpēc NEPLP izdod jaunas raidatļaujas krievu valodā? Jaunās raidatļaujas it kā tika izsniegtas atbilstīgi likumam, bet tomēr vajadzēja sekot likuma garam un neizsniegt šīs jaunās raidatļaujas, ja likuma mērķis bija paplašināt latviešu valodas lietošanu. Tajā pašā laikā netika pievērsta uzmanība, kā cīnīties pret neobjektīvo informāciju Latvijas informatīvajā telpā?
NEPLP šā gada jūlijā rīkoja semināru, kura beigās ir uzrakstījuši secinājumus, kā rīkoties pašreizējos hibrīdkara apstākļos, kā vislabāk novadīt informāciju krieviski runājošajiem. Rezultātā NEPLP nonāca pie domas, ka vajag līdzīgu sistēmu kā Igaunijā, kur izveidots jauns televīzijas kanāls krievu valodā. Jo vislabāk informāciju var uztvert dzimtajā – krievu – valodā.
– Bet pārmetums šīm raidstacijām ir tāds, ka tās vienkārši retranslē daudzus raidījumus no Krievijas...
– Pirmām kārtām likums nosaka, ka no nākamā gada 90% satura jābūt veidotam Latvijā. Jā, atsevišķas raidstacijas retranslē Krievijas raidījumus, taču ir svarīgi, ko tās translē un cik daudz. Vai tās retranslē visu ēteru ar visām neobjektīvajām ziņām, vai ņem atsevišķus raidījumus. Ja šie raidījumi nav politiski, ja tie ir par mūziku un izklaidi, bet pa vidu ieliek Latvijā sagatavotas objektīvas ziņas krievu valodā, vai tad kaut kas var būt labāks, lai Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji saņemtu objektīvu informāciju? Šis modelis ir labs.
Kāpēc es, pēc izglītības lauksaimnieks, iesaistījos? Bet tad jājautā – kāpēc deputāti, kuriem ir Kultūras akadēmijas izglītība, iesniedz grozījumus par gāzes tirgus liberalizāciju?
Mana saistība ir sekojoša. Es Briselē ilgu laiku pārstāvēju lauksaimniekus Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Šajā komitejā nav tikai lauksaimnieku, bet arī arodbiedrību, dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tur runā par visām jomām un problēmām. Šajā komitejā pagājušajā gadā es kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem aktualizēju propagandas tēmu. Biju sagatavojis prezentāciju, kurā stāstīju par to, ka Baltijas valstīs austrumu reģioni ir tuvu Krievijas teritorijai un ka šie iedzīvotāji izvēlas Krievijas informatīvo telpu. Tajā komitejā mani ļoti labi saprata kaimiņi un Austrumeiropas valstu pārstāvji, bet absolūti nesaprata itālieši, spāņi, franči. Franči pat negribēja mūs uzklausīt. Man nācās pastrādāt sarunās ar komitejas vadītāju, lai šie jautājumi vispār tiktu iekļauti dienaskārtībā. Cītīgi strādājām un centāmies pārliecināt Rietumeiropas kolēģus, ka šie jautājumi ir ļoti būtiski, tiem jāpievērš uzmanība.
Eiropas Savienība nelietderīgi tērē savus līdzekļus – tā maigi komunicējot. Raida televīzijā klipu par ES kopējās lauksaimniecības politikas 50 gadiem – cik skaisti, ka 50 gadu pagājuši un zeļ druvas, zied lauki. Tas klipiņš nepasaka neko, un ir iztērēta nauda. Tajā pašā laikā otra puse liek pretī ļoti mērķtiecīgu propagandu par jebkuru jautājumu – vai par Ukrainu, vai par Sīriju, par jebko. Turklāt Eiropā ļoti spēcīgi darbojas lielais televīzijas kanāls Russia Today. Mēs to visu stāstījām un likām par šīm lietām aizdomāties.
Tāpēc tagad, kad esmu nonācis Saeimā, izmantoju iespēju uz trešo lasījumu iesniegt savus sagatavotos grozījumus. Lai neatbrīvotu telpu šiem te Krievijas īpašumā, pārraudzībā vai ietekmē esošajiem propagandas līdzekļiem.
Ko es nebiju ievērtējis – tās bija ekonomiskās intereses. Pagājušajā gadā Saeimā pieņemot eksprezidenta Zatlera komisijas virzītos grozījumus, bija radīta iespēja pārdalīt reklāmas tirgu par labu dažiem radio. Sākās cīņa par reklāmas naudu. Un arī liela klaigāšana, jo mani iesniegtie grozījumi kļuva par traucēkli dažiem uzņēmējiem.
– Un ko tad, ja būtu rēķinājies? Vai tad neiesniegtu grozījumus?
– Tad es jau agrāk būtu sācis skaidrot sabiedrībai, kāpēc uzskatu, ka šie grozījumi vajadzīgi. Tad tiktos arī ar Elitu Veidemani, kura skarbi izteicās par mani Neatkarīgajā. Varbūt man izdotos viņu pārliecināt, ka šie grozījumi nav kaitīgi, bet ir ļoti, ļoti nepieciešami Latvijai.
– Kā tas gadījās, ka premjere Laimdota Straujuma tā atkāpās? Kā vērtējat viņas laiku?
– Šī valdības vadītājas atkāpšanās ir atšķirīga no citām valdības vadītāju atkāpšanās reizēm. Jo līdz šim ir bijis tā, ka valdību nešūpo tā partija, no kuras ir premjers.
Savulaik Straujuma tika pierunāta nākt par premjeri, un viņa pati neslēpa, ka nāk uz laiku, bet beigās viņas pašas partijas biedri viņu iegāza un nekorekti panāca viņas demisiju. Par viņu varu teikt – ir daudzas labas lietas izdarījusi. Pats svarīgākais, ka izdevās labi novadīt Latvijas prezidentūru Eiropā. Esmu tagad dzirdējis atsauksmes, ka Latvijas prezidentūra ir bijusi daudz labāka par daudzu «veco valstu» prezidentūrām. Mēs Eiropas līmenī esam ievēroti, un tas ir svarīgi. Tas nozīmē, ka mūsu cilvēki ir ievēroti un viņiem turpmāk ir iespējas labāk aizstāvēt Latvijas intereses.
– Straujuma sāka skaisti, bet beigas bija tādas, kā bija – viņa neko nezināja atbildēt uz jautājumiem, bija Ķīnā, kad šeit lēma par ministru algām. Kas īsti notika?
– Ja es būtu Vienotības deputāts, tad varbūt varētu pastāstīt ko vairāk, taču mēs zinām ne vairāk kā žurnālisti un sabiedrība. Protams, tas parāda, ka Vienotība nav vienota savā iekšpusē.
Viena labā ziņa, ka, neraugoties uz to, ka premjere iesniegusi demisijas rakstu, vienojāmies, ka koalīcijas līgums joprojām ir spēkā un strādājam saskaņā ar koalīcijas līgumu. Tas vieš cerības, ka sadarbība konstruktīvi turpināsies.
Nekur jāsteidzas nav, jārīkojas tā, lai varam realizēt mērķus, kas mums ir partijas programmā. Būtu jau jauki, ja vēl šogad varētu sastādīt valdību, taču izskatās, ka diez vai.
– Kāpēc Zaļo un zemnieku savienība negrib sniegties pēc Ministru prezidenta krēsla?
– Mēs respektējam līdzšinējo kārtību, ka pirmais, kas premjera kandidatūru virza, ir tā koalīcijas partija, kurai visvairāk deputātu mandātu. Esam strādājuši koalīcijā kopā ar Vienotību un Nacionālo apvienību, un vismaz līdz šim šāds formāts ir bijis labs, bet, protams, mums arī ir Ministru prezidenta kandidāti, piemēram, viens no tiem Jānis Dūklavs, kurš sevi pierādījis kā ļoti labu zemkopības ministru un saņēmis atzinīgus vārdus no lauksaimniekiem un uzņēmējiem.
– Ir dzirdētas idejas, ka vajadzētu runāt par koalīciju arī ar Reģionu apvienību...
– Ja sākam sarunas ar Reģionu apvienību, tad jāver vaļā plašāks laukums un jārunā arī ar No sirds Latvijai.