Tikko pēc šaušalīgajiem terora aktiem Parīzē, Mali, Krievijas lidmašīnas notriekšanas daudzi prātā pārlika savas ceļošanas vēlmes. Cik noturīgas ir bailes no terorisma, aviokatastrofām, un kā tās ietekmē tūrismu, kā mainās ceļošanas paradumi? Kā tūrisma industriju ietekmējusi Eiropas un Krievijas attiecību pasliktināšanās, kā izpaudīsies Krievijas sankcijas pret Turciju, un kā tās izjutīs ceļotājs? Par to un aizvadīto gadu tūrismā Neatkarīgās intervija ar Latvijas tūrisma aģentu asociācijas vadītāju Kitiju Tiguli.
Neatkarīgā: – Kāds šis gads bijis Latvijas tūrisma aģentūrām, tūrisma nozarei? Kas to ietekmējis?
Kitija Tigule: – Kopumā gads ir labs, to beigsim ar minimālu, bet tomēr pieaugumu. Vairs nevaram cerēt uz 20–25% pieaugumu, kā bija treknajos gados, kas ir nepamatots, bet arī 3–5% pieaugums nav slikti.
– Kā pieaugums tas ir? Ienākošā, izejošā tūristu skaita, ienākumu ziņā?
– Kopējā tūrisma tirgus, gan ienākošajā, gan izejošajā tūrismā. Ap 90% Latvijas tūrisma kompāniju nodarbojas gan ar ienākošo, gan izejošo tūrismu. Izejošais tūrisms savā ziņā parāda Latvijas ekonomikas stāvokli valstī, kā mēs ceļojam, un tajā šogad būs teju 3% pieaugums, kas nozīmē, ka ekonomiskā situācija ir stabila, cilvēki ceļo.
– Vai mainās ceļošanas paradumi, tendences?
– Kopš krīzes parādījās tendence pēdējos gados arvien vairāk izmantot svētku dienas, pagarinātas nedēļas nogales. Ir nevis viens lielais atvaļinājums, bet vairāki īsāki braucieni.
– Vai ir atjaunojies ceļotāju daudzuma un izdevumu pirmskrīzes līmenis?
– 2008., 2009. gada līmenim tikām pāri jau 2012., 2013. gadā, bet 2004., 2005. gada apjomu neesam pārspējuši. Bet šo gadu rādītājus, kad ekonomikai bija straujš un neveselīgs lēciens, nevajag salīdzināt ne tūrismā, ne citās industrijās.
– Jūsuprāt, islāmistu teroristu aktivizēšanās ietekmēs tūrismu ilgtermiņā? Vai nozare jau kā reaģējusi uz Krievijas lidmašīnas uzspridzināšanu Ēģiptē, terora aktiem Parīzē, Mali utt.?
– Tā nav revolūcija vai karš, kas turpinās ilgstoši, un dati rāda, ka pēc šādām traģēdijām industrija parasti ātri atgriežas iepriekšējās sliedēs. Jau 2010. gadā situācija Ēģiptē nebija stabila, bet, ja paraugāmies, piemēram, pēc sprādzieniem metro Madridē vai Londonā – nevar teikt, ka uz šīm vietām tūristi vairs nebrauc. Jā, pirmajā brīdī ir sajūta, ka varbūt nevajag nekur braukt, bet tā ātri pāriet. Ir Ārlietu ministrijas saraksts ar nedrošajām valstīm, kurp doties arī mēs neiesakām un industrija neorganizē turp braucienus. Ir gan atsevišķi ceļotāji, kas izvēlas ekstrēmus pasākumus, bet tā nav tendence.
– Bet pirmā reakcija pēc šiem terora aktiem tomēr bija.
– Protams! Cilvēkiem iestājas zināma panika, ja viņiem nākamajā dienā pēc terora akta plānots brauciens uz šo vietu. Ja kādā no valstīm ir izsludināta tāda ārkārtas situācija, kā nesen bija Briselē, neviens neiesaka turp braukt, bet ātri atjaunojas ierastais ritms. Izmaiņas bija uz divām, trim dienām, un vismaz pagaidām neredzam paliekošu kritumu.
– Cenas ziemas piedāvājumiem uz Ēģipti kritušās – vilinoši! Vienreizējas akcijas vai cenas jau paspējušas kristies? Nav jābaidās tūristiem? Ir joprojām Ārlietu ministrijas aicinājums izvērtēt ceļojuma uz Ēģipti neatliekamību, tajā pašā laikā sarakstā par to, kur drošības situācija ir stabila, ir visas Ēģiptes tipiskās tūrisma vietas un kūrorti.
– Ārkārtas situācijas Ēģiptē jau bijušas 2009., 2010. gadā, 2013. gadā – tur ik pa laikam kaut kas notiek. Mūsu vēstniecība, operatori, izvērtējot situāciju uz vietas, redzēja, ka tā ir pilnīgi citāda nekā Kairā un citviet, kur notika nemieri. Bet vienmēr būs kādi tirgus spēlētāji, kas piedāvās neadekvāti zemu cenu. Par 300 eiro aizlidot un nedēļu nodzīvot Arābu Emirātos nav reāli – iedziļinoties noteikumos, saproti, ka vēl obligāti jāpērk klāt četras ekskursijas, ja tās nenopērc, cena būtiski aug. Ļoti jāuzmanās no šādām shēmām un tirgus spēlētājiem, kas savāc šodien naudu marta ceļojumiem un dzīvo uz klasiskas finanšu piramīdas.
Ēģiptei tūrisms ir viens no galvenajiem ekonomikas balstiem, un noteikti kaut kas tiks darīts, lai tūristus piesaistītu, būs centieni samazināt cenas, bet ļoti jāuzmanās, ka līdz ar to varētu kristies pakalpojuma līmenis, kā tas bijis jau iepriekš. Tūroperatoriem tas nozīmē lielu izvērtēšanas darbu uz vietas.
– Ēģipte ziemā ir iecienītākais Latvijas tūristu galamērķis. Tur kas mainīsies?
– Nav jau alternatīvas ar līdzīgu cenu, attālumu un temperatūru! Ēģipte mūsu ceļotājam bija ļoti pieejams galamērķis, un cilvēki joprojām lido uz Hurgadu, čārterreisi notiek, šķiet, tikai viens tūroperators atcēlis lidojumus. Cilvēki ir atriezušies no ceļojumiem, saka, ka kūrortos ir mierīgi, nekādu apdraudējumu nav, kļuvis pat drošāk, jo ir pastiprināta drošības kontrole, kurā acīmredzot bija robi, ja varēja, izejot drošības kontroli, ienest lidmašīnā sprāgstvielu.
– Teroristu mērķis ir lielas, publiskas vietas, kam var piesaistīt lielāku uzmanību. Mali teroristi iebruka viesnīcā Radisson Blu, Parīzē uzbruka atpūtas vietās. Cilvēki nav sākuši baidīties no lielām viesnīcām, lieliem pasākumiem?
– Varbūt to varēs secināt nākamgad, bet pagaidām vēl nevar runāt par tādām tendencēm. Daudzas rezervācijas veiktas jau rudenī, vasarā, regulārajos avioreisos būtisku izmaiņu nav. Lielos publiskos pasākumos drošības kontrole ir pastiprināta, apsardze ir uz katra stūra, ka pat paliek neomulīgi, bet šaubos, vai tas atturēs cilvēkus no kādiem izlolotiem pasākumiem. Eiropā dati neuzrāda ceļotāju kritumu, svārstības ir ļoti minimālas, un viss ļoti strauji atgriežas ierastajās sliedēs. Daudzas ES valstis pat nepārtrauca lidojumus uz Ēģipti, pat uz Šarm eš Šeihu un neizveda pasažierus. Tik ātri ceļotāju plūsma neatjaunojas uz valstīm, kur notiek kādi ilgāki nemieri, revolūcijas. Pagāja gandrīz divi gadi, līdz atsākām lidot uz Ēģipti, bet iepriekš tās vietā varēja piedāvāt Tunisija, kur tagad nevar lidot. Tuvākajā rādiusā ir grūti ko līdzvērtīgu piedāvāt, saule jāaizstāj ar sniegu.
– Vai avionozares katastrofas, terora akti, nemieri Ēģiptē var mainīt ceļošanas paradumus? Vai tie, kas grib baudīt sauli un jūru, to neiemainīs pret slēpošanu vai kalnos kāpšanu?
– Neiemainīs! Un tam iedzīvotāju daudzumam, kas var atļauties aizbraukt uz Ēģipti, ir grūti piemeklēt tādu pakalpojumu par tādu cenu citur. Latvijā vasaras ir īsas un gribam sauli un jūru, tajā pašā laikā Latvijas un Baltijas ceļotāji uz kopējā fona izceļas ar to, ka viņi ne tikai guļ pludmalē, bet mēģina arī izzināt apkārtni – esam vieni no aktīvākajiem ekskursiju izmantotājiem. Citu valstu tūrisma cilvēki vienmēr piemin baltiešu aktivitāti.
– Latvijā terorisma draudu līmenis netika paaugstināts, mēs esam province, teroristiem neinteresanta. Tas ir pārdodams faktors, lai veicinātu tūrismu uz Latviju?
– Kā viens no konteksta izrauts faktors tas nestrādā. Bet arvien vairāk tiek novērtēta, piemēram, mūsu vasaras laikapstākļu piemērotība Eiropas senioriem, mums nav ļoti karsts.
Rēķinoties ar situāciju Ukrainā un Krievijā, saprotot, ka tūristu no Krievijas būs arvien mazāk, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) pirms diviem gadiem sāka aktīvāk reklamēt Latviju Lielbritānijā, Itālijā, un jau pērn Krievijas tūristu skaita kritumu kompensējām ar jauniem tirgiem. Ja piestrādājam, tad varam atvest citus tūristus. Jūrmalā kopš Jaunā viļņa aiziešanas parādījies daudz vairāk skandināvu. Skandināvu tūroperatori sarunās ar viesnīcām līdz šim prasīja garantēt konkrētu vietu skaitu visu sezonu, kuras Jaunā viļņa laikā nevarēja piedāvāt, rezultātā tūroperatori atteicās no Jūrmalas vispār, un līdz ar to nācās strādāt ar individuāliem tūristiem, nevis mērķtiecīgi plānotiem, garantētiem tūristiem.
– Kā ir ar Jaungadu, kad Krievijas tūristi lielā mērā aizpildīja viesnīcas?
– Jaungadu var mazliet kompensēt, jo daudziem ir tradīcija Jaungadu svinēt citās valstīs. Bet nav iespējams kompensēt laiku līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem.
Nav jau tā, ka esam aizmirsuši Krieviju pavisam un Rīgā nebūtu tūristu no Krievijas.
– Vai darbojas kādas juridiskas sankcijas attiecībā uz tūrismu, vai vienkārši ir varas uzstādījums – nebrauciet uz ārzemēm, brauciet uz Krimu un Sočiem?
– Jā, juridiski nav aizliegts braukt, bet ir uzstādījums labāk braukt uz Krimu un Sočiem, un tas Krievijā darbojas diezgan spēcīgi. Vēl iedarbīgāk tas darbosies attiecībā uz Turciju. Diezgan daudzi strādā ar valdību saistītās organizācijās, un paziņas no Krievijas ir teikuši: ja pateikts nebraukt, bet tu aizbrauc, sekas var būt dramatiskas – attiecībā uz Latviju tā gan nav bijis, bet ir, protams, aicinājums braukt uz Sočiem un Krimu. Turklāt Krievijas iedzīvotāji lielā mērā piekrīt šīm sankcijām – tie bija viņu valsts iedzīvotāji, kuru lidmašīna tika notriekta.
Krimai būtu visas iespējas pacelties, laikapstākļi ir, ūdens ir.
– Elektrības reizēm nav.
– Tas gan, bet ir iespējas tūrismu tur attīstīt. Jautājums, cik ātri tas var notikt un kādā kvalitātē. Un Turciju, domājams, Krievija ātri aizstās ar kaut ko citu.
– Bet attiecībā uz Turciju ir cita situācija – ar Putina rīkojumu plānots aizliegt čārterreisus starp Krieviju un Turciju, no janvāra Krievija apturēs bezvīzu režīmu ar Turciju. Vai tas nozīmē, ka cenas atpūtai Turcijā kļūs zemākas arī Latvijas tūristiem? Un nebūs ar pārlieku lielu krievu tūristu īpatsvaru piepildītas viesnīcas?
– Turcijā sankcijas būs spēcīgas, un arī krievu bizness to ļoti respektēs, ja čārteri būs aizliegti, nevienu tūristu uz Turciju nevedīs. Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēki kādā citā veidā nemaz nebrauks, bet tas noteikti nebūs masu tūrisms. Turcijai krievu tūrists vienmēr bijis ļoti svarīgs, bet tas nav galvenais ekonomikas dzinējspēks kā Ēģiptē. Turcijā ļoti attīstītas ir arī citas nozares.
Runājot ar tūroperatoriem, nevar prognozēt, ka Turcijā kļūs lētāk. Visticamāk, ka ne. Šobrīd lielākā daļa viesnīcu ir ciet, tās lielākoties nestrādā nesezonā, turklāt Turcijā ir ļoti daudz viesnīcu, kas strādā tikai ar Vācijas tirgu vai citu valstu tūristiem. Turcija ir visas Eiropas galamērķis, un ir ļoti daudz viesnīcu, kurās nekad nav bijuši krievu tūristi, jo viesnīcas ar viņiem neslēdz līgumus, jo atsevišķi vācu tūroperatoti paģēr noteiktus tūristus. Arī Latvijas tūroperatoriem ir bijusi iespēja noslēgt līgumus ar šādām viesnīcām, un tur tā atmosfēra ir pilnīgi citāda. Lai cik tas dīvaini būtu, arī te dzīvojošie krievvalodīgie nereti saka: gribam braukt uz viesnīcu, kur nav pārsvarā krievi. Bet restorānu un citu tūrisma pakalpojumu sniedzēji neko sliktu par krievu tūristu nesaka, viņš ir gana izglītots, viņu interesē gan kultūra, gan sabiedriskā, gan vietējā dzīve.
– Latviju kā galamērķi ASV reklamēs ar Kristapa Porziņģa attēlu Ņujorkas Knicks gadagrāmatā. Varam gaidīt Latvijā vairāk basketbola fanu no ASV?
– Nezinu, vai basketbola fani brauks, bet katrā ziņā dolāra attiecība pret eiro jau ir sekmējusi amerikāņu lielāku parādīšanos Latvijā un Eiropā, amerikānim ceļot uz Eiropu ir lētāk. Vērā ņemamu amerikāņu tūristu pieaugumu redzējām jau pērn, un tas turpinās arī šogad, lai gan absolūtie skaitļi nav ļoti lieli. Amerikāņi biežāk lido uz Latviju kombinācijā ar kādu citu Eiropas valsti. Tūrisma aģentūras piedalās lielajās izstādēs un strādā ar Amerikas tirgu, bet, protams, viens šāds augsta līmeņa NBA spēlētājs ļoti palīdz un pamudina vismaz painteresēties, kur atrodas Latvija. Vismaz atpazīstamību tas veicina. Diemžēl daudzi joprojām nezina, kur ir Latvija, Rīga, ne tikai Amerikā, bet pat Francijā. Mums vēl jāveic milzīgs valsts atpazīstamības veicināšanas darbs.
Kad biju ASV, apmeklēju Maiami Eduarda Liedskalniņa koraļļu pili, kas ir viens no TOP 10 apskates objektiem ASV. Tas ir Latvijā maz zināms, bet fenomenāls stāsts par latvieti, inženieri, kas pagājušā gadsimta sākumā nelaimīgas mīlestības, 16 gadus vecas meitenes dēļ, kura pameta viņu dienu pirms laulībām, aizceļoja uz Ameriku. Pēc kāda laika Maiami viņš nopirka zemi par 12 dolāriem un no milzīgiem, tonnīgiem koraļļu blokiem viens pats sāka celt pili kā veltījumu savai bijušajai līgavai. Tā ir unikāla celtne! Bilija Aidola dziesma Sweet sixteen tapa, iedvesmojoties no šīs pils. Mēs varētu vairāk izmantot šo stāstu, dziesmu, runājot par Latviju! Tā ir viena no mistērijām, kas līdz šim nav atklāta, kā viņš viens spēja pacelt šos smagos bluķus un nolīdzsvarot tā, ka maza meitene to ar pirkstu varēja atbīdīt. 90. gadu beigās nosūbējušos blokus vajadzēja notīrīt, inženieri tos izcēla ārā, notīrīja un nevarēja atlikt atpakaļ tā, lai tie stumtos tikpat viegli. Liedskalniņš strādāja viens, naktī, ar vienkāršiem darbarīkiem, un līdz šodienai vēl nav īsti atklāts, kā viņš to varēja izdarīt.
Tas ir piemērs tam, ka latviešus, kas paveikuši kaut ko neparastu vai teicamu, varētu vairāk izmantot Latvijas mārketingam, tostarp mūsu slaveno basketbolistu. Līdzīgi arī mūsu dziedātājus, māksliniekus, kā savulaik projektā Dzimuši Rīgā. To varētu daudz vairāk izmantot – ja viņš un citi vienmēr teiktu, ka ir no Latvijas, brauciet uz Rīgu, domāju, tas nostrādātu, cilvēki vismaz apskatītos, kur Latvija atrodas.
– Saeima atbalstījusi Tūrisma likuma grozījumus, kas paredz TAVA pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Kā to vērtējat?
– Nav jēgas apvienot tikai apvienošanas pēc – jāraugās, lai nozare iegūst. Bet skaidrs arī, ka TAVA esošajā formātā vairs nevar turpināt – tā ir novājināta, vadītāja jau teju gadu nav, darbs rit, bet atdeves, uzrāviena īsti nav. Apvienošanas efekts lielā mērā būs atkarīgs no resursiem un vadītāja. Nozare uzskata, ka jābūt atsevišķai tūrisma nodaļai un tās vadībā – mārketinga speciālistam, jāsaglabā arī tūrisma konsultatīvā padome. Piesauktā LIAA biroju izmantošana tūrisma mārketingam nav nekas jauns, iepriekš to arī varēja darīt. Svarīga būtu koordinācija starp visām ministrijām, institūcijām – pašlaik trūkst sistēmiskuma, viena ministrija dara vienu, cita – citu. Vai tas izdosies, zinot, ka ministrijas joprojām dzīvo kā atsevišķas republikas, nezinu.
Tūrisma industrijai svarīgi, lai turpinās iesāktais, lai tiek saglabāts jau atzinību guvušais zīmols Baudi nesteidzoties!, kas radīts, kopdarbojoties industrijai ar citu jomu speciālistiem, ar kuru arī iedzīvotāji nejūtas diskomfortā. To mainīt noteikti nevajadzētu! Bažas ir, ka kādam neienāk prātā taisīt kādu revolūciju, kur tā nav vajadzīga. Absolūti noraidu Ekonomikas ministrijas argumentu, ka jāapvieno, jo TAVA neefektīvi strādā. Jā, apvienojoties TAVA var iegūt resursu ziņā, konkursu un nolikumu rakstīšanā, kur LIAA ir lielāka pieredze. Neesam pret apvienošanu, ja tiek skaidri parādīti ieguvumi, pareizi salikti argumenti un netiek izjauktas labas iestrādes. Ir cerība, jo nozares viedoklis ir uzklausīts un vismaz uz papīra uzlikts, bet daudz kas būs atkarīgs no LIAA vadītāja, kuram būtu jāpaliek kā institūcijas virsvadītājam, nejaucoties lietās, ar ko nozare pati tiek galā – par to ir lielākās bažas.