No oktobra izmaiņas Eiropā elektroenerģijas tirgū

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos no 1.oktobra pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas.

Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos.

Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā, kas notiks 30.septembrī ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā 1.oktobrī.

Kā skaidro AST, kopš elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, kas Eiropā sākās pirms 30 gadiem, elektroenerģijas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, piesaistot cenu mainīgai biržas cenai, notiek pa 60 minūšu periodiem. Arī elektroenerģijas skaitītāji līdz šim reģistrēja patēriņu pa 60 minūšu periodiem, lai patērētāji un ražotāji varētu norēķināties par cenām, kas elektroenerģijas biržā tiek noteiktas katrai diennakts stundai.

AST pārstāvji apliecina, ka Latvija ir gatava pārejai uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū, kas ļaus tirgus dalībniekiem daudz precīzāk prognozēt un plānot savu ražošanu un patēriņu un pilnvērtīgāk izmantot tirgus iespējas.

Uzņēmuma valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka elektroenerģijas tirgus modelis ir galvenais instruments, ar kuru pārvades sistēmas operators koordinē energosistēmas darbību. Energosistēmā arvien plašāk ienākot saules un vēja elektrostacijām, baterijām un aktīviem patērētājiem, energosistēmas darbības koordinēšanai nepieciešama augstāka precizitāte un labāka prognozējamība. Kā skaidro Junghāns, pāreja uz 15 minūšu tirdzniecību to nodrošina, kā arī veicina ekonomisku interesi tirgus dalībniekiem attīstīt spēju elastīgi reaģēt uz tirgus cenu izmaiņām, tādējādi gūstot ekonomisku ieguvumu sev un vienlaikus piedaloties energosistēmas balansēšanā.

Līdz ar izmaiņām elektroenerģijas nākamās dienas tirgū arī Baltijas balansēšanas jaudu tirgū tiek ieviests 15 minūšu tirdzniecības periods. Šī izmaiņa ļaus Baltijas PSO precīzāk plānot un iepirkt balansēšanas jaudas rezerves, kā arī veikt elektroenerģijas sistēmas balansēšanai nepieciešamo starpsistēmu jaudu rezervēšanu. Balansēšanas jaudas tirgus dalībniekiem, jo īpaši tiem, kuru portfelī ir atjaunīgie energoresursi vai resursi ar augstu elastību, tas sniegs iespēju piedāvāt jaudas uzturēšanu īsākiem periodiem un precīzāk plānot jaudas nodrošināšanas periodus.

Šī pāreja ir daļa no plašākas Eiropas enerģijas tirgus integrācijas, kuras mērķis ir nodrošināt vienotus principus un efektīvāku tirdzniecību visās dalībvalstīs. Īsāks tirdzniecības intervāls ļaus vienotajā tirgū labāk koordinēt elektroenerģijas plūsmas, precīzāk salāgot piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī uzlabot pārrobežu savienojumu izmantošanu. Vienotā pieeja visās valstīs ir būtisks priekšnoteikums, lai Eiropas energosistēma kļūtu elastīgāka un drošāka.

AST arī skaidro, ka īsāks tirdzniecības periods veicina investīcijas elastīgu resursu attīstībā un veicinās elektroenerģijas sistēmas balansēšanas efektivitāti. Turklāt tirgus cenas, izmantojot īsāku tirdzniecības periodu, labāk atspoguļo reālo piedāvājumu un pieprasījumu - jo mazāka laika vienība, jo precīzāk tirgus dalībniekiem jānosaka apjomi, un jo precīzāk tiek noteiktas cenas. Pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības intervālu tirgotājiem nozīmē nepieciešamību pēc lielākas prognozēšanas precizitātes, elektroenerģijas plānošanu un tirgošanu četros īsākos posmos katras stundas laikā. Tas ietver iekšējo IT sistēmu pielāgošanu, lai atbalstītu 15 minūšu datu apstrādi, tirdzniecību un uzskaiti.

Lai nodrošinātu visu dalībnieku gatavību vienotai 15 minūšu pārejas ieviešanai visās iesaistītajās valstīs, nominētie elektroenerģijas tirgus operatori (NEMO) un PSO ir veikuši sistēmu un procesu pilnveidi un veiktspējas testus, kā arī pārbaudījuši tirgus dalībnieku gatavību. Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus un "Nord Pool" biržas Baltijas apgabala pāreja uz 15 minūšu elektrības uzskaites un tirdzniecības periodu nozīmē, ka elektroenerģijas patēriņa dati un elektrības biržas cena klientiem būs redzama nevis stundas, kā tas bijis līdz šim, bet 15 minūšu intervālā. Šīs izmaiņas ļaus vēl detalizētāk sekot līdzi patēriņam un elektrības cenas izmaiņām. Vienlaikus tiks turpināta vidējās stundas cenas attēlošana.

Pārejot uz 15 minūšu tirdzniecību, sistēmu operatori pakāpeniski ieviesīs arī elektroenerģijas uzskaiti pa 15 minūtēm. AST klientiem 15 minūšu elektroenerģijas uzskaite jau ir ieviesta. Sadales sistēmu operatori to izdarīs pakāpeniski.

Lai sagatavotos izmaiņām un nodrošinātu 15 minūšu uzskaiti, arī sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls", kas uzskaita elektroenerģiju ap 800 000 klientu vairāk nekā vienā miljonā objektu, jau kopš pērnā gada rudens veic plānveidīgu viedās uzskaites infrastruktūras un IT sistēmu pielāgošanu.

Sākotnēji pārejas periodā "Sadales tīkla" klientiem stundas patēriņa dati tiks atspoguļoti aritmētiskā 15 minūšu dalījumā, proti, stundas laikā uzskaitītās kilovatstundas (kWh) tiks sadalītas četrās vienādās daļās. Faktiskie 15 minūšu patēriņa dati būs pieejami nākamā gada laikā, kad būs pilnībā pielāgota visa uzskaites infrastruktūra, vienlaikus un līdzvērtīgi nodrošinot jauno datu sadalījumu visiem klientiem. Šāda pieeja ir arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Pāreja norisināsies automatizēti, saglabājot nepārtrauktu elektroapgādi un datu uzskaiti, klienti šī procesa tehnisko norisi nemanīs. Tāpat kā līdz šim, dati stundas un 15 minūšu intervālā būs pieejami gan elektroenerģijas tirgotāju portālos, gan "Sadales tīkla" klientu portālā "e-st.lv".

Paralēli tiek veikti arī darbi datu platformā "Step", pielāgojot to četras reizes lielākam datu apjomam. Sagatavošanā aktīvi iesaistās arī elektroenerģijas tirgotāji un citi tirgus dalībnieki, kas izmaiņām pielāgo savas sistēmas un pakalpojumus.

AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 258,607 miljoni eiro, kas bija par 5,3% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 22,672 miljoniem eiro. Savukārt AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn saruka par 2,5% un bija 154,011 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 31,6% un bija 14,764 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus" lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.