Intervija

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) 2013.–2015. gadā īstenojusi zinātnisku projektu Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti. Par to, kāda tad īsti ir veiksmes stāsta pēcgarša Latvijā, Neatkarīgā sarunājas ar vienu no pētījuma autoriem, informācijas un komunikācijas zinātņu doktoru, RSU profesoru Sergeju Kruku.

Šī saruna bija plānota citādi. Tai faktiski vajadzēja būt diskusijai, kurā piedalās Rīgas cirka (RC) pārstāvis un nevalstiskās organizācijas Dzīvnieku brīvība valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons. Konflikts starp dzīvnieku aizstāvjiem un izklaides industrijas pārstāvjiem ir krietni samilzis.

Šī rudens lielākā afēra, kas pēc saviem mērogiem pārspēja pat ar airBaltic iecerēto, neapšaubāmai ir Ventspils Naftas akciju darījums, kura laikā Latvijas Naftas tranzīts (LNT) pārdeva 45,19 miljonus VN akciju, jeb 43,25% no akciju kapitāla par 1,77 eiro gabalā. Tā kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas cenu noteica 4,56 eiro, tad sanāk, ka VNT pārdeva akcijas par 126 miljoniem eiro lētāk nekā maksātu 43,25% no VN aktīviem.

Saruna ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Austrumu nodaļas profesoru Leonu Taivānu par to, kas jūtas un kuriem būtu jājūtas vainīgiem par šaušalīgajiem terora aktiem Parīzē; par to, kāpēc daži cenšas nelietot vārdkopu Islāma valsts un kas tā tāda realitātē ir; par to, kas ar ko karo Tuvajos Austrumos un kāpēc; par to, kāpēc Eiropā ir noticis ekonomiskais brīnums un kāpēc tas nekad nenotiks islāma pasaulē; par to, kā vēsturiski notiek teritoriju pārņemšana un vai šāds scenārijs nedraud arī mums.

Cik pasargāti no terorisma draudiem var justies Latvijas iedzīvotāji, vai pārāk nepaļaujamies uz Eiropas provinces statusu ar cerību, ka esam pārāk mazi un neietekmīgi, lai pievērstu sev teroristu uzmanību?

Ekonomikas doktors, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, Stratēģiskās pētniecības un vadības centra valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš sarunājas ar Neatkarīgo par to, kāpēc politiķiem nekādi neizdodas panākt valsts tautsaimniecisku mērķtiecību, ilgu, stabilu valsts un ekonomikas attīstību.

Kaut arī Vienotības galvgalis šobrīd atsakās publikai parādīt savas patiesās domas par valdības un koalīcijas stabilitāti, skaidri nojaušams, ka šis jautājums «saglabāt vai atlaist Straujumas valdību?» ir vienkārši nolikts «uz ledus» – lai atdziest.

Eiropas Savienība pēdējos gados saskaras ar smagām problēmām – Grieķijas finanšu krīze, pēc tam bēgļu straumes no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, pašlaik klāt nācis arī terors Parīzē un bažas, ka kas līdzīgs var atkārtoties jebkurā citā ES vietā.

Intervija ar eksprezidentu Gunti Ulmani: par to, vai valsts vadītāji domā par iedzīvotāju labsajūtu, par divkosību – partiju slimību, par satiksmes ministra atlaišanas bezjēdzību, terora aktiem Parīzē un par to, cik grūti atrast pamatojumu priekam, gaidot Latvijas dzimšanas dienu.

Saruna ar bijušo satiksmes ministru, tagad Saeimas deputātu Anriju Matīsu par to, kā uzzinājis par airBaltic investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu; par to, kāpēc šis piedāvājums jau no paša sākuma licies «manāmi jocīgs»; kādi ir alternatīvie valdības lēmuma varianti; par baumām, ka visas ieinteresētās puses par savu Prudentia miljonu daļu vienojušās un šaubīgais investors «akceptēts», kā arī par iespējamo valdības demisiju.

Nākamajā dienā pēc tam, kad valdība atbalstīja Prudentia atrasto airBaltic investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, nekonsultējoties ar koalīciju, premjere Laimdota Straujuma atlaida satiksmes ministru Anriju Matīsu, koalīcijas deputāti cits pēc cita sāka kritizēt investoru, bet Vienotības līdere Solvita Āboltiņa apšaubīja valdības rīcībspēju.

Pirms valsts jubilejas vērtīgi ir ielūkoties vēsturē. Precīzāk – tās niansēs. Un tās visbiežāk atklāj redzīgi cilvēki – še nedomāju spēju redzēt fiziski, bet gan prasmi no niansēm un nokrāsām uzaust notikumu gleznu, kas dod gaismu tās aplūkotājiem. Tādu gaismu, kas dvēseles redzīgumu padara par galveno no visām spējām.

Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresa priekšvakarā saruna ar partijas līderi, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par partijas plāniem, sadarbību ar Krieviju un bēgļu integrāciju Rīgā.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors, Viestura ordeņa kavalieris, rezerves majors Druvis Kleins ir pieredzējis karavīrs. Piedalījies starptautiskajās militārajās operācijās Bosnijā-Hercegovinā, Kosovā, Irākā un Afganistānā. Neatkarīgajai viņš pauž savu pilsoņa viedokli par to, kā motivēt sabiedrību līdzdalībai valsts aizsardzībā un jauniešus dienestam bruņotajos spēkos.

Drīz apritēs divi gadi, kopš zem lielveikala Maxima gruvešiem Zolitūdē izdzisa 54 cilvēku dzīvības. Tiesās nonākušas gan cietušo civillietas, gan 80 sējumu krimināllieta, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija pēc neglītām peripetijām ap tās galaziņojumu to tomēr apstiprinājusi.

Lāčplēša dienas priekšvakarā arhitekts, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis nezina labāku patriotisma formulu kā vien to, ko Latvijā apliecinājusi viņa dzimta vairākās paaudzēs. Patriotisms ir tavs praktiskais darbs savu mīļo, savas tautas, savas valsts labā.

Tā dēvētās tikumības normas Izglītības likuma grozījumos medijos un sociālajos tīklos tika apspriestas ar ne mazāku sparu kā Latvijas bēgļu kvotas.

2016. gada budžetu, kā parasts, raksturo jauni mesli, jauni ieņēmumu iekasēšanas veidi un paņēmieni. Kā vērtējams šis budžets un to veidojošie parametri, Neatkarīgā nolēma pajautāt ekonomistei-analītiķei Jevgeņijai Zaicevai. Pamatā pievēršoties vispārējai ainavai.

Saruna ar Ekonomisko prognožu centra vadītāju, akadēmiķi Raitu Karnīti par iemesliem, kāpēc nav izdevies panākt būtisku labklājības līmeņa pietuvošanos ES vidējam līmenim; par to, cik mērķtiecīga un uz valsts attīstību vērsta ir Latvijas ekonomiskā politika; kas atrodas Latvijas politiķu galvās un cik formāla vai patstāvīga būs Latvijas valdība pēc desmit gadiem.

Daudzās pasaules valstīs parlamenta ģenerālsekretāra (galvenā parlamenta administratora) amats pastāv jau desmitiem gadu. Latvijā līdz šim tāda nebija. Tagad ir. Nupat amatā stājusies Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. Neatkarīgā izjautāja Pētersones kundzi par šā amata tapšanu, nepieciešamību un saturu.