Saruna ar ilggadēju politikas vērotāju, vairāku Saeimas sasaukumu Ārlietu komisijas biedru un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkēnu par to, vai aizvadītajā gadā pasaule, tajā skaitā Latvija, kļuvusi drošāka; par to, ko Krievija grib pasaulē panākt un kur būtu jāuzmet «maza bumbiņa», ja Krievija gribētu noteikt virs Baltijas bezlidojumu zonu un nosprostot Baltijas jūru. Arī par to, vai ir risinājums tā dēvētajai bēgļu krīzei; par to, kurš nākamais ASV prezidents būtu izdevīgāks Latvijai un kā vērtējams Vienotības lēmums izvirzīt premjeres amatam Solvitu Āboltiņu.
Tikko pēc šaušalīgajiem terora aktiem Parīzē, Mali, Krievijas lidmašīnas notriekšanas daudzi prātā pārlika savas ceļošanas vēlmes. Cik noturīgas ir bailes no terorisma, aviokatastrofām, un kā tās ietekmē tūrismu, kā mainās ceļošanas paradumi? Kā tūrisma industriju ietekmējusi Eiropas un Krievijas attiecību pasliktināšanās, kā izpaudīsies Krievijas sankcijas pret Turciju, un kā tās izjutīs ceļotājs? Par to un aizvadīto gadu tūrismā Neatkarīgās intervija ar Latvijas tūrisma aģentu asociācijas vadītāju Kitiju Tiguli.
Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps– metropolīts Zbigņevs Stankevičs sarunājas ar Neatkarīgo par to, kāpēc Ziemassvētku vēsti mēs šodien lielā mērā redzam itin kā caur duļķainu ūdeni.
Rietumi ir pieļāvuši destrukciju un haosu, kurā tagad dzīvojam. Tā uzskata mācītājs un bijušais iekšlietu ministrs, tagad organizācijas Cultural Bridges International prezidents Ēriks Jēkabsons. Vēl saruna risinājās par globālistu un starptautisko noziedznieku mērķu vienotību, kā arī par mums, par Latviju šajā civilizāciju sadursmju laikmetā.
Arhitekte, Saeimas deputāte kopš astotā Saeimas sasaukuma, bijusī kultūras ministre (2002.–2004.) Ingūna Rībena sarunājas ar Neatkarīgo par cilvēka ideālu mūsdienās, par to, ka patiesība vēl nekad nav bijusi tik viegli pieejama kā tagad, bet cilvēki vēl nekad nav bijuši tik vienaldzīgi pret patiesību kā tagad. Un par to, ka esam sākuši aizmirst ne tikai ceļu uz templi, bet arī to, kam vajadzīgs templis.
Intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Andri Jaunsleini: par netaisnīgo atalgojuma sistēmu, struktūrfondu nepieejamību, ceļu problēmām, imigrantiem un izmirstošo pierobežu.
Joprojām nerimstas diskusijas par tikumisko audzināšanu skolā. Patlaban Valsts izglītības satura centrs (VISC), kam uzticēta vadlīniju izstrādāšana, saņēmis teju divus desmitus priekšlikumu, uzklausījis 15 ekspertus.
Bijis daudz vārdu, pieteikumu, konceptu par valsts pārvaldes, iekārtas pilnveidošanu, politisko atbildību, to vai citu varas zaru stiprināšanu, bet – kas ir reāli mainījies, kas jāmaina, reaģējot uz kārtējām iekšzemes politiskajām batālijām, ģeopolitisko situāciju?
Par Turcijas un Krievijas attiecībām, kas sabojājušās pēc krievu bumbvedēja Su24 notriekšanas, par to, kāds, pēc Ankaras domām, ir Sīrijas konflikta noregulēšanas ceļš, par Islāma valsts naftu un migrantu krīzi – Neatkarīgās saruna ar Turcijas Republikas vēstnieku Latvijā Hairi Hairetu Jalavu.
Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēdējā laikā biežāk redzams, pārstāvot savas partijas viedokli plašsaziņas līdzekļos. Ne tik sen viņa vārds skanēja saistībā ar tā sauktajiem Krauzes grozījumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Saruna ar politologu, LU asociēto profesoru Ivaru Ījabu par valdības krišanas iemesliem un kas mūs sagaida nākotnē. Kādas izredzes ir valdības vadītājas amatu ieņemt Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai un vai iespējams premjers no kādas citas partijas, ne Vienotības, kā arī par paaudžu maiņu Latvijas politikā; par iespēju veidoties jaunai liberāli orientētai partijai un uz ko vispār spējīgi liberāļi. Arī par to, kas šobrīd svarīgākais partijai Saskaņa.
Saeima un jau pajukusī koalīcija pieņēmusi 2016. gada budžetu, par kuru netrūkst kritikas no visām pusēm, to nopelt pamanījās pat Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Šī intervija ar Laimdotu Straujumu tapa pagājušajā nedēļā, kad runas par viņas valdības krišanu vēl nebija materializējušās demisijā. Tagad, kad tas ir noticis,
ir interesanti atskatīties uz premjerministres Laimdotas Straujumas subjektīvo attieksmi pret notiekošo. Turklāt Straujumas valdība jau turpinās strādāt līdz jaunās valdības izveidei.
Arābists, tulks Boriss Manzerovs bijis saistīts ar Tuvo Austrumu valstīm vairāk nekā trīsdesmit gadus. Strādājis Sīrijā, Irākā, Ēģiptē. Arī pašlaik viņš kā tulks bieži sastopas ar legāliem un nelegāliem patvēruma meklētājiem no šī reģiona.
5. decembrī notiks partijas Vienotība kongress, kurā, citastarp, tiks izvērtēts arī valdības darbs. Savu vērtējumu par Vienotības politiku pēdējā laikā, par premjeres Laimdotas Straujumas darbību intervijā Neatkarīgajai sniedz Eiropas Parlamenta deputāte ekonomikas zinātņu doktore Inese Vaidere (Vienotība).
No pelēka, netīri rūsgana šis nams pārtapis gaiši pelēkā. Tagad tautā dēvētā Stūra māja (Brīvības un Stabu ielu stūris) ir atguvusi savu eleganci, kāda tai bija 1912. gadā, kad to pabeidza būvēt.
Latvija jau gandrīz divus gadus ir pievienojusies eirozonai. Kā tas ir ietekmējis ekonomikas izaugsmi, ārvalstu investīciju pieplūdumu? Kādu iespaidu uz Latvijas ekonomiku rada ECB īstenotie kreditēšanas stimulēšanas pasākumi? Uz šiem un arī citiem Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Saruna ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani par to, kad gaidāma Junkera migrācijas plāna pirmā bēgļu porcija; kas tie būs par bēgļiem – no kurienes un kādi; ko šiem bēgļiem piedāvāsim mēs; kādas būs viņu tiesības un pienākumi; kas par to visu maksās un cik no šīs naudas saņems paši bēgļi, kā arī par to, cik liela daļa no pārvietotajām personām varētu iegūt bēgļa statusu un ko darīsim ar tiem, kas šim statusam nekvalificēsies.