Juris Gulbis: Savā valstī jāprot attīstīt vietējo biznesu

 
©Publicitātes foto: Māris LOČMELIS

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

- Kā jūs vērtējat 2017. gada rezultātus? Kādas bija veiksmes, kādas neizmantotās iespējas?

- Gads mums bija veiksmīgs. Finanšu rezultāti būs līdzīgi kā pagājušogad. Apgrozījums būs nedaudz lielāks, bet peļņa būs labāka nekā pagājušajā gadā, gan tāpēc, ka uzlabojām efektivitāti, gan tāpēc, ka attīstām jaunus pakalpojumus. Kopumā bija labs gads. Par neizmantotām iespējām man īsti nav ko pieminēt.

- Biznesa loģikas diktētais lēmums - apvienot LMT un Lattelecom - netika pieņemts.

- Tas ir akcionāru lēmums, kas tieši neietekmē Lattelecom stratēģiju. Lattelecom stratēģija visus šos gadus ir bijusi attīstīt uzņēmumu tādu, kāds tas ir. Pēc Lattelecom valdes ierosinājuma notika akcionāru diskusija par priekšlikumu, kas akcionāriem dotu būtisku uzņēmumu vērtības pieaugumu. Akcionāru vairākums nolēma, ka viņi nevēlas šādu risinājumu. Līdz ar to mēs turpinām attīstību atbilstoši stratēģijai.

- Manuprāt, agrāk vai vēlāk pie šī jautājuma būs jāatgriežas.

- Augstas klases starptautiski eksperti veica ļoti detalizētu apvienošanās ekonomisko izvērtējumu, par kuru valsts samaksāja gandrīz 200 000 eiro. Ekspertu rekomendācijas bija diezgan viennozīmīgas. Politiķi pieņēma politisku lēmumu. Mainoties politiskajai videi, var tikt pieņemti citi lēmumi.

- Kuri no biznesa segmentiem šogad auga straujāk, kuros biznesa segmentos ir vērojama stabila attīstība?

- Visu Lattelecom pakalpojumu pamatā ir mūsu interneta tīkls. Tā ir gan optika, kas pārklāj 60% no Latvijas mājsaimniecībām, gan arī maģistrālais tīkls, kas aptver visu valsti, un arī pieci Lattelecom datu centri.

Lattelecom pakalpojumi dalās divās lielās grupās, pirmajā ietilpst izklaide, bet otrajā tehnoloģijas. Šobrīd izklaides segments ir dinamiskākais un arī pietiekami strauji augošs. Tas attiecas uz Lattelecom televīzijas piedāvājumu, kurā ir gan pašu producētie kanāli, gan arī trešo pušu kanāli. Šeit mēs esam ieguldījuši ļoti lielu darbu. Esam daudz strādājuši, lai padarītu pieejamu saturu tieši augstas izšķirtspējas kvalitātē. Saviem klientiem piedāvājam 30 TV kanālus HD kvalitātē. Papildus tam mēs arī esam iegādājušies jaunu TV saturu nākamajiem gadiem. Lattelecom iegādājās tiesības pārraidīt 2018. gada ziemas olimpiskās spēles, kas mūsu klientiem būs redzamas HD kvalitātē. Kopā ar Latvijas Televīziju esam arī iegādājušies tiesības pārraidīt pasaules čempionātu hokejā. Arī šīs translācijas Lattelecom televīzijas klientiem būs pieejamas HD kvalitātē.

Mūsdienu TV skatītājs televīziju vēlas skatīties dažādās vietās, ne tikai savās mājās. Pirms pusotra gada mēs ieviesām lietotni Shortcut, kuras klientu skaits arī strauji aug. Mēs strādājam, lai paplašinātu lineāro TV piedāvājumu, arī mūsu videonomas piedāvājumu, kurā tiks iekļauti daudzi jauni seriāli, kas būs pieejami nākamajā gadā. Pēc veiksmīgiem šoviem Caur ērkšķiem uz…, Sapnis par Ameriku u.c. skatītāji augstu novērtējuši mūsu pašu veidotos kanālus 360TV un STV Pirmā!

Ir aktuāls jautājums par informatīvo telpu latviešu valodā. Šajā jomā esam līderi, jo skatītājiem piedāvājam 15 televīzijas kanālus ar Latvijā veidotu saturu latviešu valodā un vēl septiņus TV kanālus, kuros ir subtitri vai tulkojums latviešu valodā. Tas pats attiecas arī ir uz mūsu videonomas saturu. Lielākā daļa no videonomas satura ir dublēta latviešu valodā. Domājam arī par pašiem jaunākajiem skatītājiem - Interaktīvās televīzijas Bērnu stūrītī redzamas multfilmas latviešu valodā.

Otrs nākotnes izaugsmes virziens ir saistīts ar tehnoloģijām. Mēs esam daudz strādājuši, lai attīstītu iekšējās inovācijas, kas uzlabotu mūsu konkurētspēju. No jauniem pakalpojumiem vispirms ir jāpiemin Lattelecom ienākšana elektrības tirgū ar zīmolu tet. Saviem klientiem mēs sakām: ja elektrību pērk un lieto gudri, tad elektrība būs lētāka. Mūsu piedāvājumā uzsveram elektrības biržas tarifu. Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa joprojām nav pamanījusi, ka fiksētie tarifi ir ar ļoti augstiem uzcenojumiem, salīdzinot ar biržas tarifu.

- Pēdējais publiskotais tet klientu skaits bija 10 000. Cik ir pašlaik?

- Pašlaik mums jau ir 20 000 klientu.

Nākotnē mēs piedāvāsim papildu iespējas - aprīkot savu mājokli ar gudrās mājas elementiem, kas palīdzēs uzlabot mājas energoefektivitāti.

Nākamais lielais tehnoloģiju virziens ir lietu internets. Esam izbūvējuši specializētu bezvadu tīklu, kas domāts lietu internetam un pārklāj lielākās Latvijas pilsētas. Mums jau ir pirmie testa klienti, kas aprīko ēkas un būves ar sensoriem, kuri attālināti nolasa siltuma, elektrības, gāzes un ūdens patēriņa mērītājus. Tas ļauj analizēt informāciju un attālināti regulēt resursu patēriņu. Šāds virziens nākotnē izvērsīsies par lielu biznesa jomu.

Vēl viens virziens, kurā mēs strādājam, ir mašīnmācīšanās jeb robotu tehnoloģijas. Mēs bijām pirmie, kas Latvijā iedarbināja virtuālo asistentu - Anete, kas pagaidām mācās un apkalpo klientus testa režīmā. Jau pavisam drīz Anete stāsies blakus mūsu zvanu centru operatoriem, lai atvieglotu rutīnas darbus un ļautu koncentrēties sarežģītāku jautājumu risināšanai.

- Pēc 40 dienām sāksies ziemas olimpiskās spēles. Ļoti bieži sacensības dažādos sporta veidos notiek vienā laikā. Latvijas Televīzija vienā kanālā var rādīt tikai kaut ko vienu. Tomēr daudzās valstīs vienlaikus tiek nodrošinātas translācijas pat trīs TV kanālos, lai tiešraidē rādītu vairākus sporta veidus.

- Tieši to piedāvās Lattelecom. Izmantojot interaktīvās televīzijas un Shortcut iespējas, būs pieci kanāli, kas translēs saturu no vairākām sacensībām vienlaikus, turklāt augstas izšķirtspējas kvalitātē. Būs izvēle. Nebūs tikai viens kanāls, kurā tiek rādītas sacensības.

- Lattelecom izveidoja Latvijā pirmo digitālo asistentu, kas runā latviski. Tagad arī LR Uzņēmumu reģistrs ir radījis nākamo. Progress šajā jomā rada bažas Latvijas darba ņēmējiem, jo šādi cilvēkiem tik samazinātas darba iespējas. Reālu asistentu vietā darbā ņems virtuālos asistentus.

- Es domāju, ka tādas bažas ir visā pasaulē. Jaunās tehnoloģijas dod jaunas iespējas jauniem biznesa modeļiem, bet vienlaikus arī apdraud esošo darbaspēku, kura zināšanas ir atbilstošas citam laikmetam un citām tehnoloģijām.

Šādi gadījumi Latvijā un pasaules vēsturē nav nekas jauns. Jau ir bijušas vairākas tehnoloģiskās revolūcijas, gan tvaika mašīnu un dzelzceļa parādīšanās, gan pāreja uz autotransportu.

- Šīs pārmaiņas vienmēr bija saistītas ar sociālām kolīzijām, jo izraisīja diezgan būtiskas pārmaiņas ļoti daudzu cilvēku dzīvē.

- Tehnoloģiju maiņa vēsturē nav nekas jauns, un tehnoloģiskie cikli atkārtojas. Ja skatāmies konkrēti uz Latviju, tad mēs vairāk redzam biznesa iespējas, jo iespējamo darbinieku mums paliek arvien mazāk un mazāk. Robotizācija risina šo problēmu, jo mums reāli trūkst kvalificētu darbinieku. Līdz ar to mēs jau esošajiem darbiniekiem varam atvieglot rutīnas darbus, lai viņi varētu fokusēties uz darbiem ar augstāku pievienoto vērtību. Minēšu piemēru par Lattelecom darbinieci Inesi Zariņu. Viņa 20 gadus nostrādāja zvanu centrā, bet tad pāris mēnešu laikā pašmācības ceļā apguva zināšanas par sarunu robotiem, un tagad viņa ir robotu treneris. Viņa apmāca robotu, gatavo scenārijus un ievada datus. Cilvēks, kas ilgstoši strādāja zvanu centrā, atrada iespēju apgūt jaunākās tehnoloģijas.

Pirms 10 gadiem bija izpratne - vienreiz izmācījies augstskolā un pēc tam gandrīz visu mūžu strādā ar šīm zināšanām. Tagad tā vairs nav, jo tehnoloģijas mainās tik strauji, ka visu laiku ir kaut kas jāmācās no jauna. Turklāt jaunās tehnoloģijas dod iespēju celt kvalifikāciju, apgūstot, kā strādāt ar tiem pašiem robotiem, kā veidot mašīnmācīšanās risinājumus pašam utt. Protams, ir apdraudējums, bet apdraudējums parasti ir tikai tiem cilvēkiem, kas neko jaunu nemācās vai neko negrib savā dzīvē mainīt. Iespējams, ka ar laiku robotus apliks ar nodokļiem, būs universālais ienākums visiem. Tiem, kas ir tālredzīgāki, pašiem ir jāsāk gatavoties pārmaiņām, jo iespējas pašiem apgūt jaunas zināšanas ar jaunām tehnoloģijām ir daudz lielākas.

- Pieredzējušiem IT speciālistiem darba apstākļi jau sāk tā atšķirties no pārējo strādājošo darba apstākļiem, ka rodas zināma skaudība. Kā jūs risināt jautājumu par IT speciālistu noturēšanu?

- Lattelecom vidējās algas vienmēr ir bijušas pietiekami augstas, lai mēs varētu piesaistīt augsta līmeņa ekspertus, un Lattelecom ir uzņēmums, kas piedāvā interesantu darbu un labus darba apstākļus. Ir grūti atrast jaunus speciālistus, bet mēs tiekam ar to galā un esam uzņēmums, kas var piedāvāt izaugsmi, interesantu darbu, kā arī mūsdienīgu darba vidi.

- Nākamgad būtiski mainās nodokļu sistēma. Vai tas atstās iespaidu uz jūsu attīstības plāniem?

- Solidaritātes nodokļa ieviešana, kā arī citi nodokļu reformas elementi uzliek lielāku nodokļu slogu nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas īpaši attiecas uz IT un finanšu nozarēm, kurās algas ir stipri virs vidējā. Mēs automātiski maksāsim lielākus nodokļus. Taču tas nozīmē, ka mums vairāk būs jādomā par efektivitāti, par veidu, kā mēs varētu samazināt savas izmaksas, tās optimizēt, un vienlaikus tas ir stimuls domāt par jauniem pakalpojumiem. Mums jau divus gadus pēc kārtas nāk klāt papildu izmaksas. Citās nozarēs, kurās vidējās algas nav tik lielas un ir mazāks solidaritātes nodokļa maksātāju skaits, ir savādāk, bet IT un finanšu nozare maksā daudz lielākas algas par vidējo.

- Kā jūsu darbu ietekmēs pārmaiņas uzņēmuma ienākuma nodoklī?

- Nodokļu reformu un jauno valsts budžetu nevajadzētu uztvert tikai negatīvi.

Notiek ļoti daudz labu pārmaiņu. Mēs beidzot esam 2% no IKP atvēlējuši aizsardzībai. Tas ir ļoti svarīgi. Labs signāls ir tas, ka veselības aprūpe ir sasaistīta ar nodokļu maksāšanu, kas ir stimuls legalizēties pelēkajai ekonomikai. Tāpēc nedrīkst apgalvot, ka viss ir slikti. Tiem, kam ir mazākās algas, patēriņam paliks vairāk naudas, un patēriņš pieaugs.

Lattelecom visus šos gadus dividendēs ir maksājis simt procentus no peļņas, tāpēc šīs pārmaiņas vairāk attiecas uz akcionāriem. Tā kā viens no akcionāriem ir valsts, bet otrs akcionārs ir ārvalstu investors, valstij kā akcionāram kopumā būs labāk.

- Diskusijā par mobilo operatoru pāreju uz jaunākām tehnoloģijām jūs aizrādījāt, ka runāt par ātru 5G ieviešanu ir pāragri, jo 5G standarts nemaz nav pieņemts. Vai Latvijai jāgaida, kad šāds standarts tiks ieviests?

- Latvija pati savu īpašu standartu neizdomās un neieviesīs. Pie šī jautājuma strādā gan iekārtu ražotāji, gan arī lielāko pasaules valstu iestādes, kas nosaka standartus.

Ir zināms, ka, ieviešot 5G tehnoloģijas, bāzes staciju skaitam būs jābūt desmitkārt lielākam. Otrkārt, lai nodrošinātu to ātrumu, kas tiek solīts, visas bāzes stacijas būs jāpieslēdz pie optikas tīkla. Šīs tehnoloģijas būtība - tas vairs nav tikai mobilais tīkls, bet kombinēts tīkls - fiksētā un mobilā tīkla kombinācija. Tāpēc visā pasaulē jau var redzēt, ka notiek fiksēto un mobilo biznesu apvienošanās. Jautājums - kā tas notiks Latvijā? Lattelecom optikas tīkls ir faktiski visās lielākajās Latvijas pilsētās, kurās acīmredzot tad arī sāksies 5G ieviešana. Mēs praktiski esam gatavi 5G ieviešanai un esam gatavi piedāvāt mobilajiem operatoriem savus pakalpojumus pārejai uz nākamo tehnoloģiju līmeni.

- Lattelecom regulāri vērtē drošību pašvaldībās. Jums ir izveidots Latvijas eindekss. Kāda ir situācija ar IT drošības riskiem valsts struktūrās un biznesa segmentā?

- Pēc pēdējiem globālajiem kiberuzbrukumiem visi sapratuši, ka tā ir problēma, ka ne tikai no datora, bet pat no videonovērošanas kameras var sākt globālu kiberuzbrukumu. Latvijā, par laimi, lielākajā daļā gadījumu tas nekādas sekas neradīja. Tomēr cilvēki sapratuši, ka IT drošības riski ir reāls apdraudējums gan uzņēmumu vidē, gan valsts pārvaldē. Izstrādājot Latvijas eindeksu un veicot analīzi, mēs secinājām, ka pašvaldību skaits, kurām IT drošības standarti uzlabojas, pakāpeniski pieaug. Problēma ir pamanīta, un tā ir laba ziņa mums visiem. Valsts struktūrās un biznesā situācija ir diezgan līdzīga. Mēs redzam lielu pieprasījumu pēc Lattelecom pakalpojumiem IT drošības jomā gan pēc monitoringa, gan konsultācijām. Ir ļoti pieaudzis pieprasījums pēc IT drošības speciālistiem.

- Nākamajā gadā svinēsim Latvijas simtgadi. Šobrīd kopējs vektors ir iztērēt pēc iespējas vairāk naudas, nemitīgi piesaucot simtgadi. Varbūt izmantojam šo jubileju, lai ieskicētu nākotnes izaicinājumus Latvijai. Kādi būtu jūsu ieskicētie izaicinājumi Latvijas sabiedrībai simt gadu jubilejā?

- Mums jāsaprot, ka tā ir liela laime, ka mums ir sava valsts, ka mēs paši varam savu valsti pārvaldīt. Kā varējām redzēt šī gada nogalē, daudzām tautām pat Eiropā, kuras varbūt gribētu savu valsti, tas ir gandrīz vai nesasniedzams sapnis. Tāpēc vispirms ir jānovērtē tas, kas mums ir. Sava valsts ir dārgs prieks, un tāpēc mums jāsaprot, kā savā zemē attīstīt vietējo biznesu, kas šeit nodarbinās cilvēkus, kas šeit maksās nodokļus un šeit radīs un izgudros jaunas tehnoloģijas un biznesa modeļus. Globālā ekonomika - tas ir labi, bet mums ir jādomā par to, kā mēs varam naudu nopelnīt šeit un kā varam šeit noturēt investīcijas un ieguldīt vēl vairāk.

Manuprāt, lielākais izaicinājums ir izveidot ilgtspējīgu izglītības sistēmu. Skolu tīkla optimizācija, kompetencēs balstīta satura izstrāde un lielāka patriotisma izpausme ir soļi pareizā virzienā. Izglītības sistēmai ir jāgatavo jauni un spējīgi cilvēki, kuri varēs izturēt globālo konkurenci.