Saruna ar bijušo satiksmes ministru, tagad Saeimas deputātu Anriju Matīsu par to, kā uzzinājis par airBaltic investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu; par to, kāpēc šis piedāvājums jau no paša sākuma licies «manāmi jocīgs»; kādi ir alternatīvie valdības lēmuma varianti; par baumām, ka visas ieinteresētās puses par savu Prudentia miljonu daļu vienojušās un šaubīgais investors «akceptēts», kā arī par iespējamo valdības demisiju.
– Valdības nolīgtie konsultanti Prudentia apgalvo, ka kopš 2011. gada esat airBaltic problēmās iekšā un par investoru Ralfu Dīteru MontāguGirmesu zināt jau sen. Arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma, pieprasot jūsu demisiju, uzsvēra, ka ilgstoši esat turējis roku uz pulsa, bet uz valdību atnesis piedāvājumu, kuru pats neatbalstāt.
– Par šo konkrēto investoru es uzzināju augustā, nevis sen. Tas ir tad, kad Prudentia publicēja preses relīzi, ka ir atrasts investors, kurš investēs 52 miljonus eiro un valsts – 80 miljonus. Nākamajā dienā viņi atsūtīja uz ministriju paku ar dokumentiem.
– Tātad vispirms informēja sabiedrību un tikai pēc tam ministriju?
– Tā arī bija. Šo ziņu izlasīju [ziņu aģentūrā] LETA. No rīta man bija paredzēta intervija televīzijā. Vēl nebiju iepazinies ar šo ziņu, kad man jau uzdeva jautājumus par to, kas bija izplatīts kaut kad pa nakti. Tas bija vairāk nekā dīvains paziņojums no Prudentia puses, jo parasti viņi bija strādājuši korekti. Jebkura konsultantu firma, investoru meklētāji vispirms strādā ar klientu un tikai pēc tam ar presi. Bez klienta ziņas izpaust informāciju par kādiem investoriem vai kādu darījumu viņiem nav nekādu tiesību. No šī brīža šis darījums man sāka likties manāmi jocīgs. Sākās visādi pārmetumi, apvainojumi, spiediens un apsaukāšanās ar dažādām medicīniskām diagnozēm. Esmu lūdzis juristiem izvērtēt viņu izteikumus un, ja būs pamats, tad vērsīšos tiesā šajā jautājumā [apvainošanā šizofrēnijā]. No tā brīža sākusies haotiska, jocīga uzvedība.
– Jocīgai uzvedībai parasti ir kaut kāds pamats. Vai nu medicīnisks, vai kāds cits.
– Varu izteikt tikai pieņēmumu, jo līdz tam Prudentia bija skopa savos izteikumos, strādāja klientu interesēs un komunikācija bija pavisam citāda. Nedomāju, ka šeit ir kādas medicīniska rakstura indikācijas, drīzāk tīri saimnieciskas intereses. Tās ir skaidras. Ikvienam konsultantam, kurš atrod investoru, par to pienākas atlīdzība. Tas bija tāds pēdējā brīža piedāvājums, un drīz pēc šī paziņojuma valsts atteicās no Prudentia pakalpojumiem, kas viņus vēl vairāk motivēja aktīvi spiest uz to, lai valsts tomēr šo piedāvājumu izvēlētos.
– Kāpēc konsultantiem, apejot jūs un Satiksmes ministriju, bija nepieciešams šis nakts paziņojums, kas objektīvi viņus nostāda šaubīgā gaismā? Kāpēc viņi ar savu piedāvājumu negāja parasto lietu kārtošanas ceļu, bet izvēlējās asas konfrontācijas ceļu?
– Atkal varu tikai izteikt pieņēmumus. Pieļauju, ka tajā brīdī, kad šis investors tika atrasts, Prudentia labi saprata, kā valsts vērtē šos investorus. Viņi jau tajā brīdī droši vien pieļāva, ka varētu būt sarežģījumi ar šī investora apstiprināšanu apsvērumu dēļ, kuri viņiem tajā brīdī jau bija zināmi. Tiklīdz mēs no Prudentia saņēmām šos dokumentus, rīkojāmies atbilstoši Aviācijas likumam. Izsūtījām dokumentus tām institūcijām, no kurām jāsaņem atzinumi, kā arī ministrijām. Gaidījām šos atzinumus un tikai tad virzījām dokumentus uz Ministru kabinetu. Tas nav ātrs process, lai dabūtu atzinumu no drošības iestādēm, un visu šo laiku turpinājās dažādi apvainojumi, pārmetumi un bezatbildīgi paziņojumi. Izteikumi, ka kompānija bankrotēs, ir ļoti bezatbildīgs paziņojums, jo jebkuru banku var nosist ar avīzi un arī aviokompāniju var nosist ar avīzi. Biļetes cilvēki iegādājas vairākus mēnešus uz priekšu, un kurš gan pirks biļetes, ja konsultants, kurš tur četrus gadus ir iekšā, pasaka, ka tūlīt būs nepatikšanas. Emocijas ir sakāpinātas, ka tagad tik būs katastrofālas sekas un kas tik vēl ne. Manuprāt, tāda konsultantu rīcība ir pilnīgi nepieņemama un ikviens viņu potenciālais klients, redzot šo teātri, izdarīs secinājumus, pirms izvēlēsies šo kompāniju.
– Valdība 3. novembra vēlā vakarā pieņēma lēmumu atbalstīt šī investora ienākšanu airBaltic. Sekoja jūsu demisija, un tagad šis lēmums ir atlikts un otrdien tiks skatīts vēlreiz. Kā, jūsuprāt, tagad vajadzētu rīkoties?
– Nakts lēmums, kuru valdība pieņēma 4,5 stundu garās diskusijās, bija ļoti izsvērts, jo bija jāizvērtē visi apstākļi un iespējamās sekas. Tas bija grūts lēmums, un būtu dīvaini, ja par savu nacionālo aviokompāniju pieņemtu lēmumu pusstundas laikā. Aviokompānija pieder valstij, nevis Satiksmes ministrijai, tāpēc lēmuma pieņemšanai bija nepieciešams valdības lēmums. Tika piedāvāti arī alternatīvi risinājumi. Vai nu aizņēmums Valsts kasē, ja atbilstoši līgumam ar Bombardier tiek saglabāts esošais piegādes un maksājumu grafiks, vai arī trešā alternatīva – neatbalstīt nevienu. Tādā gadījumā būtu jāmeklē īstermiņa risinājumi, lai nodrošinātu kompānijas ikdienas maksājumu veikšanu. Par riskiem un iespējamo katastrofu. Aviācijas bizness ir sezonāla rakstura. Lielākie ieņēmumi ir vasarā, kad ir aktīvā tūrisma sezona, un ap Ziemsvētkiem. Šogad kompānija bija strādājusi ļoti labi – ar padsmit miljonu eiro peļņu. Tuvojās maksājumu grafiks atbilstoši Bombardier piegādes līgumam. Nesagaidot lēmumu par investoru, airBaltic jau bija veicis daļu maksājumu. Jāveic arī ikdienišķie maksājumi, un finansējums ir nepieciešams. Ņemot īstermiņa aizdevumu Valsts kasē ar tirgus nosacījumiem, varētu aizpildīt šo bedri, kas veidojas neaktīvajā sezonā. Kas attiecas uz Bombardier lidmašīnām, tad tām jau bija jābūt piegādātām šogad. Tagad piegādes grafiks ir pārcelts uz nākamo gadu, bet šīs lidmašīnas nav ne sertificētas, ne tās vēl kāds izmanto. Man ir pamatotas bažas, vai mēs nākamgad šīs lidmašīnas saņemsim. Tas nozīmē, ka nevis airBaltic nav pildījis saistības, bet gan kanādiešu ražotājs nav piegādājis lidmašīnas līgumā noteiktajos termiņos. Līdz ar to mums ir visas tiesības sēsties pie galda un diskutēt par maksājumu grafika atlikšanu, jo piegāžu grafiks arī tiek pārbīdīts. Tās ir lietas, kuras kompānijas valdei, padomei, konsultantiem, kapitāla daļu turētājiem bija jāizanalizē. Aizejot uz valdību, tika konstatēts, ka piedāvājums ir – vai nu tas investors, vai tūlīt mēs beidzam pastāvēt, kas absolūti nav tā, jo kompānija jau divus gadus strādā ar peļņu un arī šogad būtu peļņa, ja nebūtu šīs investīciju komponentes.
– Cik liela summa jau ir ieskaitīta kanādiešiem?
– Tas ir kompānijas jautājums, bet tā summa ir samērojama ar finanšu plūsmu kritumu, kas vērojams rudens mēnešos.
– Tātad jūsu piedāvājums ir turpināt sarunas ar Bombardier par maksājumu grafika pārcelšanu uz vēlāku laiku un šo laiku izmantot labāka investora meklējumiem?
– Jā, un arī pārcelt lidmašīnu piegādes termiņus, jo ir pamatotas bažas, vai viņi spēs lidmašīnas piegādāt laikā.
– Vai tas nedraud ar airBaltic konkurētspējas pavājināšanos, ņemot vērā arī iespējas, ko paver Igaunijas aviokompānijas krahs?
– Jo vecāka flote, jo augstākas uzturēšanas izmaksas, un jaunāka flote uzturēšanas izmaksas samazinātu. Arī degvielas patēriņš jaunām lidmašīnām būtu zemāks, lai gan degvielas cenas šobrīd ir zemas. Igaunijā un Lietuvā kompānija ir ļoti aktīva un strādā, lai šajos tirgos ieietu. Nepieciešamības gadījumā var līzingā paņemt tādas lidmašīnas, kādas mums jau ir [Boeing], kur der tie paši piloti, tie paši apkalpošanas dienesti. Šādi varianti valdības sēdē netika piedāvāti. Tur tika piedāvāts variants – vai nu ņem to, kas ir, vai nu nebūs nekā. To arī premjere teica, ka valdība ir iedzīta stūrī, ko es it kā esmu izdarījis. Lai tas paliek premjeres ziņā, bet īstenībā stūrī visu valdību, tajā skaitā mani, bija iedzinusi kompānija [airBaltic].
– Kurš valdībā var iesniegt jaunu priekšlikumu?
– Domāju, ka esošais kapitāla daļu turētājs – [Satiksmes ministrijas] valsts sekretārs būs pietiekami labi sagatavojis [priekšlikumu]. Ja vēlreiz apstiprinās esošo investoru, par kuru ministrs tika atlaists, tad kurš šoreiz uzņemsies atbildību? Kozlovska kungu arī atlaidīs? Otrs variants ir noraidīt šo investoru, un tad jāmeklē citi ceļi, kā nodrošināt kompānijas darbību. Lēmums šobrīd nav viegls.
– Jūsu piedāvājums turpināt sarunas ar Bombardier un mierīgi dzīvot tālāk, meklējot investoru, izklausās samērā loģisks. Kur ir šie zemūdens akmeņi?
– Te ir jāatgriežas pie sarunas sākuma. Ministrs negatavo kompānijas biznesa plānus. To dara kompānijas vadība. Ja ir vēlme piesaistīt šo investoru, tad viss tiks darīts tā, lai mēs paliktu tikai ar vienu variantu – izvēlēties šo investoru un citu variantu vienkārši nepiedāvāt. Tas ir tas stāsts par iedzīšanu stūrī. Ir liela interese no konsultantiem un, iespējams, no kompānijas, lai tiktu izvēlēts tieši šis investors, neraugoties uz norādītajiem riskiem.
– Var saprast, ka jums ir pretenzijas arī pret kompānijas valdi un padomi. Vai uzskatāt par lietderīgu veikt izmaiņas šajās institūcijās?
– Biju sasaucis akcionāru pilnsapulci 30. novembrī, jo tā jāsasauc mēnesi iepriekš, lai izvērtētu padomes atbildību. Kompānijas vadītāja atbildību var izvērtēt padome, arī akcionārs. To arī ministra pienākumu pildītājs ir teicis, ka jāizvērtē kompānijas vadības atbildība un ieinteresētība sadarboties ar akcionāru, jo investora piesaiste ir akcionāru jautājums, nevis kompānijas vadības jautājums. Kompānijas vadībai nevajadzētu spiest akcionārus izvēlēties vienu vai otru kolēģi, ar ko kopā strādāt. Kompānijas vadībai jāstrādā tādos apstākļos, kādos akcionārs to ir nolicis, un ar tādiem resursiem, kādus akcionārs ir spējīgs nodrošināt.
– Jūs vairs neesat ministrs. Kas pārstāv akcionāru pilnsapulci?
– Valsts sekretārs. Ja pilnsapulces sasaukšana nav atsaukta, tad tā arī notiks.
– Līdz 30. novembrim vēl ir laiks. Kādu prognozējat valdības lēmumu?
– Neapskaužu premjeri, jo, pārapstiprinot esošo lēmumu, sanāk, ka viņa mani gan atlaidusi, taču tāpat pieņēmusi tādu pašu lēmumu. Tas izskatītos dīvaini. Otrkārt, Saeimā nav nepārprotama atbalsta šim investoram un 80 miljonu eiro valsts ieguldījumam.
– Tātad ir trīs varianti – esošais; Valsts kases aizdevums bez investora un īstermiņa aizdevums operacionālajiem izdevumiem.
– Jā, tas būtu tāds tilta aizdevums, angliski bridge loan, lai segtu īstermiņa maksājumus. Šo variantu var pat izdarīt bez valdības lēmuma.
– Pirmais variants ir apšaubāms, otrais šobrīd tikpat kā netiek izskatīts, jo rada riskus tikt atzītam par nepieļaujamu valsts atbalstu, tātad paliek šis trešais.
– Nevienam Latvijas politiķim nav nekas pret airBaltic. Tas ir mūsu lepnums, un tas ir jāattīsta, jo tas ir gan spēcīgs ekonomikas stimuls, gan zīmols, kuru pazīst ārvalstīs. Ikviens politiķis darīs visu, lai kompānija varētu attīstīties veiksmīgi. Tik vienprātīgs viedoklis nav par investoru. Jārēķinās, ka bez investora attīstība būs lēnāka. Ja būs kārtīgs stratēģiskais investors, tad kompānija varētu attīstīties straujāk. Ja runājam par šo īstermiņa aizdevumu, tad plašākas politiskās diskusijas un konsultācijas nav bijušas, bet tas būtu loģisks solis. To varētu izsniegt Valsts kase pēc tirgus principiem, kurš tiek atdots, nevis ieguldīts kapitālā. Šis aizdevums varētu būt diapazonā no 10 līdz 20 miljoniem eiro, kas nav 80 miljoni eiro, par ko šobrīd ir runa. Šādam lēmumam atbalsts būtu, bet jārēķinās, ka tādā gadījumā tiek atlikts lidmašīnu piegādes līgums un attīstība nebūs tik strauja, kā mēs gribam.
– Kas ir tie termiņi, kas spiež šos lēmums tā sasteigt, ka valdībai par to jālemj naktī un arī tagad viss liecina par milzīgu steigu?
– Man to ir grūti pateikt, jo man nav šīs kompānijas operatīvās bilances. Tas ir kompānijas naudas jautājums, kas ir tās vadības kompetencē. Kompānijas valdei, padomei un akcionāram jāsēž pie galda un jādomā, kādi ir maksājumi un kā tos veikt. Politiķi jau nevar pateikt, kad kuram kāds maksājums jāveic. Kas attiecas uz lēmuma pieņemšanu vēlu vakarā, tad tas ir darba organizācijas jautājums.
– Pirms intervijas Saeimā satiku kādu opozīcijas deputātu, kurš pārliecinoši zināja stāstīt, ka viss jau ir sadalīts, visas ieinteresētās puses savu kumosu no Prudentia miljona dabūjušas un tāpēc tiks atkārtoti pieņemts šis lēmums.
– Es acīmredzot neesmu šajā daļā, jo konsultantu kompānija mani nosauca dažādos medicīniskos terminos, tā ka man ir grūti spriest, kas ko ir sadalījis, un pie tā galda neesmu sēdējis. Jāprasa tiem, kas pie tā galda ir sēdējuši un dalījuši.
– Jūs pieļaujat, ka šāda dalīšana ir notikusi?
– Es nepieļauju. Domāju, ka tā nav. Nedomāju, ka tādas lietas notiek mūsu valstī, un, neskatoties uz visu, pietiekami augstu vērtēju Prudentia, lai tur būtu kāds politiski saimnieciskais tirgus apakšā. Tādas lietas, domāju, šī kompānija nevar atļauties.
– Premjeres pieprasījums savas valdības ministram, savas partijas biedram atkāpties, par to neinformējot ne partijas vadību, ne koalīcijas partnerus, ir bezprecedenta gadījums mūsu politiskajā vēsturē. Vai tas var radīt tālejošākas politiskās sekas?
– Par to daudz runā, un par to spriedām arī Vienotības valdē. Par valdības nomaiņu tagad nav runas, jo pēc grafika 30. novembrī ir jāpieņem valsts budžets.
– Tas skaidrs, bet pēc tam?
– Man šis [Straujumas] lēmums joprojām nav saprotams. Šādā veidā atlaižot ministru, nevienu iepriekš nebrīdinot, premjere ir ne tikai pārkāpusi koalīcijas līgumu, bet arī partijas Vienotība statūtus un ētikas kodeksu. Lēmums ir nepieņemams, mani personiski aizvainojošs, un par šādu premjeres rīcību varu tikai pabrīnīties. Par valdības stabilitāti (smagi nopūšas). Redzam, ka Saeimā nav atbalsta valdības lēmumam par 80 miljoniem eiro, kas ir zināms indikators, ka ne visi valdības lēmumi gūst atbalstu Saeimā. Tas savukārt var veicināt valdības nomaiņu, premjerministres demisiju utt.