23. un 24.septembrī Rīgā notiks ikgadējais 11.Baltijas Ekonomikas forums. Šogad forumā ir plānota uzņēmēju, politiķu un ekspertu plašāka diskusija par Baltijas valstu gūto pieredzi, pārvarot globālo ekonomisko un finanšu krīzi, par iespējām un izaicinājumiem reģiona konkurētspējas celšanai Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem, 2010. gada otrajā ceturksnī pret 2010. gada pirmo ceturksni IKP pieaudzis par 0,8%.
Par to, kas būtu jādara, lai Latvijas ekonomika atgūtos, lai Latvijas uzņēmumi atsāktu investēt, Neatkarīgā uz sarunu aicināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Žaneti Jaunzemi-Grendi un Saskaņas centra finanšu ekspertu grupas vadītāju Mārtiņu Lauvu.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars šodien, atklājot Čehijas-Latvijas biznesa forumu Prāgā, aicināja Čehijas uzņēmējus sadarboties ar Latvijas uzņēmējiem un investēt Latvijā, informēja Ekonomikas ministrijā.
72 % eiropiešu izteikuši atbalstu Eiropas Savienības vēlmei stingrāk uzraudzīt svarīgāko starptautisko finanšu grupu darbību, — šis rādītājs, salīdzinot ar Eirobarometra 2009. gada rudens apsekojumu, ir palielinājies par četriem procentpunktiem.
Valstu savstarpējā cīņa par ietekmi draud paralizēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) darbu, ja ASV un Eiropa nespēs tuvākajā laikā panākt vienošanos, kā nodot lielāku ietekmi augošo ekonomiku rokās.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī pret pirmo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem varētu uzrādīt 2% pieaugumu, biznesa portālam "Nozare.lv" prognozēja aptaujātie banku ekonomisti.
Par dinamisko graudu cenu kāpumu labības audzētāji var priecāties, taču rupjmaizes un smalkmaizīšu cienītājiem jārēķinās ar iespējamu maizes cenu kāpumu rudenī.
Latvijas ekonomika turpina grūt. Strauji aug bezdarbs un tā veicinātais jaunas ekonomiskās emigrācijas vilnis. Šajā kontekstā nav saprotama Latvijas valdības procikliskā, uz taupību orientētā un līdz ar to vēl dziļāku reālās ekonomikas depresiju veicinošā fiskālā politika.
Šovasar ir sācies jauns posms Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas ekonomiskajā integrācijā. Jūlijā tika pārtraukta muitas dokumentu noformēšana uz Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas savstarpējām robežām.
Latvijas ekonomikas atveseļošanās, kas atsākās šā gada pirmajā ceturksnī, visticamāk, turpinājās arī otrajā ceturksnī, biznesa portālam "Nozare.lv" pieļāva "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Rīgā, 29.jūlijā, notiks Latvijas – Ukrainas Starpvaldību komisijas (SVK) sēde ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski –tehniskās sadarbības jautājumos.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ceturtdien pazemināja postpadomju valstu ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3,5%, teikts bankas paziņojumā.
Jaunākā vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) paredz, ka Latvijas ekonomikā nākamgad būs vērojama 3,5% iekšzemes kopprodukta izaugsme, liecina šodien publiskotā nodomu vēstule.
Šā gada jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, bija par 1,4% zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pasaules 20 attīstītāko un attīstības valstu (G20) līderi svētdien pauda apņemšanos līdz 2013.gadam uz pusi samazināt nacionālo budžetu deficītu, ziņo AFP.
Bez tverama strukturālo reformu progresa Latvijas ekonomika atkal var sākt stagnēt un jaunas darba vietas veidosies pārāk lēni, norādīts Latvijas Komercbanku asociācijas šā gada pirmajā makroekonomikas apskatā.