Valsts uzņēmumu darbības efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc to finanšu rādītājiem, uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētnieks Tālis Putniņš.
Biznesa portālam "Nozare.lv" viņš pauda pārliecību, ka valsts uzņēmumu darbība ir jāvērtē ne tikai pēc to finanšu rezultātiem un valstij samaksātajām dividendēm, bet arī sniegtajiem labumiem sabiedrībai, kas ne vienmēr dos arī augstāko peļņu.
Putniņš atgādināja, ka valsts iejaukšanās tirgos ir pamatota tikai gadījumos, ja valstij piederošā uzņēmuma mērķis ir sniegt sabiedrisku labumu, piemēram, nodrošināt drošību, tiesisku vidi, likuma ievērošanu vai tīru vidi. Otrkārt, valsts uzņēmumu pastāvēšana ir pamatota, ja šie uzņēmumi nodrošina pakalpojumus, kam ir pozitīvi blakus efekti (externalities), piemēram, veselības aprūpi un sabiedrisko transportu. Treškārt, ja valsts uzņēmumi darbojas tirgū, kurā pastāv dabisks monopols, piemēram, komunālo pakalpojumu tirgū.
Kā skaidro eksperts, visos trīs iepriekš minētajos gadījumos privātais tirgus nesniedz optimālu preču vai pakalpojumu daudzumu, tādēļ valsts iejaukšanās var palielināt vispārējo sociālo labklājību. Taču, ja uzņēmumi nav nevienā no šīm kategorijām, tos nebūtu jāpārvalda valstij, bet gan privātajai jomai, kas preču un pakalpojumu sniegšanā varētu būt efektīvāka. Tāpēc tādi uzņēmumi būtu jānodod privatizācijai.
Šo uzņēmumu cenu, ko valsts iegūtu privatizācijas rezultātā, nevajadzētu ietekmēt tam, ka patlaban tie nedarbojas ar augstu efektivitāti, jo to cena balstītos uz gaidām par to turpmāko rentabilitāti. Protams, ja vien privatizācijas process norit godīgi, piebilst Putniņš.
Savukārt to valsts uzņēmumu, kas iekļaujas kādā no trim definētajiem mērķiem, darbību nevar vērtēt tikai pēc to finanšu rādītājiem, jo peļņas maksimizēšana ne vienmēr ietver arī sociālās labklājības veicināšanu. Piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinātāji var palielināt savus finanšu rādītājus, ja tiktu samazināts ārstu skaits, samazināts laiks un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas pacientu aprūpei, slēdzot nerentablās slimnīcas lauku reģionos. Taču tādā gadījumā finanšu rādītāji tiktu uzlaboti uz sabiedrības labklājības rēķina.
Savukārt monopolistiskajos tirgos privātie uzņēmumi var salīdzinoši vienkārši palielināt savu apgrozījumu un peļņu, ceļot pakalpojumu cenas. Valsts to var nepieļaut, vadot monopolu pati un tā vietā, lai noteiktu peļņu maksimizējošu cenu, nosakot sociālo labklājību veicinošu cenu. Kā piemēru Putniņš min "Latvenergo", kas varētu savu peļņu ievērojami palielināt, ja izmantotu savu tirgus varu un noteiktu tādu cenu, kādu paši vēlas, līdzīgi kā to darītu privāts uzņēmums.
Pētnieks uzskata, ka valsts uzņēmumu efektivitāti var novērtēt, tikai salīdzinot to izmantotos resursus un sniegtos pakalpojumus. Viņaprāt, Reformu vadības grupā prezentētais pārskats par Latvijas valstij piederošajiem aktīviem 2009.gadā, kurā norādīts, ka līdzšinējā valsts uzņēmumu pārvaldība ir bijusi neefektīva, neņem vērā to, ka valsts uzņēmumu vienīgais mērķis nav gūt peļņu.
Tomēr, Putniņa skatījumā, lai arī pārskats par valsts uzņēmumu efektivitāti spriež tikai pēc to finanšu rādītājiem un neņem vērā citus faktorus, tas ir pareizais solis, lai veicinātu valsts uzņēmumu labāku pārvaldību, caurredzamību un arī atbildību.
Kā ziņots, palielinot valstij piederošo uzņēmumu aktīvu atdevi līdz Eiropas Savienības līmenim, valsts dividendēs katru gadu papildus iegūtu 75 miljonus latu, secināts pārskatā par Latvijas valstij piederošajiem aktīviem 2009.gadā.
2009.gadā valsts dividendēs no piederošajiem uzņēmumiem saņēmusi 185 miljonus latu, tomēr, kā secinājuši pārskata veidotāji, dividenžu apjomu bijis iespējams palielināt līdz 260 miljoniem latu, vienlaikus saglabājot finansējumu arī pašu uzņēmumu attīstībai.
Kopējā valstij piederošā vērtība uzņēmumos un nekustamajā īpašumā sasniedz 3,68 miljardus latu.
Pārskatā apskatīti un analizēti vairāk nekā 140 valstij pilnībā vai daļēji piederoši uzņēmumi.
Apskatu sagatavojuši Latvijas un Baltijas valstu finanšu jomas profesionāļi sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju "Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts" un Ministru prezidenta biroju.
Projektā līdzdarbojušies dažādi nozaru eksperti, piemēram, "Deloitte Latvia", "DnB Nord", "Eko investors", "Evli Securities", "Gild Bankers", "KPMG", "NASDAQ OMX Riga", "PricewaterhouseCoopers", "Prudentia", "Resolution UAB", "SEB Enskilda" un "Swedbank Corporate Finance" pārstāvji.