Politiskajām partijām nav skaidra un pamatota redzējuma ekonomikā, izvērtējot partiju, kas kandidē 10.Saeimas vēlēšanās, programmas secinājuši Stratēģiskās analīzes komisijas, "Ekonomistu apvienības 2010" un pieaicinātie eksperti.
Partiju piedāvātie risinājumi un ierosinājumi lielākoties prasa papildu finansējumu no valsts budžeta, vienlaikus neviena partija nepiedāvā skaidru un pamatotu redzējumu ekonomikas jomā, kā palielināt budžeta ieņēmumus, optimizēt izdevumus, nepiedāvā alternatīvus dažādu sociālo vajadzību finansēšanas veidus.
Attiecībā uz dažādu aktuālu problēmu risināšanu partiju piedāvājumi visbiežāk ir dažādas aktivitātes seku likvidēšanai, gandrīz nevienai partijai nav plānu meklēt iemeslus esošajai situācijai un piedāvāt preventīvus situācijas izmaiņu risinājumus. Piemēram, vairākas partijas min nepieciešamību panākt emigrantu atgriešanos Latvijā, bet gandrīz neviena tiešā veidā nerunā par aizbraukšanas novēršanu.
Partiju piedāvātajos risinājumos bieži vien uzsvars tiek likts uz valsts regulējošās un kontrolējošās lomas palielināšanu, tai skaitā darba tirgus aktivizēšanā un tautsaimniecības attīstībā. Tā vietā, lai definētu pasākumus pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšanai, partiju programmās tiek uzsvērta valsts loma - valsts radīs darba vietas, valsts finansiāli stimulēs jaunu darba vietu radīšanu, valsts stingrāk regulēs bezdarbnieku ātrāku atgriešanu darba tirgū.
Partiju izteiktie solījumi un ierosinājumi nereti ir savstarpēji pretrunīgi, piemēram, vienlaicīgi solot gan piesaistīt plašas ārvalstu investīcijas, gan veikt striktus vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju aizsardzības pasākumu. Partiju programmās netiek radītā pārliecība par partiju spēju saskatīt piedāvāto risinājumu ietekmes un sekas plašākā kontekstā.
Lauksaimniecības eksperts Mārtiņš Cimermanis norādīja, ka partiju programmās nav sasaistes starp nozarēm. "Ekonomistu apvienības 2010" pārstāvis Juris Cerbulis uzskata, ka būtu nepieciešams noteikt konkrētu standartu partijas programmai un tas būtu galvenais dokuments, kas jāīsteno, un arī vēlētāji varētu novērtēt padarīto vai neizdarīto.
Eksperti diskusijā atzina, ka pirms 15 gadiem politiskajām partijām bija 100 dienu plāns ar konkrētiem priekšlikumiem likumdošanas izmaiņām. Tagad politisko partiju pārstāvju kompetence nav paaugstinājusies, bet gan regresējusi.
"Providus" pētniece Iveta Kažoka norādīja, ka partiju programmās nav redzamas "pēdas" no patlaban apstiprinātajiem un spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem. "Partijas neskatās uz valsts nākotni stratēģiski, jo tās nevēlas atbaidīt savus vēlētājus. Partijām nav ideoloģiska kodola, uz kura pamata būvēt ilgtspējīgu piedāvājumu. Partijas nezina, ko darīt ne 100, ne 200 pirmajās dienās, nemaz jau nerunājot par četriem turpmākajiem gadiem. Ja partijās nav kompetences, tad partijām ir jāpaliek par starpniekiem starp iedzīvotājiem, izcilākajiem nozares speciālistiem un jāpārnes viņu idejas uz valsts pārvaldi," uzskata Kažoka.
"Providus" pētniece Ilona Kronberga, kura analizējusi iekšlietu un tieslietu jautājumus partiju programmās, atzīst, ka, izlasot programmas, radies iespaids, ka dzīve šoruden sāksies no baltas lapas. Partiju programmās ir aizmirsts par to, ka neviens nav atcēlis valdības un Saeimas pieņemtos politikas dokumentus un tie joprojām ir spēkā.
Eksperti norādīja, ka partiju programmās ir redzamas sponsoru intereses. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) stratēģijas direktora vietnieks Jānis Butkevič atzina, ka, izanalizējot partiju programmas, reti kurā no tām ir redzams, kādas būs prioritātes valsts attīstībai. LTRK rīkotajos diskusiju ciklos ar sešu lielāko politisko partiju pārstāvjiem atklājies, ka viedokļi ir kardināli pretēji gan par eksporta tirgiem, gan par mācību valodām augstskolās.
Gandrīz neviena partija savā programmā nepievērš uzmanību tām neizbēgamajām tuvākā un vidējā termiņa attīstības tendencēm, uz kurām būtu nepieciešams skaidrs un pamatots rīcībpolitikas piedāvājums - iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo īpaši lauku teritorijās, sabiedrības novecošanās, izglītības kvalitātes un pieejamības, kā arī starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana, cilvēkkapitāla vērtības celšana un citi svarīgi aspekti.