Egle: Valdību sarunās par nākamā gada budžetu ietekmē starptautiskie aizdevēji

© F64

Starptautiskajiem aizdevējiem ir lielākā ietekme un spēks valdības sarunās par nākamā gada budžetu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle.

Viņa nevēlējās komentēt šodien valdībā izteiktos priekšlikumus 2011.gada budžeta konsolidācijai pirms rīt plānotās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes, tomēr Egle norādīja, ka virziens, kādu patlaban uzņēmusi valdība, darba devējiem nav saprotams un pieņemams. "Cerams, rīt sarunas būs ar kādu izsvērtu lēmumu, analīzi un priekšlikumiem," sacīja LDDK ģenerāldirektore.

Tāpat viņa norādīja, ka pusotra gada laikā valdība nav izdarījusi neko, lai sniegtu pretī alternatīvu redzējumu un priekšlikumus. "Situācijā, kad ēnu ekonomika ir aptuveni 30%, no nākamgad no tās plānojam iekasēt vien aptuveni septiņus miljonus latu. Tas parāda nespēju pārvaldīt tos administratīvos resursus, kas valdībai ir sniegti, lai valsts budžetā domātu par ieņēmumiem," sacīja Egle.

Jau vēstīts, ka "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) veidotais Ministru kabinets šodien panācis vienošanos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes palielināšanu līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamām platībām dubultošanu.

Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pēc valdības sēdes informēja, ka palielināta tiks arī samazinātā PVN likme - no 10% uz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme.

Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un 0,3%. Sekojoši palielinot nodokli jaunās likmes būs 0,2, 0,4 un 0,6% no kadastrālās vērtības.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, PVN likmju paaugstināšana budžeta ieņēmumos papildus nodrošinātu 68 miljonus latus, bet mājokļa nodokļa pieaugums dos 6,9 miljonus latu. Nodokļa ieņēmumu pieaugums par zemi papildus budžetā došot 7,4 miljonus latu.

Dombrovskis žurnālistiem pauda viedokli, ka līdz ar šiem lēmumiem darbā pie budžeta ir "iezīmējies progress", panākot vienošanos par patēriņa un īpašuma nodokļu bloku.

Līdz ar to valdība plāno ar nodokļu palielināšanu nodrošināt ap 80 miljoniem latu no nepieciešamās 280 miljonu latu konsolidācijas.

Citas konkrētākas vienošanās par sociālā bloka jautājumiem valdībā pagaidām vēl nav. Budžeta ieņēmumu aprēķinu precizēšana turpinās un uz sestdienas sēdi FM sagatavos atzinumus par vēl diviem jauniem iespējamiem variantiem, no kuriem viens ir FM piedāvājums - par 1 procentpunktu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), līdz 45 latiem palielināt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, līdz 70 latiem palielināt atvieglojumus par apgādībā esošu personu, bet vienlaikus par 2% palielināt sociālo iemaksu likmi.

Pēc Dombrovska vārdiem, otrs variants esot ZZS iesniegtā alternatīva - nākamgad IIN pašvaldībām novirzīt 76% apmērā līdzšinējo 80% vietā.

IIN likme patlaban ir 26%, nepaliekamais minimums ir 35 lati, atvieglojumi par apgādībā esošu personu 65 lati, savukārt obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem jāveic 33,09% apmērā.

Rīt vēl valdība plānojusi panākt gala vienošanās par ministriju izdevumu samazinājumiem nākamā gada budžetos, kur par pamatu tikšot ņemts Valsts kancelejas veiktais audita ziņojums, kā arī jau iepriekš veiktie samazinājumi nozarēs. Tāpat valdībā jāpanāk vienošanās par dotāciju un subsīdiju samazinājumu, kas kopumā nodrošinātu ap 120 miljoniem latu no nepieciešamā konsolidācijas apjoma.

Ar šiem pasākumiem vēl nepietiek, lai sasniegtu konsolidācijas mērķus, tāpēc valdībai vēl būs jāpanāk izšķiršanās par vairākiem citiem iespējamajiem pasākumiem starp kuriem ir, piemēram, minimālās algas paaugstināšana, ēnu ekonomikas apkarošanās plāna pasākumu ieviešana, dienesta auto administrēšanas un iekasēšanas uzlabošana, valsts uzņēmumu dividenžu maksājumu palielinājums valsts budžetā, finanšu stabilitātes nodevas ieviešana, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu ministrijā.

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais