Depresija

Lai nodrošinātu savlaicīgu terapiju tūkstošiem depresijas pacientu Latvijā, nākamgad būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, pavēstīja Latvijas Psihiatru asociācijas pārstāvji.

Kopumā ¾ jeb 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka viņi spētu atpazīt depresijas pazīmes (jā – 23%, drīzāk jā – 52%), 18% atzīst, ka to nevarētu (nē – 3%, drīzāk nē – 15%), bet vēl 7% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete rezultātus vērtē piesardzīgāk, norādot, ka, lai arī Covid-19 pandēmija palīdzēja aktualizēt mentālās veselības problēmas, tomēr, pat zinot depresijas pazīmes, to ir grūti novērtēt saviem spēkiem, jo depresijai ir dažādas formas un smaguma pakāpes, tāpēc ieteicams meklēt profesionālu palīdzību, jo pretējā gadījumā depresijai var būt ļoti nopietnas sekas.

Kāds vīrietis sociālajā vietnē piedāvā risinājumu tiem jaunekļiem, kuri sirgst ar depresiju - darba terapiju/ "Smags fizisks palīgstrādnieka darbs stroikā, 50- 60 eur neto dienā".

Arī acīmredzamas pārslodzes apstākļos ģimenes ārstiem valsts budžetā tā arī nav atrasta nauda papildu palīgu algošanai. Turklāt uz citu piešķīrumu fona summa nav liela – 2,5 miljoni eiro. Tagad gan Veselības ministrija sola pagaidu risinājumu uz pus gadu. Taču arī par to līdz galam skaidrības nav, jo priekšlikuma politiskā apspriešana īsti pat nav sākusies, ziņo LTV raidījums "de facto".

Šīm trim zodiaka zīmēm pēc astrologu domām pastāv vislielākā iespēja saskarties ar depresiju, vēsta portāls "Yourtango".

Slimība, nevis slinkums, vājums vai nespēja saņemties – depresija var skart jebkuru.

“Grūti koncentrēties”, “jūtos noguris arī pēc ilgas gulēšanas”, “vairāk raudu”, “nejūtu dzīvesprieku”, “katru dienu jūtos nomākts bez iemesla” – tās ir frāzes, kas izskan ārsta kabinetā, runājot par iespējamo diagnozi – depresiju.

Līdz ar Covid-19 ietekmi uz valsts sociālo un ekonomisko situāciju ir pasliktinājušies depresijas rādītāji un pagājušajā gadā pieaudzis pašnāvību skaits, atzina Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem katrs četrpadsmitais Latvijas iedzīvotājs 15-64 gadu vecumā cieš no depresijas, un 60-80% no pašnāvību upuriem bijuši depresijā - šī saslimšana ir viens no būtiskākajiem pašnāvības riska faktoriem.

Dziedātājs, ielu vingrotājs un televīzijas raidījumu vadītājs Kaspars Zlidnis aicina aizdomāties par mūsu ikdienas dzīves ritmu. Sociālajā medijā Facebook Zlidnis dalījās ar savām pārdomām un sniedza motivējošas atziņas, kā vislabāk parūpēties par sevi un neieslīgt depresijā.

Latvijas iedzīvotāji kopumā visbiežāk jūtas priecīgi (58 %), taču pietiekami bieži arī satraukti vai noraizējušies (26 %), nomākti (15 %) vai aizkaitināti (14 %), liecina veselības indeksa* rezultāti. Vienlaikus 11 % iedzīvotāju kā vienu no veselības problēmām minējuši depresiju.

Koronavīruss ietekmē ne tikai cilvēka fizisko veselību un sociālās attiecības, bet arī garīgo veselību. To apliecina gan pasaulē veiktie pētījumi, gan aptaujas un izpēte Latvijā. Covid-19 epidēmijas laikā veiktā Veselības indeksa aptauja rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju bieži jūtas satraukti, nomākti un aizkaitināti.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2018.gadā no depresijas simptomiem globāli cieta 264 miljoni cilvēku, izjūtot dzīvesprieka trūkumu, nomāktību, vienaldzību, kā arī miega traucējumus un virkni citu problēmu, kas ilgstošas depresijas gadījumā var novest pat līdz pašnāvībai. Ņemot vērā, ka Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotāju, Pasaules Garīgās veselības dienā par psihiskās veselības sarežģījumiem, depresijas profilaksi un ārstēšanu stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Brazīliešu futbola leģenda Pele ir tuvu depresijai vājās veselības dēļ, pirmdien ziņu portālam "Globo Esporte" teica Peles dēls Edinju.

Depresija teju divas reizes palielina risku saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām, secināts psihiatra Rolanda Ivanova doktora disertācijas promocijas darbā.

Viena no visvairāk noslogotajām Dailes teātra aktrisēm, dvīņu Emīlijas un Marata mamma, aktiera Artūra Skrastiņa sieva Ilze Ķuzule-Skrastiņa (34), kas ir filmējusies pašmāju seriālos «Ugunsgrēks» un «Ēnu spēles», sarunā ar »Vakara Ziņām« dalās gan par savu jaunāko profesionālo izaicinājumu, atklāj savus lieliskā izskata noslēpumus, kā arī runā par tādu nopietnu tēmu kā depresija.

Sabiedrībai vairāk jāzina par garīgās veselības jautājumiem un jāmazina šajā jomā valdošie aizspriedumi, secinājuši Ohaio universitātes zinātnieki, raksta BestLife.

Regulāras 35–45 minūšu fiziskās aktivitātes var atvieglot depresijas simptomus pat tiem, kuriem ir iedzimta nosliece uz depresiju, norāda Runner’s World, gan uzsverot, ka cilvēkiem, kuri sajūt depresīvus simptomus – ilgstošu enerģijas trūkumu, skumjas, nomāktību, nemieru, miega traucējumus – vai zina, ka viņiem ir augsts depresijas risks, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Vingrošana nav panaceja, tomēr tā var mazināt depresijas risku.

Kad ap sirdi ir ļoti bēdīgi, iztēlojies savas skumjas kā atsevišķu personu un īpašības, kādas tai piemīt, – tad kļūs vieglāk, iesaka Today.

Depresija visbiežāk piemeklē cilvēkus vecumā no 55 līdz 63 gadiem, liecina Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs «Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss», sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.