Domājat, vai jūs varētu būt nomākts? Apgūstot izplatītākās depresijas pazīmes, varat saprast, ko darīt tālāk. Depresija ir garīgās veselības stāvoklis, kas bieži tiek pārprasts.
Ja jums ir depresija, varat izjust izmisumu, kas neļauj jums izbaudīt aktivitātes, kas kādreiz patika, ir problēmas ar miegu vai ir grūti pieņemt lēmumus. Varat arī izjust fiziskus simptomus, piemēram, nogurumu, raksta healthline.com.
Lai gan vairāk nekā 264 miljoni cilvēku visā pasaulē dzīvo ar depresiju, tā var izskatīties atšķirīgi katram cilvēkam individuāli. Dažreiz to var būt grūti diagnosticēt, jo cilvēkiem ir dažādi simptomi un dažāda veida depresija.
Ja jūtaties nomākts, zinot biežākās depresijas pazīmes un sekas, var saprast, vai ir kaut kas vairāk nekā īss negadījums.
Ja jums ir simptomi, piemēram, slikts garastāvoklis, intereses zudums un miega problēmas, lielāko dienas daļu ilgāk par 2 nedēļām, iespējams, jūs saskaraties ar depresiju.
Lai gan diviem cilvēkiem, kuriem diagnosticēts viens un tas pats depresijas veids, nebūs tieši tādi paši simptomi, tomēr ir vairāki bieži sastopami depresijas simptomi.
Šeit ir 10 no visizplatītākajiem (bez noteiktas secības):
Daudzi no mums laiku pa laikam jūtas nomākti, bet, ja šī sajūta vienkārši nepazūd, tas var nozīmēt, ka jums ir depresija.
Jums var šķist, ka nepārtraukti esat ārpus savas būtības. Bieži ir arī trauksmes simptomi, kas parādās kopā ar depresiju, kā arī tuvojošās nolemtības sajūta.
Dažreiz cilvēki ar depresiju sevi raksturo kā sastindzis vai "noplacis". Viņiem var būt grūtības rast emocionālu reakciju uz lietām, kas ar viņiem notiek — gan labo, gan slikto.
"Kāda jēga?" un "Kāpēc uztraukties?" ir frāzes, kuras jūs varētu teikt, lai aprakstītu savu garastāvokli vairākas nedēļas pēc kārtas. Darbs, sabiedriskās aktivitātes un pat vienkārši mājsaimniecības darbi var šķist bezjēdzīgi.
Varbūt parasti patīk veikt kādus projektus vai nedēļas nogalēs ar draugiem doties uz vietējo kafejnīcu. Bet, ja ir depresija, šīs lietas var pēkšņi nevilināt. Var būt grūti savākt enerģiju, lai to paveiktu, vai arī vienkārši nav vēlēšanās.
Daudzi cilvēki ar depresiju var izjust nepārvaramu vainas apziņu par pagātnes darbībām vai notikumiem vai pat justies vainīgi par depresiju. Jums var būt arī zems pašvērtējums un riebums pret sevi. Jūs varat arī justies bezcerīgi — it kā neko nevarētu darīt, lai justos labāk.
Kad esat nomākts, vēlme pēc seksa var mazināties. Jūs varat sākt domāt, kas noticis ar dzimumtieksmi. Tas var izraisīt lielākas vainas sajūtas, īpaši, ja partnerim ir grūti saprast, kāpēc js vairs nevēlaties šāda veida tuvību. Saskaņā ar 2018. gada pētījumu, grūtības ar seksuālo funkciju ir izplatīta, bet nepietiekami ziņota depresijas pazīme. Pētnieki atklāja, ka 62,5% vīriešu, kas piedalījās, bija problēmas ar seksuālo darbību.
Lielākā daļa cilvēku domā par depresijas garīgajiem un emocionālajiem simptomiem, taču tas var izraisīt arī fiziskus simptomus. Šie fiziskie simptomi bieži vien atdarina citus veselības stāvokļus. Daudziem cilvēkiem var būt zems enerģijas līmenis un nogurums. Tā var būt “kaulu noguruma” sajūta, kas nepāriet, neskatoties uz pietiekami daudz miega.
Ja esat nomākts, var šķist, ka viss notiek palēninājumā, tomēr joprojām nevarat sekot līdzi milzīga garīgā un fiziskā izsīkuma dēļ. Ja rodas katatonija ar depresiju, varat justies iestrēdzis vai pastāvīgā "pauzes" stāvoklī, kas var satraukt apkārtējos.
Spēja koncentrēties var tikt traucēta, kad rodas depresija. Var šķist, ka ir nebeidzama smadzeņu migla, vai uztraucaties, ka zaudējat spēju "domāt taisni". Varat arī aizmirst svarīgas tikšanās vai ar darbu saistītus uzdevumus un var rasties grūtības pieņemt pat vienkāršus lēmumus.
Depresija var radikāli mainīt miega paradumus. Piemēram, var attīstīties bezmiegs. Jūs, iespējams, nespēsit aizmigt tik viegli kā kādreiz vai pamodīsieties īpaši agri, kad vēlu gājāt gulēt. Miegs var tikt traucēts, liekot mosties visu nakti. Vai arī tā vietā, lai jūs nevarētu aizmigt, var attīstīties hipersomnija (pazīstama arī kā pārgulēšana). Jūs varētu gulēt 10 stundas pēc kārtas un joprojām nejusties labi atpūties. Jebkuri miega traucējumi var radīt problēmas, kas saistītas ar ikdienas darbu veikšanu.
Depresija parasti var izraisīt izmaiņas svarā un ēšanas paradumos. Dažiem cilvēkiem var būt palielināta apetīte, bet citi zaudē visu vēlmi pēc ēdiena. Varat arī iegūt vai zaudēt svaru.
Depresija ir nogurdinoša prātam un ķermenim. Varētu attīstīt zemu toleranci pret citu cilvēku uzvedību, kļūt aizkaitināmam vai drūmam. Dažreiz varat negaidīti uzbrukt mīļajiem un pēc tam justies vainīgam par to. Varat arī justies nemierīgs, ja esat nomākts. Tas var likt jums pāriet no vienas domas vai darbības pie citas. Varētu būt nemierīgs un pat to nepamanīt.
Ja esat nomākts, var rasties domas par to, ka nevēlaties vairs būt dzīvs. Tas ir nopietns simptoms, kas nozīmē, ka ir pienācis laiks meklēt palīdzību. Pašnāvības domas ir tad, kad kāds domā par savas dzīves izbeigšanu. Tas var izskatīties kā zīmēšana vai rakstīšana par pašnāvību, sociālo tīklu kontu slēgšana vienā piegājienā vai piemiņas fotoattēlu vai lietu dāvināšana.
