Pētījumi liecina, ka cilvēka gremošanas trakta mikrobu sastāvs ietekmē veselību - tajā skaitā arī garīgo veselību. Tomēr tikai nesen zinātnieki ir sākuši precīzi saprast, kāda veida baktērijas ir iesaistītas slimībās un kā tās to dara, raksta “Medical Xpress”.
Piemēram, zarnu baktērija Morganella morganii ir saistīta ar depresiju, taču joprojām nav skaidrs, vai baktērija veicina traucējumus, vai pati slimība izraisa izmaiņas zarnu mikrobiomā, vai arī ir iesaistīti citi mehānismi.
Zinātnieki no Hārvardas Medicīnas skolas ir identificējuši bioloģisku mehānismu, kas atbalsta Morganella morganii ietekmi uz smadzeņu veselību, un ir piedāvājuši pārliecinošu skaidrojumu šim procesam. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Journal of the American Chemical Society”.
Pētnieki ir atklājuši, ka vides ķīmiskais savienojums dietanolamīns (DEA) var aizstāt konkrētu cukura spirta molekulu, ko ražo baktērijas zarnās.
Šī patoloģiskā molekula aktivizē imūnreakciju, ko parastā molekula neveic, izraisot iekaisuma proteīnu izdalīšanos, un hronisks iekaisums ir saistīts ar depresijas un daudzu citu slimību attīstību.
Šī moleluka jau epriekš ir bijusi sasaistīta ar depresīviem traucējumiem, un baktērija Morganella morganii ir bijusi saistīta ar tādiem iekaisuma stāvokļiem kā 2. tipa diabēts un zarnu slimības.
Pētnieki ierosināja pievienot šīs baktērijas biomarķieru sarakstam, ko varētu izmantot, lai diagnosticētu dažus depresijas gadījumus. Pētījuma rezultāti apstiprina arī hipotēzi, ka depresiju noteiktos gadījumos var uzskatīt par autoimūnu vai autoiekaisuma slimību, ko var ārstēt ar imūnmodulatoriem.
