Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu bezdarbnieku apmācībā ieviesīs jaunu apmācību kupona sistēmu jeb principu „nauda seko bezdarbniekam”.
Līdz ar Vācijas darba tirgus atvēršanu maijā Latviju varētu atstāt galvenokārt valsts pārvaldē strādājošie speciālisti, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un medicīnā strādājošie, aģentūrai BNS prognozēja aptaujātie ekonomisti.
Latvijā vidējais bezdarbnieks ir vīrietis spēka gados, bez augstākās izglītības, ar darba pieredzi strādnieka amatā, iespējams, celtniecības jomā, biznesa portālam BNN saka karjeras portāla WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.
Labklājības ministrija (LM) plāno, ka 2011.gadā pārtrauks "simtlatnieku programmas" stipendiju izmaksu 100 latu apmērā un jau no gada vidus maksās vien 80 latus, intervijā aģentūrai LETA sacīja labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS).
Vismaz desmitā daļa no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir cilvēki pirmspensijas vecumā, turklāt pēdējo divu gadu laikā šo bezdarbnieku skaits dubultojies. Pagaidām vēl saskaņā ar likumu var aiziet pensijā divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, taču no 2012. gada, visticamāk, šādas iespējas vairs nebūs.
Novembra beigās reģistrēta bezdarba līmenis Latvijā saglabājies 14,3% līmenī un kā bezdarbnieki ir reģistrējušies 161 789 cilvēki, aģentūru LETA informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Informācijas nodaļas speciālists Dainis Jukonis.
Lai gan bezdarbnieku skaits Latvijā pēdējā gada laikā dubultojies un būtiski pieaudzis darba apjoms Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), kas ir pirmā, kur cilvēki vēršas uzreiz pēc darba zaudēšanas, nodarbinātības inspektoru skaits nav palielināts, pat otrādi – griežot valsts budžeta izdevumus, ir optimizēta arī NVA.
Lai izpildītu Valsts kontroles (VK) norādījumus, Labklājības ministrija (LM) jau izstrādājusi grozījumus, saskaņā ar kuriem, no vienas puses, tiks likvidēta netaisnība bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā cilvēkiem ar dažādu darba stāžu, no otras puses – daļai bezdarbnieku pabalsts no nākamā gada būs mazāks.
Lasīju, ka divkārt audzis darba vietu piedāvājums, ka reģistrētais bezdarbs atkal krities par 0,3% (līdz 14,3%). Taču bezdarbnieku masā vajadzīgos darbiniekus atrast esot grūti, jo tie pārāk ilgi stāvējuši dīkā un reālajam darba tirgum viņu kvalifikācija vairs neder.
Situācijā, kad Latvijā ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem Eiropas Savienībā, šķiet pozitīvi, ka gandrīz katrā piektajā uzņēmumā, kurā viesojas Valsts darba inspekcija (VDI), tieši tajā dienā sācis strādāt jauns cilvēks.
Ja šā gada sākumā tikai aptuveni 13% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem bija ilgstošie bezdarbnieki, pašlaik ilgstoši bez darba jau ir 32 procenti no reģistrēto bezdarbnieku skaita, pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
Līdz šāgada beigām bezdarbs Latvijā būtiski nesamazināsies, nākamā gada sākumā tas pat var nedaudz pieaugt. Labklājības ministrijas prognozes ir pesimistiski piesardzīgas – vidējais bezdarba līmenis nākamgad varētu būt 14 procenti, kas nozīmē, ka tikai gada otrajā pusē sabiedrība redzēs būtiskus uzlabojumus.
Septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 14,6%, kas, salīdzinot ar augustu, samazinājies par 0,4%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajā jauniešu darba praksē pieteikušies 2473 bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, bet darba praksi jau uzsākuši 1083 jaunieši bezdarbnieki.
Pilnīgi noteikti nākamgad būs jāsamazina vai nu simtlatnieku stipendiju apmērs, vai to cilvēku skaits, kas tiks iesaistīti šajā programmā, Neatkarīgajai apliecināja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Lai saņemtu Eiropas globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) naudu bezdarbniekiem, ir jāpierāda, ka globalizācijas procesu dēļ darbu vienā uzņēmumā vai nozarē zaudējuši vismaz 500 cilvēki.
Uz šo brīdi reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir 15,3%, kas, salīdzinot ar jūlija sākumu, ir nokrities par 0,3%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija uz šā gada 2.augustu.
Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Latvijā šā gada jūnijā veidoja 20% un jau desmito mēnesi bija augstākais Eiropas Savienībā (ES), liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Jūnija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē bija reģistrēti 23 419 bezdarbnieki ar augstāko izglītību, no kuriem lielākā daļa bija inženieri.
Kā liecina NVA dati, 3981 jeb 17% no reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri ir ar augstāko izglītību, ir būvinženieri, elektroinženieri, mehānikas, elektronikas un citu nozaru inženieri.
Rīgā patlaban ir zemākais bezdarba līmenis valstī - 11,4% . Turpinot īstenot tās ieceres, kuras par savām prioritātēm ir noteikusi Rīgas dome, jau tuvākajā laikā galvaspilsētā darbu varēs iegūt arvien vairāk iedzīvotāju no visas pārējās Latvijas - tā šodien tiekoties secināja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers un Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica.