Labklājības ministrija (LM) zināmā mērā nolēmusi atgriezties pagātnē – no nākamā gada bezdarbnieki tiks iesaistīti algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.
Šie darbi aizstās tā saukto simtlatnieku programmu, bet atšķirībā no tās bezdarbnieki tiks iesaistīti tikai uz četriem mēnešiem un no atalgojuma – simt latiem uz rokas – tiks veikta arī sociālā apdrošināšana pensijām.
LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka plānotais jaunās programmas sākšanas laiks ir 2012. gada janvāris. Darba vietas algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem varēs izveidot tikai pašvaldībās, arī to iestādēs un aģentūrās, taču ne pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrībās un nevalstiskajās organizācijās. Privātajos uzņēmumos bezdarbniekus nodarbināt nedrīkstēs. Bezdarbnieki tiks iesaistīti uz četriem mēnešiem. Galvenie kritēriji bezdarbniekiem, lai viņi varētu pretendēt uz dalību šajos darbos, ir šādi: viņi nesaņem bezdarbnieku pabalstu, nav sasnieguši valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai tā nav piešķirta, piemēram, priekšlaikus, bezdarbniekiem jābūt reģistrētiem Nodarbinātības valsts aģentūrā vairāk nekā sešus mēnešus. Pašvaldības būs tiesīgas prioritārā kārtā pirmos iesaistīt tos bezdarbniekus, kam tas vairāk nepieciešams, ņemot vērā pašvaldību saistošajos noteikumos minētos kritērijus, norāda I. Lipskis. Bezdarbnieku atalgojuma apmērs plānots 100 latu uz rokas, kas bruto būtu ap 110 latu, jo iekļauj arī pensijas apdrošināšanas daļu.
Valsts bezdarbniekiem nodrošinās atalgojumu ar apdrošināšanu pensijai, obligāto veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem; valsts segs arī izdevumus par bezdarbnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, kā arī dotāciju pasākuma organizētājam vai darbu vadītājam 90 latu apmērā.
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi plānoti uz diviem gadiem, un laikā no 2012. gada janvāra līdz 2013. gada 30. decembrim plānots iesaistīt aptuveni 50 000 bezdarbnieku. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu ieviešanai nepieciešams aptuveni 23,1 miljons latu, no tiem nākamgad 11,7 miljoni latu, 2013. gadā – 11,3 miljoni latu.
Tomēr šī programma aptvers vismaz divreiz mazāk bezdarbnieku nekā esošā simtlatnieku programma, lai gan straujš bezdarba līmeņa sarukums nemaz nav gaidāms. «Jā, tas nav pietiekami, taču lielākai cilvēku iesaistei nepietiek līdzekļu,» atzina labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS). No tā var secināt, ka pieprasījums pēc šāda veida programmām no bezdarbniekiem ir ļoti liels un, neraugoties uz atsevišķiem pozitīviem signāliem par to, ka sociālekonomiskā situācija uzlabojas, situācija darba tirgū neatkopjas. Tāpēc, nosakot, cik cilvēku varēs iesaistīt jaunajā programmā, atskaites punkts bijis nevis, cik cilvēkiem vajadzētu šādu programmu, bet cik ir naudas. Labklājības ministre atzīst, ka ir arī citas programmas: «Pēc mūsu aprēķiniem, vismaz pusei reģistrēto bezdarbnieku jābūt iesaistītiem aktīvajos bezdarbnieku pasākumos, ne tikai algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, piemēram, vēl viena mūsu prioritāte ir subsidētās darba vietas.