Situācijā, kad Latvijā ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem Eiropas Savienībā, šķiet pozitīvi, ka gandrīz katrā piektajā uzņēmumā, kurā viesojas Valsts darba inspekcija (VDI), tieši tajā dienā sācis strādāt jauns cilvēks.
"No vienas puses, tas ir patīkami, bet patiesībā tas ir blefs," saka VDI Darba tiesību nodaļas vecākais juriskonsults Vilnis Virza.
Nelegālā nodarbinātība valstī joprojām plaukst, mainījušās ir tās izpausmes, secina eksperts. Ja agrāk uzņēmēji vairījās no nodokļu maksāšanas, nenoslēdzot ar darbiniekiem līgumus, tad šobrīd aktuāli ir tā sauktie pirmās darba dienas līgumi. Proti, cilvēks it kā strādā oficiāli, darba devējs var inspekcijai pat uzrādīt dokumentus, kas to apstiprina, taču Valsts ieņēmumu dienestā (VID) par šo faktu neviens nav informēts. V. Virza atzīst, ka ikkatram var gadīties kāda aizķeršanās, taču šāda tendence ir katrā piektajā uzņēmumā, kur viesojusies VDI. "Šiem līgumiem ir simulatīvs raksturs, un to noteikt ir samērā viegli. Par pārkāpumiem informējam VID," stāsta juriskonsults. Pagaidām inspektori šos aizmāršīgos uzņēmējus vēl nevar sodīt, taču ne uz ilgu laiku. Labklājības ministrija piekritusi veikt izmaiņas likumdošanā, kas paredz, ka par šāda veida pārkāpumiem sodi būs līdzvērtīgi kā par nodarbināšanu bez līguma no 750 līdz 5000 latiem.
Pērn VDI atklājusi 335 neoficiāli strādājošas personas, šā gada statistika būs krietni lielāka, paredz eksperts. Vairākums uzņēmumu sodus apstrīd, dažs pat vēršas tiesā, jo uzskata, ka lietu būtība jāvērtē ne vien no likuma pantu, bet arī no cilvēciskā aspekta. Piemēram, pērnajā gadā VDI Jelgavas vairumtirdzniecības uzņēmumā SIA Triom atklāja, ka tiek nodarbināti divi nepilngadīgi bērni, no kuriem jaunākajam bija tikai 12 gadu. Par spīti vadības paskaidrojumiem, inspekcija nolēma uzlikt maigāko iespējamo sodu – 750 latu. Uzņēmums iesniegumā tiesai atzina, ka bērni patiešām strādājuši visvieglāko un veselībai nekaitīgāko darbu – līmējuši uzlīmes uz sausiņu paciņām. Abi nepilngadīgie ir uzņēma darbinieku radinieki, un vecāki nolēmuši, ka labāk atvasēm mācīties darba tikumu, nevis klaiņot apkārt. Atalgojumu bērniem maksājuši vecāki, nevis firma. Jelgavas administratīvā tiesa sūdzību noraidījusi, un tas nozīmē, ka SIA Triom sods būs jāsamaksā.
Uzņēmuma direktors Ruslans Antropovs pēc sprieduma noklausīšanās pieļauj, ka tiesvedību neturpinās – tas esot pārāk dārgi. "Mēs neesam uzņēmums, kas vervē nepilngadīgos un nemaksā nodokļus, bet likums ir likums, un tam pakļauti visi. Loģiskāk būtu, ja būtu atrunātas iespējas, ka uzņēmumā ir arī bērni, jo šobrīd likumam nav veselīgas sapratnes. Mēs esam mazs kolektīvs – ja kādam atnāk kāds ciemos, visi to zina. Teorētiski, ja kāds palīdzēs pastumdīt papīrīšus, arī tā būs nelikumīga nodarbināšana," saka R. Antropovs.
VDI pārstāvis norāda, ka nepilngadīgo nodarbinātība nav aktuāla – gada laikā vidēji tiek reģistrēti apmēram 20 gadījumu. "Nav tā, ka bērni iet uz darbu, nevis skolu," saka V. Virza. Viņš prognozē, ka arī skolēnu ziemas brīvlaikā situācija krasi nemainīsies. Eksperts uzsver – ja vecāki vēlas mācīt savām atvasēm darba tikumu, tam domātas sabiedriskās organizācijas, kurās likums atļauj strādāt brīvprātīgi. "Piemēram, skauti vai gaidas – viņi cērt malku ugunskuram, ceļ teltis, iekārto barības vietas zvēriem," saka V. Virza.