Ir nepieņemami, ka jauniešiem bez pamatizglītības ir iespēja iegūt bezdarbnieka statusu, jo tas nesekmē pamatizglītības iegūšanu, uzskata Saeimas Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas vadītāja Dace Reinika (Zaļo un zemnieku savienība).
Apakškomisijas deputāti otrdien aicināja atbildīgās institūcijas izvērtēt, kā risināt situāciju, ka jaunieši bez pamatizglītības iegūst bezdarbnieka statusu. Pašreizējā situācija jauniešus nemotivējot pabeigt pamatizglītības iegūšanu.
"Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 300 jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri ieguvuši bezdarbnieka statusu, un daļai nav pat pamatizglītības. Ir nepieņemami, ka jauniešiem bez pamatizglītības ir iespēja iegūt bezdarbnieka statusu, jo tas nekādā veidā nesekmē pamatizglītības iegūšanu," uzsvēra Reinika.
Valsts šobrīd jau piedāvā dažādas pedagoģiskās un profesionālās korekcijas programmas, kas jauniešiem ļauj iegūt pamatizglītību, ja viņi to dažādu iemeslu dēļ nav izdarījuši savlaicīgi, deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ilze Brante. Taču sēdē izskanēja viedoklis, ka trūkst informācijas par šādām programmām un tās būtu vairāk jāpopularizē.
Valstij jādara viss iespējamais, lai jaunieši līdz 18 gadu vecumam iegūtu pamatizglītību, nedrīkst pieļaut, ka Latvijas tauta kļūst neizglītota, uzsvēra deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība).
Apakškomisija aicināja atbildīgās iestādes izvērtēt esošo situāciju un meklēt risinājumus, kā bezdarbniekiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem turpināt izglītoties.