Vismaz desmitā daļa no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir cilvēki pirmspensijas vecumā, turklāt pēdējo divu gadu laikā šo bezdarbnieku skaits dubultojies. Pagaidām vēl saskaņā ar likumu var aiziet pensijā divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, taču no 2012. gada, visticamāk, šādas iespējas vairs nebūs.
Par pirmspensijas vecuma ļaudīm tiek uzskatīti tādi, kuri ir vecumā no 57 līdz 62 gadiem. Nodarbinātības Valsts aģentūrā (NVA) šie cilvēki ir atsevišķa mērķgrupa, kam jāsniedz īpaša palīdzība. Citas šādas grupas ir ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši un cilvēki ar invaliditāti, kā arī personas pēc ieslodzījuma. No kopējā bezdarbnieku skaita pirmspensijas bezdarbnieki ir 11%, salīdzinājumam – ilgstošie bezdarbnieki 37% un jaunieši 15%.
Tieši pēdējos divus gadus pirmspensijas bezdarbnieku skaits strauji audzis, salīdzinot ar 2007. gadu, gandrīz trīskāršojoties. Liela daļa no pirmspensijas bezdarbniekiem bez darba ir ilgstoši, tas ir, gadu un vairāk. NVA direktore Baiba Paševica stāsta: "Mūsu klienta pirmspensijas vecuma bezdarbnieka portrets ir sieviete (56% no pirmspensijas vecuma bezdarbniecēm ir sievietes) ar profesionālo izglītību, bez darba no gada līdz trim gadiem, iepriekš bijusi vienkāršas profesijas strādniece."
Tieši mūsdienām atbilstošas izglītības trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir grūti atrast darbu. Pēc NVA datiem, lielai daļai ir iegūta izglītība – 37% profesionālā, 13% augstākā, 28% vispārējā vidējā, tomēr, ja, laikam ritot, nav apgūtas datorprasmes, svešvalodas vai citas darba devējam nepieciešamas prasmes, tad pirmspensijas vecumā atrast darbu ir ļoti grūti. "Darba devēji nelabprāt izvēlas pieņemt darbā pirmspensijas vecuma cilvēkus, un plašāk izplatītie stereotipi ir: "...viņi atpaliek no mūsdienu prasībām", "...viņi lēni strādā", "...viņi traucē vai neiederas jaunu cilvēku kolektīvā"," stāsta B. Paševica. Papildus aizspriedumiem ir arī fakti, ka pusei šo bezdarbnieku ir darba pieredze tikai vienā profesijā. Piektajai daļai ir tikai pamata izglītība. Cilvēki baidās pārkvalificēties un visu sākt no jauna.
Tomēr, izpētot NVA datus, jāsecina, ka lielākā daļa pirmspensijas bezdarbnieku nav tādi, kuri ilgstoši sēž mājās un neko nedara, jo līdzīgi kā citi bezdarbnieki patlaban darbu ir zaudējuši tieši krīzes laikā. Trešdaļa pirmspensijas bezdarbnieku bez darba ir salīdzinoši neilgu laiku – līdz 6 mēnešiem, bet 25% – līdz gadam.
"Ir tādi darba devēji, kuri novērtē tieši gados vecāku cilvēku darba pieredzi, pienākuma apziņu un atbildību, kuras nereti nav jauniem cilvēkiem," secina B. Paševica. Lielākā daļa pirmspensijas bezdarbnieku – 11 645 – uzsākuši dalību dažādos nodarbinātības pasākumos, tiesa, lielākoties simtlatnieku programmā. Tomēr daudzi apgūst izglītību neformāli (mācību beigās nesaņemot dokumentu), mācās pie darba devēja, paaugstina kvalifikāciju un konkurētspēju.