Labklājības ministrija (LM) plāno, ka 2011.gadā pārtrauks "simtlatnieku programmas" stipendiju izmaksu 100 latu apmērā un jau no gada vidus maksās vien 80 latus, intervijā aģentūrai LETA sacīja labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS).
Viņa skaidro, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) pasākums "Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" jeb "simtlatnieku programma" tika radīta ārkārtas situācijas seku mazināšanai brīdī, kad ļoti strauji pieauga bezdarbs un darba vietas netika radītas. "Simtlatnieku programmu" LM veidoja, iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, kuras savā laikā bijušas līdzīgā situācijā, kā arī ņemot vērā Pasaules Bankas ekspertu ieteikumus.
""Simtlatnieki" radās brīdī, kad tie varēja rasties. Tas bija un ir viens no atbilstošākajiem pasākumiem, kas reāli dod efektu situācijā, kad ļoti daudz cilvēku ir bez darba, tai pat laikā darba vietas neveidojas tik ātri, lai viņi joprojām varētu palikt ekonomiski aktīvi, neieslīgt depresijā, ka nevar tik ātri atgriezties darba tirgū, kā vēlētos," skaidroja ministre.
Kopš 2009.gada septembra "simtlatnieku programmā" ir izveidotas 51 460 praktizēšanas vietas, kurās iesaistījies 72 061 cilvēks, un, pēc statistikas datiem, rindā gaida vēl 50 352 cilvēku. Daļa no viņiem "simtlatnieku programmas" rindā gaida jau atkārtoti, jo viens cilvēks pasākumā iesaistās tikai sešus mēnešus. Pasākuma īstenošanai kopš tā sākuma izlietoti 35,23 miljoni latu.
Ministre norādīja, ka, dalot pasākuma limitus pašvaldībām, lielāks atbalsts ir depresīvajiem reģioniem, kur bezdarba līmenis ir visaugstākais un kur sociālekonomiskā situācija ir visneapskaužamākā, kur nekādas īpašas ekonomiskās aktivitātes nenotiek. "Tādēļ "simtlatnieku" pasākumi patlaban bija vitāli svarīgi, piemēram, Latgales reģionam, kur cilvēki šādā veidā varēja nopelnīt iztikai un primārajām vajadzībām nepieciešamos līdzekļus," teica ministre.
Ministre skaidroja, ka "simtlatnieku programmu" nevarēja veidot kā darba vietas privātajā sektorā, kur varētu prasīt maksimālu atdevi tautsaimniecībai, kas nodokļu veidā vai kā citādi atgrieztos valsts budžetā. "Pasaules Bankas eksperti noteica, ka praktizēšanas vietas var tikt veidotas tikai pašvaldībā vai nevalstiskajā sektorā ar mērķi neierobežot konkurenci, proti, kāpēc vienā uzņēmumā valsts 100 latu darba vietu izveidotu, bet blakus uzņēmumā - nē," teica Jurševska.
Viņa norādīja, ka visai maz ir izskanējis viedoklis, ka nauda, ko bezdarbnieki nopelnīja, atgriezās ekonomikā caur patēriņu.
"Tas, kādā veidā pasākums tika ieviests, kā tas noritēja, ir pašvaldību pārziņā. Es domāju, ka nevar viennozīmīgi vērtēt, ka visā Latvijā uz vienu kvadrātmetru pieci cilvēki slaucīja rudens lapas. Mums ir labi piemēri, ko esam apkopojuši filmā, kas sagatavota ar struktūrfondu atbalstu. Piemēram, vasaras brīvlaikā sievietes izkrāsoja lauku skolas sporta zāles grīdu, veica dažādus sabiedriski nepieciešamus, derīgus darbus savā pagastā, pilsētā," sacīja ministre.
Nākamgad LM plāno lēnām atteikties no krīzes pasākumiem un pāriet uz aktīviem nodarbinātības pasākumiem, kas galvenokārt ir investīcijas cilvēku resursos. Tiks domāts arī par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem.
"Lai arī bieži vien daudzi nesaprot, kāpēc tik daudz naudas tiek atvēlēts bezdarbnieku apmācībai vai pārkvalifikācijai, šīs ir investīcijas cilvēka resursos, un tās tiek veiktas ar mērķi, lai valstī nepieļautu strukturālo bezdarbu. Tas nozīmē, ka, atveseļojoties Latvijas tautsaimniecībai, ieplūstot investīcijām, izveidojas darba vietas, bet no 162 000 reģistrēto bezdarbnieku nav cilvēku, kas reāli varētu nodrošināt darba tirgus pieprasījumu," skaidroja ministre.
LM ir saplānots darba grafiks, lai tiktos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) nozaru asociācijām, darba devējiem un izzinātu viņu viedokļus, prognozes un kādu ieguldījumu cilvēkresursos viņi visvairāk vēlas redzēt.
Ministre gan atzīst, ka problēmas ir ne tikai Latvijas, bet arī kaimiņvalstu darba tirgiem, jo ir ārkārtīgi grūti prognozēt, kādā virzienā attīstīsies bizness, kāda līmeņa un kvalifikācijas speciālisti būs vajadzīgi.
"Mēs par šiem jautājumiem jau esam runājuši ar LDDK ģenerāldirektori Elīnu Egli un secinājām, ka ir nopietni jāstrādā, lai mācību pasākumus cieši sasaistītu ar biznesa un darba tirgus vajadzībām," teica Jurševska.
Ministre domā, ka mūžizglītības pasākumos īstenotā kuponu sistēma būs tā, kas spēs padarīt konkurētspējīgākas arī izglītības iestādes, kas sniedz mācību pakalpojumus, jo to kvalitātes uzlabošana ir viens no mērķiem. "Mūžizglītības programmā kuponu sistēma jau ir ieviesta, un nākamā gada sākumā, es domāju, mēs šo sistēmu piedāvāsim arī neformālajā izglītībā, kas piedāvā papildu prasmes, iemaņas, kas nepieciešamas vai ikvienā darba vietā. Piemēram, valodu prasmes, projektu vadība, mārketings, komunikācijas prasmes, auto vadīšana," skaidroja ministre.