Bezdarbnieki

Grāmatvežu kursi, datorkursi, angļu valoda, projekta vadība, mārketings, darba aizsardzības speciālistu kursi ir populārākās šī brīža apmācību programmas, ne mazums vēlas kļūt arī par konditoriem, aprūpētājiem, metinātājiem, elektriķiem, – liecina Neatkarīgās aptaujāto mācību centru un ar pieaugušo izglītību saistīto iestāžu novērojumi.

Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica iepriekš apsvērusi iespēju kļūt par topošā Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītāju, viņa tomēr nolēmusi palikt savā pašreizējā amatā.

Kopš 2009.gada septembra, kad tika uzsākta ESF projekta "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" (darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju) īstenošana, ir noslēgti 113044 līgumi par dalību programmā ar bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, un Latvijas pašvaldībās kopumā tika izveidotas 76382 darba praktizēšanas vietas.

Ar cerībām, bet niecīgām izredzēm iegūt darbu – tā varētu raksturot sezonas darbu strādājošo pašreizējās izjūtas, kas viņus sagaida, vasarai beidzoties. Ik gadu maijā un jūnijā rodas jaunas darba vietas – meklē bārmeņus un viesmīļus kafejnīcu, restorānu un bāru terasēs, saldējumu pārdevējus, tūristu vizinātājus ar rikšām un citus sezonas darba strādniekus, taču, pienākot rudenim, bezdarbnieku rindas atkal palielinās.

Lai sekmētu ilgstošo bezdarbnieku, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, iekļaušanu darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu nākamgad plāno pašvaldībās atjaunot pasākumu Algotie pagaidu sabiedriskie darbi.

Lai uzlabotu bezdarbnieku apmācības kvalitāti atbilstoši darba devēju pieprasījumam, valdība otrdien, 23.augustā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu novirzīt papildus vairāk kā 7 milj. latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma bezdarbnieku apmācībai.

Cilvēki piesakās uz virkni brīvo vakanču, neizvērtējot, cik viņi tām ir piemēroti, un nespēj pamatoti atbildēt uz darba devēju būtiskāko jautājumu: kāpēc viņi vēlas strādāt konkrētajā uzņēmumā, iestādē, proti, kandidātiem ir izteikts motivācijas trūkums, novērojuši personāla speciālisti.

Ņemot vērā, ka šī gada beigās noslēgsies tā dēvētais simtlatnieku pasākums, valdība otrdien, 19. jūlijā, konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2012. gada janvāra atjaunot nodarbinātības pasākuma Algotie pagaidu sabiedriskie darbi īstenošanu.

Bezdarbniekiem, kuri simtlatnieku programmā iesaistīti no jūlija, darba algā maksās vien 80 latu mēnesī, nevis 100 kā iepriekš. Līdz ar to nozīmi zaudē tautā ierastais programmas Darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju nosaukums – simtlatnieki, kā arī sāk tuvoties šīs programmas beigas.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina īstenot aktīvās nodarbinātības pasākumu nodarbinātības aģentu asistentu apmācībai un praksei un aicina pieteikties tam jauniešus bezdarbniekus līdz 25 gadu vecumam ar augstāko izglītību.

Ir nepieņemami, ka jauniešiem bez pamatizglītības ir iespēja iegūt bezdarbnieka statusu, jo tas nesekmē pamatizglītības iegūšanu, uzskata Saeimas Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas vadītāja Dace Reinika (Zaļo un zemnieku savienība).

Labklājības ministrija (LM) zināmā mērā nolēmusi atgriezties pagātnē – no nākamā gada bezdarbnieki tiks iesaistīti algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.

Lai gan kopumā pētnieki pozitīvi novērtējuši tā saukto simtlatnieku programmu, jo «simt latu stipendija ir būtisks devums pasākumā iesaistīto mājsaimniecību budžetos», no pētījumā gūtajām atziņām izriet, ka lielākā daļa ilgstošo bezdarbnieku nejūt nekādas izmaiņas savā situācijā un vēlēšanās meklēt pastāvīgu darbu nav augusi.

Lai atbalstītu jauniešus bezdarbniekus un uzlabotu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) klientu apkalpošanas kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu piedāvā iespēju jauniešiem - bezdarbniekiem iesaistīties darba praksēs NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) trešdien sākusi īstenot jaunu pasākumu "Darba vieta jaunietim", kura mērķis ir veicināt, lai jaunieši bezdarbnieki, strādājot pie darba devēja, attīstītu darba iemaņas un prasmes, iegūtu darba pieredzi un kļūtu konkurētspējīgāki darba tirgū, informē NVA Informācijas nodaļa.

Bezdarbnieku pabalstos šā gada janvārī Latvijā izmaksāts 4,1 miljons latu, kas ir par 67,2% mazāk nekā 2010.gada janvārī, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Olupe.

Bezdarbniekus nākotnē varētu reģistrēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), bet Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nodarbotos ar bezdarbnieku darbā iekārtošanu.

Kopumā 350 bezdarbnieki pašlaik izstrādā biznesa plānus komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Informācijas nodaļa.

Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu bezdarbnieku apmācībā ieviesīs jaunu apmācību kupona sistēmu jeb principu „nauda seko bezdarbniekam”.

Līdz ar Vācijas darba tirgus atvēršanu maijā Latviju varētu atstāt galvenokārt valsts pārvaldē strādājošie speciālisti, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un medicīnā strādājošie, aģentūrai BNS prognozēja aptaujātie ekonomisti.