Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc, lai kā jūs mēģinātu, nevarat atcerēties detaļas no agras bērnības? Kā ziņo CNN, jauns pētījums, kas publicēts žurnālā “Science”, liecina, ka nav tā, ka jums nav šo atmiņu, bet gan - jūs vienkārši nevarat tām piekļūt vēlāk dzīvē.
Neirologs, kurš 80 gadu vecumā joprojām strādā, dalījies ar vingrinājumiem, ko viņš veic, lai saglabātu prāta asumu - Džordžtaunas universitātes neiroloģijas profesors Ričards Restaks ir vairāk nekā 20 grāmatu par prātu autors un bijušais Amerikas Neiropsihiatru asociācijas prezidents, raksta “Inc”.
Mūsu smadzenes dažreiz izspēlē pārsteidzošus un dažreiz pat mazliet biedējošus trikus. Tomēr tikt ar tiem galā ir pavisam vienkārši. Noteikti esat to piedzīvojis vismaz vienu reizi savā dzīvē: jūs ienācāt istabā un nevarat atcerēties, kāpēc jūs tur ieradāties.
Atmiņas pasliktināšanās problēma ar vecumu satrauc daudzus cilvēkus. Zinātnieki saka, ka mūsu atmiņas stāvokli var ietekmēt ne tikai ģenētiskie faktori un dzīvesveids, bet arī atsevišķi pārtikas produkti.
Ikviens kaut reizi steigā ir meklējis, kur nolicis telefonu vai atslēgas, bet nespējis atcerēties, kurā vietā. Šādi īslaicīgi atmiņas zudumi nav nekas neparasts. Speciālisti apkopojuši iemeslus, kāpēc tā notiek, vēsta "Eat This, Not That".
Paliekot arvien vecākiem mūsu atmiņa pasliktinās. Izrādās, ka tas notiek jau pēc 20 gadu vecuma. Atmiņa lēnām, bet pastāvīgi pasliktinās, vēstīts portālā "Eat This, Not That".
Atmiņas traucējumi un atmiņas pasliktināšanās ir saistīta ar dažādām slimībām, un pēdējā gada laikā ir parādījušies arī jauni pētījumi par to, vai un kā tieši Covid-19 infekcija ietekmē cilvēka atmiņu.
Sajūta, kad desmito reizi tiek lasīts viens un tas pats, mēģinot atcerēties informāciju, taču domās tukšums, nav patīkama. Labā ziņa – atmiņu var trenēt ar dažādiem informācijas apstrādes paņēmieniem, tādēļ eksperti dalās ar ieteikumiem, ko darīt ar informāciju, lai to būtu vieglāk atcerēties.
Gadiem ejot prāta spējas var samazināties, atmiņa pasliktināties. Izlasi un noskaidro, kā pavisam vienkārši vari uzlabot savu atmiņu, veicot vien nelielas izmaiņas savā ikdienā!
Atmiņai ir nozīmīga loma ikviena cilvēka ikdienā, bez tās nav iespējams dzīvot pilnvērtīgi, un pat ikdienišķas darbības var sagādāt milzu grūtības. Atmiņas sarežģītos procesus būtiski ietekmē smadzeņu darbība, un tāpēc tā tiešā veidā atkarīga no mūsu dzīvesveida. Kā iespējams uzlabot atmiņu un kādi vitamīni un minerālvielas nepieciešami smadzeņu darbībai, skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Ļaudis mēdz raizēties par iespēju saglabāt sociālo mediju, tostarp Twitter un Facebook, digitālos datus. Lietotāji parasti baidās zaudēt piekļuvi saviem kontiem un digitālajai dzīvei uzlaušanas vai citu veidu kibernoziegumu dēļ.
Divdaivu ginks jeb Ginkgo Biloba ir viens no visvairāk pētītajiem kokiem pasaulē. Produkti, kas satur divdaivu ginka lapu ekstraktu, ir visnotaļ pieprasīti, un īpaši par tiem interesējas cilvēki, kuri rūpēs par savu veselību dod priekšroku produktiem, kas iegūti no dabas vielām.
Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Ir taču lasīts par Alcheimera slimību un senilo demenci jeb vecuma plānprātību, kas šodien piemeklē nebūt ne tik vecus ļaudis. Vai tad ir tik ļauni?