Pētot, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku iesniegumi par iespējamo augsta līmeņa korupcijas sistēmas pastāvēšanu VID vadībā pazūd un nenonāk līdz politiski atbildīgo amatpersonu galdam, “Neatkarīgā” atdūrās pret likumu, kuram teorētiski vajadzētu tieši veicināt nelikumību atklāšanu un izskaušanu valsts institūcijās.
Pēdējo mēnešu laikā aizvien biežāk izskan pārmetumi gan Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan NATO Eiropas dalībvalstīm, ka tām nav pietiekami lieli ieroču un munīcijas krājumi, lai spētu efektīvi palīdzēt Ukrainai. Vēl vairāk – šis jau tā grūtais uzdevums savā ziņā nonāk pretrunā ar NATO mērķi strauji audzēt sava austrumu flanga aizsardzības kapacitāti, jo kādreiz kategoriski noraidītā iespēja, ka Krievija varētu uzbrukt arī kādai no NATO dalībvalstīm, nu jau tiek uzskatīta par gluži ticamu.
“Ņemot vērā, ka Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunijas centrālās bankas prezidents šādu iespēju neapsver, es par šo tēmu plānoju rosināt politisko diskusiju nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sēdē,” “Neatkarīgo” vakar informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Lai gan līdz šim šķita, ka Eiropas Komisijas virzītais un Eiropas Parlamenta šā gada februārī apstiprinātais ar iekšdedzes dzinēju darbināmu auto pārdošanas aizliegums no 2035. gada ir jau noticis fakts, ES bezkompromisu “zaļajam kursam” šajā jomā pretim stājusies savienības ietekmīgākā dalībvalsts Vācija.
Lai gan vairumam Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu 2022. gads paliks atmiņā ar nežēlīgu enerģijas cenu, komunālo maksājumu un arī mājokļu kredītu procentu maksājumu kāpumu, komercbankām un enerģētikas nozares uzņēmumiem tas ir bijis pļaujas laiks.
Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir izšķīrusies par papildu nodokļa piemērošanu komercbankām, kuras Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju politikas dēļ ir guvušas nesamērīgi lielu peļņu uz kredītņēmēju rēķina. Tas ir pirmais piemērs Baltijā, taču daudzās citās ES valstīs pēdējā gada laikā īpaši nodokļi par ārkārtas peļņu ir plaši ieviesti gan enerģētikas, gan banku sektorā.
Šobrīd iespējamība, ka Krievija karadarbībā Ukrainā izmantos kodolieročus, ir zema. To lietošanai būtu pārāk augstas likmes, kas varētu izraisīt tiešāku rietumvalstu iesaisti karā, kā arī atsvešināt Krievijai draudzīgākās valstis, piemēram, Ķīnu un Indiju. Tomēr kodolieroči var tikt izmantoti, ja Vladimira Putina skatījumā tiks apdraudēta režīma pastāvēšana, teikts pagājušajā nedēļā publiskotajā ikgadējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskajā ziņojumā.
Atbildot uz “Neatkarīgās” 8. martā publicēto interviju ar bijušo augsta līmeņa Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieci Gitu Plaudi, kurā viņa apsūdz VID vadību “neaizskaramo personu” saraksta izveidošanā un “jumta pakalpojumu” piedāvāšanā, VID paziņoja, ka tie esot meli un iestādes nomelnošanas kampaņa.
Bijušais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) par VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes ziņojumu par VID notiekošajām plaša mēroga nelikumībām neesot bijis informēts.
Par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas šī gada 1. septembrī praksē nav reāla, to, kā risināt akūto skolotāju trūkumu, Latvijas augstskolu spēju iekļūt pasaules Top 500, ko īsti nozīmē augstākās izglītības un zinātnes pakļaušana valdības deklarācijas kārtējam lozungam par “ekonomikas transformāciju”, kā arī ministres kā mātes personisko pieredzi saskarē ar Latvijas izglītības sistēmu.
Par gaidāmo jauno skolu slēgšanas vilni, izglītības kvalitātes (tā arī nepierādīto) korelāciju ar skolas lielumu, “kompetenču izglītības” ieviešanas izgāšanos un vīziju par 3000 eiro algu skolotājiem “Neatkarīgās” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.
Eiropas Savienības (ES) valstu ambiciozie un savstarpēji nesaskaņotie plāni neskaitāmu jaunu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu izbūvē vidējā termiņā var novest pie LNG pārprodukcijas. Tie ir arī pretrunā ar ES klimata politikas mērķiem un tikpat sparīgo jaunu jaudu uzstādīšanu atjaunīgās enerģijas ražošanai, savā pētījumā brīdina starptautiskā enerģētikas politikas analīzes domnīca “Global Energy Monitor”.
Lai gan “Jaunās Vienotības” vadoši pārstāvji (izņemot Jāni Reiru) ir ilgstoši izlikušies, ka VID struktūrās notiekošais uz viņiem nekādi neattiecas, jāparaugās uz finanšu ministru politisko piederību pēdējo padsmit gadu laikā, lai saprastu – valsts spēja iekasēt tai pienākošos nodokļus un nodrošināt godīgu uzņēmējdarbības vidi ir bijusi un joprojām ir JV politiskā atbildība.
“Krievijas privātais algotņu grupējums “Vagner” ar uzbrukumu Baltijas valstīm varētu mēģināt pārbaudīt rietumvalstu aizsardzības mehānismus,” pirms dažām dienām paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris.
Turpinot sekot jaunākā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītā skandāla virzībai, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre apsūdz dienesta vadību kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, “Neatkarīgajai” beidzot izdevās noskaidrot VID galvenā politiskā “uzrauga”, finanšu ministra Arvila Ašeradena viedokli.
Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par atstādinātās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas darbinieces Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.
“Jau labu laiku Latvijas Bankas ekonomisti ir uzsvēruši, ka komercbanku sektors nav bijis pietiekami aktīvs tautsaimniecības dalībnieks. Salīdzinot ar 2008. gada krīzi, gadu gaitā Latvijas ekonomika ir kļuvusi krietni drošāka, noturība pret negatīviem šokiem ir augusi, bet banku piesardzība ir saglabājusies, kreditēšana ir bijusi vārga,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Tieši tā savā ikgadējā ziņojumā raksta Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta priekšnieks Kaupo Rosins. Viņa ziņojums kopumā iezīmē visai skumju pārskatāmās nākotnes ainu, kurā autoritārie režīmi visā pasaulē konsolidēsies, lai uzbruktu demokrātiskajām vērtībām gan ideoloģiskā, gan tīri fiziskā nozīmē.
Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) “Neatkarīgajai” atzina, ka ir dzirdējis par Lietuvas Bankas ieteiktajiem pasākumiem banku sektora sociālās atbildības palielināšanai (proti, kredītu un depozītu procentu likmju sabalansēšanai un kreditēšanas veicināšanai) un Saeimas komisijā “situācija tiks nopietni vērtēta”.
Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā –, kas gan banku tirgus, gan to likumdošanas, gan piekoptās prakses ziņā ir stipri līdzīgas Latvijai, pastiprinās politiskais spiediens uz komercbankām vairāk ievērot ētikas standartus un tautsaimniecības intereses kopumā un nevadīties tikai no maksimālas peļņas gūšanas apsvērumiem.
Deviņu t.s. sankciju pakešu ieviešana pret Krieviju tās eksporta apjomu finanšu izteiksmē uz Eiropas Savienību (ES) pērn nebūt nav mazinājusi. Tieši otrādi – laikā no marta līdz novembrim Krievijas eksporta vērtība uz ES bija pieaugusi par 50%. Galvenais iemesls – ES dalībvalstu nespēja atteikties no Krievijas energoresursiem.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Briselē 9. februāri padarīja par Ukrainas dienu visām augstākajām ES institūcijām – ES Padomei, Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamentam (EP). Eiropas varas tempļos skanēja cēlas un solidaritātes pilnas frāzes gan no V. Zelenska, gan ES augstāko amatpersonu puses.