Kaimiņvalstis sāk vētīt komercbanku prakses atbilstību nacionālajām interesēm – Lietuvas Banka gatavo izmaiņas regulējumā

© Neatkarīgā

Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā –, kas gan banku tirgus, gan to likumdošanas, gan piekoptās prakses ziņā ir stipri līdzīgas Latvijai, pastiprinās politiskais spiediens uz komercbankām vairāk ievērot ētikas standartus un tautsaimniecības intereses kopumā un nevadīties tikai no maksimālas peļņas gūšanas apsvērumiem.

Lietuvas centrālā banka jau ir sagatavojusi vairākus konkrētus pasākumus, lai palielinātu konkurenci komercbanku starpā un nodrošinātu, ka komercbankas, kas reģistrējušas strauju peļņas pieaugumu, rīkotos sociāli atbildīgāk, atbilstoši veidojot arī savu kredīta un depozīta procentu likmju politiku, ziņo Lietuvas sabiedrisko mediju portāls “respublika.lt”.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka visu Baltijas valstu komercbankas pērno gadu ir noslēgušas ar rekordaugstiem peļņas rādītājiem. Bankas ir izmantojušas Eiropas Centrālās bankas kredītu procentu likmju paaugstināšanas politiku, lai “uzskrūvētu” arī pašas savu izsniegto un no jauna izsniedzamo kredītu procentu maržu, depozītu procentu likmes vienlaikus turot zemas. Savukārt vismaz Zviedrijas banku SEB un “Swedbank” gadījumā paralēli tiek piekopta arī ļoti dāsna dividenžu politika, virs 60% peļņas izvedot no Baltijas valstīm, lai aplaimotu savus akcionārus Zviedrijā.

Baņķieris atzīst banku praksi par neētisku; politiķi dod skarbus mājienus

Igaunijas sabiedrības uzmanību pagājušajā nedēļā piesaistīja bijušā “Hansapanga” (tagadējās “Swedbank”) vadītāja Indreka Neivelta viedoklis, ka situācijā, kad komercbankas gūst nepamatoti augstu peļņu, valstij ir jāiejaucas, lai regulētu to aktivitātes un peļņas sadali, vēsta Igaunijas sabiedrisko mediju portāls “err.ee”. “No mana viedokļa šāds solis būtu tikai korekts,” atzinis I. Neivelts, komentējot jautājumu par Lietuvas valdības plāniem izstrādāt likumu grozījumus, kas ļautu ekskluzīvas komercbanku peļņas daļu novirzīt valsts budžetā.

“Ja vidēji komercbanku kredīta peļņas marža Eiropā ir mazāk nekā 1%, Igaunijā tā ir ap 2%. Un, kamēr kredītņēmēju izmaksas pieaug saistībā ar “Euribor” [starpbanku kredītu likmes, kas atkarīga no ECB bāzes procentu likmēm - red.], depozītu procentu likmes saglabājas zemas.”

“Mums ir jāpieprasa no bankām peļņas maržas samazinājums “Euribor” kāpuma gadījumā,” uzskata I. Neivelts. “Pēc manām domām, “Swedbank” kā tirgus līdere ir pārlieku alkatīga. [Likumdošanas prasību] slieksnis, lai ieietu banku tirgū, ir uzstādīts ļoti augsts, un konkurence ir vāja,” viņš atzina.

Paralēli “mājienu ar slotaskātu” Igaunijas komercbankām par to, ka tām ir laiks pamainīt savu praksi, pretējā gadījumā valsts var mainīt savu liberālo pieeju banku sektoram, caur “err.ee” sniedza pašreizējo valdošo koalīciju pārstāvošie bijušie finanšu ministri.

“Tēvzemes savienību” pārstāvošais bijušais finanšu ministrs Svens Sesters atzina, ka “ir nepieciešams vērot, vai bankas sāk celt arī savas depozītu procentu likmes, lai piesaistītu klientus, tāpat kā vai tās sāk samazināt savu kredītu procentu likmju peļņas maržu”.

“Es ceru, ka bankām ir jāpiemīt veselajam saprātam, ka kredītu un depozītu likmēm ir jāiet roku rokā - ja kredītu likmes iet augšup, atbilstoši jākāpj arī depozītu likmēm. Ja tas nenotiek, tad jābrīnās, vai tiešām mums nav nevienas bankas, kas to saprastu,” teica bijušais finanšu ministrs no Reformu partijas Mariss Lauri.

“Tādā gadījumā tā noteikti ir situācija, kurā valstij ir jāizvērtē, vai konkurence ir pietiekama, un, ja tā nav pietiekama, tai ir jāiejaucas. (..) Tad ir situācija, kad privātais sektors netiek galā, konkurence netiek nodrošināta un mums ir darīšana ar karteļiem.”

Lietuvas Banka komercbankas darīs “sociāli atbildīgākas”

Lietuvas Banka līdztekus politiķu iniciatīvām ir nākusi klajā ar pietiekami solīdu, lai gan ne dramatisku normatīvā regulējuma izmaiņu pakotni, kas veicinātu konkurenci banku tirgū un novērstu to nesamērīgas peļņas gūšanu, izmantojot “ārkārtējus apstākļus”, raksta “respublika.lt”. Lietuvas Bankas piedāvātie pasākumi ir šādi.

Pirmkārt, panākt, ka vairākumam banku izsniegto kredītu ar fiksētajām procentu likmēm termiņš ir ilgāks par vienu gadu, nosakot garākam termiņam izdevīgākus nosacījumus.

Otrkārt, Lietuvas Banka plāno savā mājaslapā publicēt banku un krājaizdevu sabiedrību piedāvāto kredītu procentu likmju un citu nosacījumu salīdzinājumu, lai patērētāji var ērti izvērtēt kredītiestāžu piedāvājumu.

Treškārt, Lietuvas Banka grasās veicināt drošu un šobrīd ienesīgāku privātpersonu ieguldījumu praksi, tiem pērkot valsts izlaistās obligācijas.

Ceturtkārt, Lietuvas Banka piedāvā palielināt banku ieguldījumu apmēru depozītu garantiju fondā, lai banku ārkārtas peļņa kalpotu to noguldītāju drošības paaugstināšanai nākotnē.

Piektkārt, tā meklēs iespējas panākt, lai komercbankas savu peļņas maržu un pakalpojumu komisijas maksas izmanto “sociāli atbildīgā” veidā.

Sestkārt, pats krasākais pasākums, ar ko draud Lietuvas Banka - ja nesamērīgas peļņas gūšana, izmantojot ārkārtas apstākļus (“windfall profits”), turpināsies arī šogad, “var būt nepieciešams to pārdalīt fiskālā veidā”, piemēram, ieviešot terminētus nodokļu un nodevu paaugstinājumus.

Nedz no Latvijas Bankas, nedz Latvijas valdošajiem politiķiem nekādi konkrēti priekšlikumi, kā ietekmēt banku uzvedību “ārkārtas apstākļos”, pagaidām nav dzirdēti.

Pasaulē

Eiropas demokrātisko valstu iedzīvotāji jau ilgāku laiku pauž sašutumu Krievijas pilsoņiem, tostarp uz Rietumiem emigrējušajiem kara pretiniekiem, par to, kādēļ no vēlēšanām uz vēlēšanām tiek pārvēlēts Vladimirs Putins un viņa partijas “Vienotā Krievija” biedri, kuri, kļūstot par deputātiem, akli apstiprina visas prezidenta iniciatīvas.

Svarīgākais