Deviņu t.s. sankciju pakešu ieviešana pret Krieviju tās eksporta apjomu finanšu izteiksmē uz Eiropas Savienību (ES) pērn nebūt nav mazinājusi. Tieši otrādi – laikā no marta līdz novembrim Krievijas eksporta vērtība uz ES bija pieaugusi par 50%. Galvenais iemesls – ES dalībvalstu nespēja atteikties no Krievijas energoresursiem.
Tikai pērn novembrī no Krievijas importēto preču un pakalpojumu vērtība attiecībā pret šī paša mēneša vidējo rādītāju laikā no 2017. līdz 2021. gadam beidzot saruka par 5%, liecina portāla “politico.eu” apkopotie dati. Tas nozīmē, ka politiski tik ļoti slavināto sankciju iedarbība bija ļoti lēna un lielāko daļu pērnā gada Eiropa turpināja ar pilnu jaudu apmaksāt Ukrainas pilsētu bombardēšanu. Pagaidām gan nav pieejami dati par Krievijas importu pērnā gada decembrī, kad, visticamāk, bija vērojams nu jau pamatīgāks kritums saistībā ar ES 1. decembrī ieviesto Krievijas naftas importa aizliegumu pa jūru.
Tomēr gada lielāko daļu - veselus deviņus mēnešus pēc Krievijas nežēlīgā kara pret Ukrainu uzsākšanas - vairums ES dalībvalstu turpināja “baudīt” dažādus Krievijas labumus. No 27 ES dalībvalstīm 19 valstīs Krievijas importa apjoms šajā laikā pieauga attiecībā pret tādu pašu periodu laikā no 2017. līdz 2021. gadam. Savukārt pērn novembrī bija palikušas vēl 12 ES dalībvalstis, kurās finanšu izteiksmē tika importēts vairāk Krievijas preču nekā iepriekšējos gados.
Kas ir visnotaļ interesanti - dažādās ES dalībvalstīs šie skaitļi ir radikāli atšķirīgi, un dažos gadījumos tas nav skaidrojams tikai ar objektīviem ekonomiskiem iemesliem - lielu enerģētisko atkarību, nespēju ātri aizvietot vitāli svarīgu Krievijas importu ar citu valstu precēm u.tml. Ja paraugāmies uz deviņu mēnešu (marts - novembris) rādītājiem, tad Krievijas importa “čempioni” šajā laikā bija Slovēnija (plus 331%), Austrija (plus 203%), Ungārija (plus 197%), Kipra (plus 192%) un Grieķija (plus 161%). Savukārt tādām valstīm kā Malta (mīnus 85%), Zviedrija (mīnus 82%), Dānija (mīnus 46%), Portugāle (mīnus 43%) un Lietuva (mīnus 42%) izdevās Krievijas importa apjomu būtiski samazināt. Latvija visā šajā sarakstā ir apmēram pa vidu - deviņos mēnešos Krievijas importēto preču vērtība mūsu valstī attiecībā pret iepriekšējiem gadiem pieauga salīdzinoši “mēreni” - par 36%.
Ja palūkojamies pērnā gada novembra datus, tad Krievijas produkciju “iecienījušāko” un “noraidošāko” valstu topi nebija mainījušies. Tomēr skaitļi bija nedaudz pamainījušies - Slovēnijā Krievijas importa vērtības pieaugums bija mērāms vairs “tikai” ar 192%, Austrijā 179%, Grieķijā 110%. Izcēlās Ungārija, kas gan īpaši nepārsteidz - savu jau tā lielo importa pieaugumu no Krievijas tā novembrī bija vēl vairāk audzējusi - nu jau tas bija 362% attiecībā pret vidējo rādītāju iepriekšējos gados! Latvijai savu importa apjomu novembrī beidzot bija izdevies samazināt - par 5%.
Kā raksta “politico.eu”, lai gan dažos gadījumos pērn bija vērojams arī citu preču importa no Krievijas pieaugums, atslēgas faktors sankciju neiedarbīgumam bija energoresursi un to cenas straujais kāpums. ES dalībvalstīm bija jāatrod alternatīvi enerģijas piegāžu avoti, pirms tās varēja “aizgriezt Krievijas krānu”, un pat tad, kad tās savu piegāžu fizisko apjomu bija sākušas samazināt, augošās energoresursu cenas to vērtībai neļāva kristies. Tomēr kopš kara sākuma dažas ES dalībvalstis savu energoresursu importu no Krievijas pamanījās samazināt daudz izteiktāk nekā citas, kam pamatā bija to politiska izvēle. “Tādas valstis kā Igaunija, Rumānija un Latvija iepriekš bija starp pašām atkarīgākajām no Maskavas, bet pērn pieredzēja būtisku enerģijas importa kritumu, kamēr Ungārija, kas iepriekš bija līdzīgi atkarīga, kara laikā sāka importēt vairāk nekā iepriekš,” uzsver “politico.eu”.
Interesanta nianse, uz ko norāda minētais portāls, ir Krievijas gāzes eksports. Lai gan pa cauruļvadiem eksportējamais Krievijas gāzes apjoms gan pašas Krievijas politikas, gan ES dalībvalstu izvēles dēļ “aizgriezt gāzes krānu” pērn ievērojami samazinājās, attiecībā uz Krievijas izcelsmes sašķidrināto dabasgāzi (LNG) nekādi ierobežojumi nepastāv. 2022. gadā no Krievijas uz ES eksportētais LNG apjoms līdz ar to bija krietni augstāks nekā 2021. gadā.
