Kempinga vietā milzu vasarnīcas: vietējie un VVD šokā

Salacgrīvas pagasta Meleku līcī, kas atrodas aizsargjoslā, rekonstruējot kempingu, izbūvētas vairākas apjomīgas vasarnīcas. Šīs jaunbūves radīja milzu neizpratni gan apkaimes vietējiem, gan arī Valsts vides dienestam, kura ieskatā tik lielas ēkas celt aizsargājamā teritorijā nedrīkstēja. LTV raidījums “De facto” pētīja, kā šāda situācija varēja rasties.

VVD norāda uz pārsniegtu būvapjomu

Salacgrīvas pagasta Meleku līcī ir viena no ainaviskākajām jūras piekrastēm. Tā ir ekskluzīva vieta, līdz ar to likumsakarīgi arī tūristu iecienīta. Tieši šajā piekrastē ir atpūtas komplekss “Meleki”.

Agrāk tajā bija daudzi maza izmēra kempinga namiņi. Taču šobrīd vienīgais, kas liek domāt, ka teritorija ir kempings, ir tās nosaukums. Tagad tur uzceltas vairākas jaunbūves.

Vietējiem tas radīja bažas, vai atpūtniekiem paredzētā teritorija nepārvēršas par privātmāju rajonu. “Tad burtiski kovida laikā, 2021., 2022. gadā, man liekas, sešu mēnešu laikā tika uzceltas visas šīs mājas,” stāsta Meleku apkaimes iedzīvotāja Evija Keisele, kura aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās kandidēja no partijas "Latvijas reģionu apvienība".

Taču vietējie nav vienīgie, kuriem jaunbūves radīja neizpratni. “Inspektori veica pārbaudi šajā objektā un konstatēja, ka ir veikta kempinga mājiņu pilnīga nojaukšana un jaunu atpūtas māju būvniecība, pārsniedzot esošo būvapjomu. Būvniecība ir veikta saskaņā ar būvvaldē saskaņoto tehnisko projektu un būvatļauju, bet šāda būvniecība nav uzskatāma par kempinga rekonstrukciju jeb pārbūvi,” norāda Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes direktors Mārtiņš Kļaviņš.

Aizsargjoslā jaunas ēkas būvēt nedrīkst

“Pārbūve” ir atslēgas vārds. Zeme, uz kuras izbūvētas šīs ēkas, atrodas aizsargjoslā. Tā ir ekskluzīva, bet vienlaikus īpaši aizsargājama teritorija. Tas uzliek īpašus noteikumus būvniecībai. Viens no tiem - šādā teritorijā nedrīkst būvēt neko jaunu. To nosaka Aizsargjoslas likuma 36. panta otrā daļa. Proti, saskaņā ar likumu pārbūvētā ēka nedrīkstēja būt lielāka par mazo kempinga namiņu, kāds uz šīs zemes bija iepriekš.

“Būvniecības likumā un pakārtotos noteikumos ir ļoti skaidri definēts, kas ir pārbūve, kas ir atjaunošana un kas ir jaunā būvniecība. (..) Pašvaldībai, vērtējot būvniecības ieceres sagatavotos dokumentus, bija pienākums pārliecināties, ka tas, kas ir rakstīts, faktiski atbilst normatīvajam regulējumam. Proti, ja kāds ir uzrakstījis, ka tā ir kādas konkrētas ēkas pārbūve, tad tai bija jāatbilst pārbūves kritērijiem. Ja neatbilst, tad pašvaldība nav tiesīga izdot būvatļauju,” skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

2008. gadā izsniedza būvatļauju

Nekustamajam īpašumam “Meleku līcis” šobrīd ir vairāki kopīpašnieki - gan fiziskas, gan juridiskas personas. Pirms septiņpadsmit gadiem, 2008. gada 11. septembrī, īpašumam izsniedza būvatļauju kempinga rekonstrukcijas pirmajai kārtai. Tā paredzēja, ka drīkst pārbūvēt četrpadsmit atpūtas mājas un labiekārtot kempingam atbilstošu infrastruktūru.

Ja tolaik izsniedza būvatļauju un viss bijis saskaņots, kā varēja rasties situācija, ka izbūvēja tik lielas mājas, kuras Valsts vides dienesta ieskatā acīmredzami ir pretrunā ar Aizsargjoslas likumu?

Kā varēja rasties strīdīgā situācija?

Versijas ir vairākas. Pirmā - kopīpašnieki rēķinājuši pa savam. Zemi ekskluzīvajā teritorijā 2022. gadā uz savas firmas vārda iegādājās arī sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” direktors Filips Rajevskis Viņš telefonsarunā ar “De facto” stāsta, ka, izstrādājot seno būvniecības plānu, esot sasummēta visu mazo kempingu namiņu kvadratūra un kubatūra. Šī summa tad tikusi izdalīta uz šīm izbūvētajām 14 atpūtas mājām. No šī aprēķina izriet, ka būvapjoms neesot pārsniegts. Ekonomikas ministrijā gan stāsta, ka šādi nerēķina pārbūvējamo ēku platību.

Otrā versija - 2008. gadā izdeva būvatļauju, pamatojoties uz likumiem, kas vairs nav saistoši šobrīd. Tolaik būvniecības ģenerālplānam tiešām bija Valsts vides dienesta saskaņojums. Tas gan nevētīja ēku kvadratūru.

Sagaidāms strupceļš, kad ēkas nodos ekspluatācijā

Šobrīd sagaidāms, ka situācija nonāks strupceļā, kad kopīpašnieki ēkas mēģinās nodot ekspluatācijā. “Pirms pašvaldības būvvalde būvdarbu pieņem ekspluatācijā, ir nepieciešami saskaņojumi no visām institūcijām, tai skaitā Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes,” pauž Limbažu novada domes juriste Izita Kļaviņa.

Valsts vides dienesta ieskatā notikusī būvniecība nebija pieļaujama. “Būvvalde var pieņemt ekspluatācijā tikai tad, kad ir pozitīvi saskaņojumi no visām institūcijām. Un, ja viena institūcija nesaskaņo un arī norāda, kāpēc, tad šīs ēkas ekspluatācijā netiek pieņemtas,” turpina Izita Kļaviņa.

Lai arī būvatļauju zemes īpašnieki saņēma pirms septiņpadsmit gadiem, gandrīz visu šo māju būvniecība notikusi pandēmijas gadu laikā. Rajevskis stāsta, ka nebija tiesiska pamata kaut ko apšaubīt.

Taču šī brīža strupceļu nenovērsa arī Ekonomikas ministrija. Tieši pirms ēku būvniecības, 2021. gada nogalē, arī tā teikusi, ka būvatļauju drīkst pagarināt.

Straubergs gribējis kempinga teritorijai piemērot ciema statusu

Kopīpašnieki radušos situācija centušies risināt Limbažu novada domē. Esot aicinājuši domi ēkas legalizēt. “Pašvaldība nav piekritusi šādam lēmumam legalizēt, jo tādā gadījumā pašvaldība uzņemtos ļoti lielu risku, un mēs spēlētos ar pašvaldības iedzīvotāju naudu,” teic bijušais Limbažu novada domes mērs, pašreizējais deputāts Dagnis Straubergs (“Latvijas reģionu apvienība”). Tad, kad viņš bija Salacgrīvas pilsētas domes priekšsēdētājs, arī tika izsniegta būvatļauja kempinga rekonstrukcijai.

Risks ar nodokļu maksātāju naudu rodas tādēļ, ka gadījumā, ja konstatētu, ka ēkas izbūvētas prettiesiski un būvvalde īpašniekiem liktu tās atjaunot sākotnējā stāvoklī, visticamāk, sāktos tiesu darbi. Īpašnieki teiktu, ka viņi rīkojās tiesiski. Iestādes teiktu, ka ēkas neatbilst Aizsargjoslu likumam. Ja īpašnieki uzvarētu, kādam būtu jāatmaksā viņiem zaudējumi.

Straubergs gribējis "Meleku līča" teritorijai piemērot ciema statusu. “Situācija tur ir ļoti sarežģīta. Un, kamēr viņa nebūs atrisināta, tā nepārtraukti gruzdēs un gruzdēs. Mēs centāmies panākt, ka (tur) tiek nozīmēta ciema teritorija, līdz ar to tad ir iespējama šo īpašumu sadale un tā tālāk. Mēs, protams, redzam, ka tas… Kāds tur kempings? Šobrīd tie ir caurumi, iespējams, likumdošanā. Nav nekāds īsti tas kempings. Un gadiem runā par to, ka uzbūvēja vienu, nosauca citādi,” pauž Straubergs.

Piemērojot “Meleku līcim” ciema statusu, atslogotu kempinga īpašniekus. Ciema statuss pieļauj koncentrētu apbūvi un pastāvīgu dzīvošanu mājās. Tas ļautu izbūvētās jaunceltnes uzskatīt par dzīvojamām mājām. Taču - kādu signālu tas raidītu pārējai sabiedrībai? “Tagad mēs varam spriedelēt - ir ētiski, nav ētiski? Tas ir fakts. Risinājums ir pavisam vienkāršs - jaucam nost un samaksājam kompensācijas. Tikai no kā naudas? Šobrīd tas ir noticis. Droši vien, ka tiesai tas ir jārisina,” atbild bijušais domes priekšsēdētājs.

Šobrīd izbūvētās ēkas izmantot nedrīkst. Vietējie gan izteikuši bažas, ka atsevišķās ēkās notiek pretējais. Būvvalde ēkas apsekojusi un lūgusi kopīpašniekus skaidrot, vai kāds tajās dzīvo. Īpašnieki oficiālu skaidrojumu būvvaldei vēl nesniedza, jo viņiem ir laiks.

Klātienes intervijām ar “De facto” uzrunātie īpašnieki nepiekrita.

Konkrētajā teritorijā "Meleku līcī" ir jānodrošina brīva piekļuve jūrai. Arī šis ir strīdus jautājumus, kas aizvedis pat līdz tiesai. Spriedumā lasāms, ka īpašnieks vēlējās atcelt pašvaldības lēmumu - gājēja celiņa ierīkošanu viņa nekustamajā īpašumā. Administratīvā rajona tiesa pirms diviem gadiem noraidīja šo pieteikumu tiesā. Taču spriedums tik un tā neradīja skaidrību par to, kur šo gājēju ceļu līdz jūrai būvēs.