Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Briselē 9. februāri padarīja par Ukrainas dienu visām augstākajām ES institūcijām – ES Padomei, Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamentam (EP). Eiropas varas tempļos skanēja cēlas un solidaritātes pilnas frāzes gan no V. Zelenska, gan ES augstāko amatpersonu puses.
Verbāli, šķiet, neviena ES kandidātvalsts nav saņēmusi tādus slavinājumus un solidaritātes apliecinājumus kā Ukraina, “kas cīnās par mūsu visu brīvību”. Ir skaidrs, ka viena Rubikona ir pārieta - ir grūti iedomāties kaut vienu augstu ES dalībvalsts vai pašas ES amatpersonu (izņemot Ungārijas prezidentu Viktoru Orbanu), kas atļautos apšaubīt Ukrainas piederību Eiropai vai kaut ar mājieniem iestātos par “Krievijas interešu” ievērošanu. Tas ir kļuvis vismaz politnekorekti. Taču ES nav savas armijas un ieroču, un dienas beigās Zelenska tik ļoti lūgtās smagā bruņojuma, artilērijas munīcijas, tanku un iznīcinātāju piegādes ir atkarīgas ne jau no ES Padomes prezidenta Šarla Mišela, EK prezidentes Urzulas fon der Leienas vai EP prezidentes Robertas Metsolas.
Tomēr nevar noliegt, ka tik izteikta atbalsta izrādīšana Ukrainas centieniem iestāties ES ir būtisks mājiens ierasti tūļīgajam un piekasīgajam ES birokrātu aparātam darīt visu iespējamo, lai sarunas ar Ukrainu par iestāšanos ES noritētu iespējami ātri. Kas gan, protams, nekādā gadījumā nenozīmē Ukrainas valdības piesauktos divus gadus.
No diplomātiskā viedokļa Zelenska sagaidīšana Briselē bija ekstraordinārs pasākums. Sākot ar to, ka viņš atlidoja no Parīzes kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (kurš šajā gadījumā faktiski kalpoja par dzīvu vairogu Zelenskim, jo pat Putins diezin vai atļautos mēģināt notriekt nozīmīgas NATO lielvalsts prezidentu). Pats Zelenskis iepriekš atzina, ka gribētu apmeklēt Briseli, taču uzskata šādu braucienu par pārāk bīstamu. ES vadības aprindās tādēļ izcēlās skandāls par to, ka dažos medijos jau 6. februārī parādījās nopludināta informācija par Zelenska plānu apmeklēt Briseli, ziņo Ukrainas ziņu portāls “nv.ua”.
Briseles lidostā Ukrainas prezidentu personiski sagaidīja gan Š. Mišels, gan U. fon der Leiena. Pēc spīdošās un ilgstošām ovācijām pavadītās Zelenska uzstāšanās Eiropas Parlamentā tā prezidente Roberta Metsola viņam svinīgi pasniedza ES karogu.
“Es ar lepnumu varu sacīt, ka šis eiropeiskas demokrātijas nams, tā locekļi, mūsu savienība vienmēr ir stāvējusi jums līdzās. Mēs saprotam, ka jūs cīnāties ne tikai par savām, bet arī par mūsu vērtībām, tām idejām, kas padara mūs par eiropiešiem,” viņa sacīja. “Ukraina ir Eiropa, un jūsu valsts nākotne ir Eiropas Savienībā.”
Metsola arī uzsvēra, ka “ES būtu jānodrošina Ukrainai ātrākais iespējamais pievienošanās process” un ka dalībvalstīm tagad kā pirmais solis “jānodrošina tāla darbības rādiusa ieroču sistēmas un lidmašīnas, kas jums vajadzīgas, lai nosargātu brīvību, kuru pārāk daudzi ir uztvēruši par pašsaprotamu. Mūsu atbildei ir jābūt proporcionālai draudiem, bet draudi ir ļoti lieli”, viņu citē “nv.ua”.
Jāatzīst, ka tik skaidrs idejiskais pavērsiens uz to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā būtiski apdraud visas ES drošību, pēdējās dienās no augstāko ES vadītāju puses ir izskanējis vairākkārt. Uz Krieviju kā totālu draudu ES uzrunā EP akcentu lika arī V. Zelenskis.
“Šim [Putina] režīmam mūsu un jūsu kopīgās eiropeiskās mājas ir tikai telpa ar resursiem, kuru var iekarot vai kontrolēt tā, lai viņi var valdīt, kur var, zagt un ekspluatēt, kur var. (..) Krievija cenšas iznīcināt ne tikai suverēno Ukrainu, bet arī eiropiešu dzīvesveidu,” raksta “nv.ua.”.
Kremlis dara visu iespējamo, lai iznīcinātu Eiropas vērtības, teica Zelenskis, uzsverot, ka Ukraina cīnās par Eiropu un aizsargā to no šī antieiropeiskā spēka. “Tādēļ mums ir jāpastiprina mūsu sadarbības dinamika ātrāk, nekā kāds agresors spēj mobilizēt visu savu potenciālu.”
Viņš pateicās visiem eiropiešiem, kas ir atbalstījuši Ukrainu cīņā pret Krievijas iebrukumu, un visiem, kas palīdzējuši Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Eiropas Savienībā. Zelenskis aicināja Eiropu un Ukrainu turpmāk soļot plecu pie pleca un kopīgi izlemt Eiropas nākotni. Tomēr viņš uzsvēra, ka, lai piepildītos sapņi par mūsu bērnu un mazbērnu nākotni, ir vajadzīgs miers un drošība. Šie sapņi nepiepildīsies, ja nepārvarēsim šo antieiropeiski vērsto spēku, kas mēģina “mums nolaupīt Eiropu”, viņš noslēdza.
Kamēr solidaritātes vārdi Zelenskim Briselē bira maisiem, Eiropas militāri nozīmīgāko valstu atbalsts iznīcinātāju nodošanai Ukrainai, kas, pēc tās valdības domām, varētu kļūt par izšķirošu faktoru vērienīgam Ukrainas pretuzbrukumam un Krievijas iekaroto teritoriju atbrīvošanai, vismaz ārēji bija vārgs, raksta “Financial Times”. Jāņem vērā, ka Krievija iepriekš ir izteikusi atklātus draudus par jau šādas iespējas apspriešanu vien.
“Mēs to redzam kā Lielbritānijas, Vācijas un Francijas augošu iesaistīšanos konfliktā starp Krieviju un Ukrainu. Robeža starp netiešu un tiešu iesaistīšanos pakāpeniski izzūd,” teica Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Francijas prezidents E. Makrons atzina, ka viņi ar Zelenski neesot pārrunājuši iznīcinātāju piegādes jautājumu viņu trešdienas tikšanās laikā Parīzē, vienlaikus piebilstot, ka viņš “publiski neatklās Ukrainas plānus”.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis uzsvēra, ka viņa valsts šajā jautājumā var rīkoties tikai “kā daļa no NATO”. Viņš piebilda: “Ja šāds lēmums tiek pieņemts, mēs nebūsim pirmie, kas nosūta kara lidmašīnas, bet mēs noteikti uz to atbildēsim pozitīvi, tās piegādājot tiem, kuriem ir daudz šādu lidmašīnu, tad, kad viņi būs nosūtījuši tās Ukrainai,” citē “Financial Times”.
Savukārt ierasti piesardzīgais Nīderlandes premjers Marks Rutte teica, ka Ukrainas sabiedrotajiem NATO ir jābūt absolūti skaidram, ka viņi nedrīkst nonākt tiešā konfliktā ar Krieviju. “Jums ir jābūt absolūti drošiem, ka jūs nenonākat 5. panta tiešā konfrontācijā starp NATO un Krieviju. Taču argumentiem “par” vai “pret” iznīcinātāju nosūtīšanu Ukrainai ir jātiek izteiktiem vienīgi aiz slēgtām durvīm, ņemot vērā jautājuma ārkārtējo jutību.”
Par iespējami pozitīvu pavērsienu šādās aizkulišu sarunās gan norāda Zelenska administrācijas vadītāja Andreja Jermaka vakar pēcpusdienā teiktais, ka “jautājums par tālas darbības ieroču un iznīcinātāju nodrošināšanu Ukrainai ir atrisināts”, ziņo “nv.ua”. Viņš gan pagaidām ir atteicies komentēt jebkādas detaļas.
