Māris Krautmanis / Autori

Par nodokļu reformu beidzot ir valdošo koalīcijas spēku politiska vienošanās, ir noslēdzies ideju mētāšanas un haosa laiks, un valdība beidzot varēs sākt darbu pie likumu jaunrades, lai nodokļu sistēmas maiņas ieceres pārvērstu normatīvajos aktos.

18. jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Baisais biezu, melnu dūmu stabs bija redzams tālu – ne tikai Jūrmalā, bet pat arī Rīgā. Izrādījās, ka deg plastmasas atkritumu krāvumi 1,2 hektāru platībā. Nelegālajā izgāztuvē bijuši uzkrāti 23 tūkstoši tonnu atkritumu.

«Drošības policiju (DP) un Ģenerālprokuratūru nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem. Tas ir prettiesiski!» kvēlās dusmās pauž Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdere Juta Strīķe. Žēl tikai, ka šī viedā atziņa Strīķei atnākusi tagad, kad pati iesaistījusies politikā. Savulaik, kad viņa bija Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece, viņa pati ar visiem tiesiskajiem un prettiesiskajiem līdzekļiem darbojās, lai pārdalītu ietekmi politikā par labu Jaunajam laikam, pēc tam par labu Vienotībai. Bet nu tā gadās – bumerangs mēdz atgriezties pa pieri pašam tā metējam.

Maijā no Kirgizstānas atnāca ziņa, ka četriem Latvijas pilsoņiem piespriests 20 gadu cietumsods katram. Tostarp šāds skarbs sods arī uzņēmējam Valērijam Belokoņam. Uzreiz gan jāteic, ka Latvijas pilsoņi cietumā nesēž – sods ir piespriests aizmuguriski, apsūdzētajiem klāt neesot. Par ko ir stāsts, un kā tas radies?

Šomēnes ir bijusi sen neredzēta dažādu tiesībsargājošo iestāžu aktivitāte kriminālprocesu sākšanas, kratīšanas un aizturēšanas druvā. Lielākais no skandāliem ir pagājušās ceturtdienas notikums – Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturēja maksātnespējas administratorus Māri Sprūdu, Ilmāru Krūmu, Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. ENAP veikusi virkni procesuālo darbību kriminālprocesos, kas ierosināti par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti maksātnespējas procesu laikā.

Valkas pusē vienam darbīgam uzņēmējam radās spoža ideja kopā ar kompanjonu no Lielbritānijas stādīt, audzēt un pārdot eglītes. Nevien Latvijas tirgum, bet arī ārzemju tirgiem, kur britam jau ir iestrādes. Biznesu sākot, ārzemnieks gribēja nopirkt zemesgabalu.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, partijas Vienotība un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts ar Ģirtu Valdi Kristovski listes priekšgalā Ventspils domē ir ieguvis četras vietas no 13. Tas, saprotams, dod iespēju tikai strādāt opozīcijā, jo pārējās deviņas vietas ieguvis saraksts Latvijai un Ventspilij, pret kuru Kristovska spēkam nebija nekādu izredžu.

Ir, protams, dažas psiholoģiskas problēmas, kas saistās ar vinnēšanu vai zaudēšanu vēlēšanās. Jo vēlētājs, tāpat kā sporta spēļu līdzjutējs, kampaņas laikā iecepas procesā iekšā – domā par savu izvēli, strīdas ar radiniekiem, kolēģiem vai kaimiņiem, diskutē sociālajos tīklos. Iekļuvis kaut kādā vienā sabiedriskā kopā, kur viņam ir domubiedri, cilvēks var kļūdaini nodomāt, ka visa tauta domā tāpat kā viņš. Jo tiek lietots kopīgs leksiskais diskurss – visi gāna kaut kādus sliktos, liek likmes uz kopīgu favorītpartiju un jau priekšlaikus svin skaisto notikumu, ka šī partija būs uzvarētāja.

Rīgas domes vēlēšanās partiju bloka Saskaņa/Gods kalpot Rīgai! uzvara ir nākusi ne vairs kā iepriekš ar lielu pārsvaru un viegli, bet dinamiski dramatiskā cīņā, kur rezultāts nebija droši zināms līdz pēdējam brīdim – kā sprinteru sacensībās, kur uzvarētāju nosaka fotofinišs. Nilam Ušakovam ir izdevies kā kamielim izlīst caur adatas aci.

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska pēdējā laika izteikumi liecina, ka viņš ir paguris un amats viņam ir apnicis – viņš labprāt kļūtu par Latvijas Futbola federācijas priekšsēdētāju, ja viņu šajā postenī ievēlētu. Katrā ziņā par ministru viņš vairs negrib būt un pacieš savu amatu kā zobu sāpes. Var jau saprast – viegli nav.

Mazliet nenormāli ir tas, ka diskusijās par pašvaldību vēlēšanām ir maz konstruktivitātes. Televīzijas diskusijās, savās īsajās programmās un saukļos politiķi demonstrē monstrozu nekompetenci, tīši vai netīši solot lietas, kas pat nemaz nav pašvaldību tēmas. Pirmrindniece te laikam ir Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), kas sola apkarot korupciju Rīgā, lai gan tas viņai bija jādara tad, kad viņa vēl bija KNAB darbiniece. Dome nav tā iestāde, kas var kaut ko apkarot – varbūt tā var mēģināt mazliet labāk korupciju novērst.

Daudzviet Latvijā pašreizējai pašvaldību varai būs mazliet jāpanervozē, vai izdosies palikt posteņos, taču Ventspilī, visticamāk, atkal ar lielu pārsvaru vinnēs pašlaik pie varas esošā partija Latvijai un Ventspilij.

Latvijas plašsaziņas līdzekļu izdevējus un žurnālistus, kinodokumentālistus un televīzijas raidījumu producentus ir dziļi aizvainojusi tā neiedomājamā bezkaunība, ar kādu, izmantojot Kultūras ministrijas paspārnē esošo Kultūrkapitāla fondu (KKF), ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis ir izdalījis 490 tūkstošus eiro valsts naudas saviem draudziņiem – vienam sev tuvajam politekonomiskajam grupējumam, ko var apzīmēt par «sorosistiem» jeb kreisajiem liberāļiem, jeb vēl kādos vārdos, kas tad laikam gan nebūtu cenzēta leksika.

Par globālā finanšu blēža Džordža Sorosa naudu savulaik tapušais mediju, nevalstisko organizāciju, politiķu, ierēdņu un represīvo struktūru darbinieku tīklojums sasniedzis kārtējo panākumu virsotni – pirms pāris gadiem tas iedēja savas dzegužu olas Kultūras ministrijā, bet tagad putni jau aizgūtnēm ēd nacionālās mediju telpas stiprināšanai paredzēto valsts finansējumu.

Tā sagadījies, ka pēdējo pāris nedēļu laikā privātās vai darba darīšanās esmu pabijis vairākās pilsētās un laukos Zemgalē un Vidzemē. Vienā no pilsētām, kuru neminēšu vārdā, ir agrs rīts, kad vajadzētu būt vislielākajai rosībai, taču pašā centrā nav nekādas steigas un satiksmes – pie kultūras nama redz kādu pavecāku kungu, kurš staidzina suni, kādu makšķernieku. Kur ir palikuši cilvēki? Izskatās kā pēc kara vai mēra laikā.

Pats galvenais cilvēks valstī, kam jāsargā valsts pamatu pamati, Satversme un visi valsts noslēpumi un kas atbildīgs par drošību šajā zemē, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis ir apzagts!

Kad partija Vienotība, kas iepriekš bija rātni balstījusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas prezentēto nodokļu reformas plāna rāmi, 3. maijā piepeši iznāca uz skatuves un paziņoja savu ultimātu, ka neatbalstīs nodokļu reformu, kamēr tā nebūs kvalitatīvi izstrādāta, atlika tikai noelsties: «Sākas!» Laikam sākas valdības iziršana?

Mēs, latvieši, esam lepna tauta. Mums nevajag maizi un naudu, bet lai ļauj mums būt visas Eiropas avangardā veidot īpaši, sevišķi un atsevišķi naidīgas attiecības ar Krieviju.

Tā saucamajā Lemberga prāvā pēkšņi nolasīts jau trešais grozītais apsūdzības teksts, kurā mīkstinātas apsūdzības, daudzas pilnībā svītrotas.

2015. gadā par Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju kļuva kādreizējais sabiedrības par atklātību Delna direktors Roberts Putnis. Divu gadu laikā Putņa vārds nav necik bieži dzirdēts, ja neskaita to, ka viņš ir rakstījis mediju pamatnostādnes, kurās sprausts kurss uz sabiedrisko mediju aiziešanu no komercreklāmu tirgus.

Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir bijuši visādi gadījumi, kad dīvaini politiski spēki uznāk uz skatuves un kādu laiku pat tur paliek, veikdami visādas jokainas darbības. Taču pašlaik jau sāk izskatīties, ka cilvēki, kas sevi virza uz politiku, zaudējuši jebkādas bremzes un kauna izjūtu.

Premjers Māris Kučinskis ir šonedēļ daudz runājis, sniedzot intervijas plašsaziņas līdzekļiem, un daži izteikumi ir visai būtiski – tie liecina par noskaņojumu valdošajā koalīcijā, par situāciju, kāda pašlaik ir ar nodokļu reformas plāniem, par valdības un pašvaldību attiecībām pašvaldību vēlēšanu kontekstā.