Ar jaunām sejām uz jauno krastu
 
©F64

Pētījumu aģentūras SKDS aptaujā konstatēts, ka vairākums jeb 68% iedzīvotāju vēlētos, lai pie varas nāktu pilnīgi jauni cilvēki. Viedokli, ka pie varas būtu jāpaliek jau esošajām partijām un politiķiem, paudis sešas reizes mazāks ļaužu īpatsvars – 11%. Turklāt doma par to, ka vecie jānomaina ar jauniem, ir ļoti populāra arī valdošo koalīcijas partiju atbalstošo respondentu vidū – katrs otrais gribētu redzēt jaunus cilvēkus.

Tas, ka respondenti šādi atbild, gan vēl nenozīmē, ka tik tiešām 13. Saeima sastāvēs no zaļpienācējiem vien. Kad vēlētājs ņems listi, lai veiktu tur svītrojumus un liktu krustiņus, viņam būs svarīgi, vai kandidātus viņš pazīst. Un nevar teikt, ka pie politikas debesīm būtu saradusies spoža plejāde jaunu zvaigžņu.

Nevar teikt, ka pie politikas debesīm būtu saradusies spoža plejāde jaunu zvaigžņu

Sociologu pētījums rāda tādu kā neskaidru vētru un dziņu laiku - vēlētāji labprāt gribētu jaunas sejas Saeimā. Taču vai no tā kaut kas mainīsies uz labu, ja vecos padzīs?

Pašlaik nav tāds dramatisks ekonomikas pārmaiņu laiks, ka būtu nobriedušas arī attiecīgas pārmaiņas politikā. Ļaudis ir neapmierināti, bet nav arī badā. Makroekonomikas skaitļi pašlaik ir labi - iekšzemes kopprodukts pieaug labāk, nekā pirms gada varēja cerēt.

Pastāv gan virkne dažādu tehnisku līdz galam neatrisinātu lietu, nejēdzību, kuru novēršanai labāk vajadzētu iejūgt tos pašus pašreizējos ministrus un likt viņiem turpināt darbu. Ņemšanās ar pedagogu algām vai veselības apdrošināšanu izraisa sabiedrības dusmas, taču diezin vai kādi citi politiķi no Mēness, kurus nemaz nepazīstam, tagad atnāks un visu brīnišķi sakārtos pa plauktiņiem.

Pieprasījums pēc jaunā ir paradoksāls - liela daļa sabiedrības ir gluži apmierināta ar valdības darbu, taču ir gatava to patriekt un meklēt pēc jaunām sejām. Bet pēc tam nobalsos, un izrādīsies, ka jaunajos maisos tie paši vecie vēži.

Lai gan pastāv pieprasījums pēc jauniem politiķiem, tās nemaz nav jaunās partijas, kas reāli piedāvā jaunās sejas. Drīzāk «vecajos dinozauros» var sastapt patiešām gados jaunus cilvēkus. Piemēram, Saskaņā ir moža jaunatnes organizācija. Nacionālajā apvienībā notiek kadru atjaunošanās. Bet kur ir tie daudzie aktīvie jaunekļi Jaunajā konservatīvajā partijā? Priekšplānā redzam trīs sen jau pazīstamus, kampaņas laikā stipri nogurušus partijas līderus, kuri jaunāki nekļūst.

Lai gan pastāv pieprasījums pēc jaunas politikas, partijām trūkst kvalitatīva piedāvājuma, ko vēlētājam dot. Partiju programmās ir patukša lozungošana, bet jaunumu maz. Ir tikai vēlme verbāli pašiedvest sev un vēlētājiem pārliecību par savu jaunavīgumu, pārsaucot Vienotību par Jauno vienotību, solot, ka valsts pārvaldē iesaistīs jaunus cilvēkus, kā to dara Attīstībai/Par. Taču Attīstībai/Par saraksta priekšgalā ir seni politiķi un premjera amata kandidāts ir antīkais Artis Pabriks.

Arī KPV.LV pazīstamākie politiķi nav pirmā svaiguma, ir iepriekš paguvuši mainīt partijas kā zeķes. Pēdējos mēnešos ir nākusi gaismā nu ļoti nepatīkama informācija - gan par Artusa Kaimiņa un viņa cīņubiedru naudas lietām, gan ierakstītas sarunas, kurās politiķi augstprātīgi izsakās par saviem faniem. Taču KPV.LV diezin vai stipri cietīs - fani vairs neko nedzird un negrib dzirdēt, Kaimiņš ir ieguvis nepamatoti represēta mocekļa tēlu un uzstājas par jauno skolotāju, kas pie tempļa gāž galdus.

SKDS ir veikusi arī aptauju, lai noskaidrotu, kuru partiju vēlētāji ir paši agresīvākie. Te arī redzami interesanti paradoksi. Pirmajā vietā ar visniknākajiem vēlētājiem ir Latvijas Krievu savienība (LKS), kas vēl ir loģiski, jo LKS ir radikālā, naidīgā opozīcijā valsts varai. Bet kā tas nākas, ka otrajā vietā atbalstītāju agresijas rādītājos ir Jaunā vienotība? Šī taču ir valdību veidojoša partija, kas rātni sēž pie galda un strādā premjera Māra Kučinska (ZZS) vadībā!

Bet ļoti agresīvās KPV.LV vēlētāji atkal nemaz tik agresīvi nav. Izrādās, ka No sirds Latvijai atbalstītājos mājo trešās lielākās dusmas, bet KPV.LV ieņem tikai ceturto vietu.

Katrs atsevišķi mēs visu ko domājam, taču, kad vēlēšanu dienā būsim izteikuši savu gribu un rezultāti tiks sasummēti, var izrādīties, ka vēlētāju vairākums ir mierīgs un patiesībā nemaz nealkst trakas pārmaiņas un jaunas sejas. Un varbūt tas ir pat ļoti labi, jo priekš kam pārmaiņas tikai pārmaiņu dēļ?