Ālēšanās internetā nepaliek bez sekām
 
©F64

Valsts drošību un tiesisko kārtību sargājošajām iestādēm jauno tehnoloģiju plašās izplatības laikmetā nav viegli. Problēma, ka ikviens indivīds, kam ir dators vai viedtālrunis, jebkurā brīdī var palaist tīmeklī tādus izteikumus, kurus iespējams tulkot krimināltiesiskā izpratnē par nacionāla, etniska vai rasu naida kurināšanu. Turklāt vienā mirklī šis vēstījums var iegūt plašu auditoriju. Policistiem uzmanības lokā jāpatur gan politiska rakstura materiāli, gan tā saucamās feikās ziņas. Katram pakaļ neizskriesi, tāpēc nākas šķirot, vērtēt kaitējumu, cik nepatiesu ziņu vēstīšana vai lamāšanās bīstama sabiedrībai un valstij, vai konstatējams un pierādāms nozieguma sastāvs.

Nesen Valsts policija aizturēja un tiesa apcietināja nepatiesu ziņu izplatītāju interneta sociālajos tīklos Nilu Endziņu. Turpat sociālajos tīklos skanēja gaviles: «Aleluja! Beidzot viens noķerts!» Policija sacīja, ka Endziņš un kāds viņa nepilngadīgs sadarbnieks apzināti publicējuši nepatiesu informāciju par dažāda veida traģēdijām, ceļu satiksmes negadījumiem, kataklizmām, nelaimes gadījumiem, ieskaitot lielveikala sabrukšanu, lidmašīnas katastrofu, autobusa sadursmi un citas nepatiesas ziņas, ar mērķi piesaistīt pēc iespējas lielāku apmeklētāju auditoriju. Jo tas ir peļņas veids - jo lielāka auditorija, jo vairāk naudas no reklāmas uzņēmējiem.

Literātam, māksliniekam vai jebkuram dzērumā internetā rakstītājam pašam jāapzinās, ka vārdam ir milzīgs spēks, ar to var arī nokaut, pastāv milzīga atbildība par saviem vārdiem

Varētu apsveikt policistu darbu, ka sliktais notverts un atmaskots, taču ar to vien cīņa nav galā un nebeigsies. Feikas ziņas ir bijušas un būs visās pasaules malās un laikos - agrāk tās sauca par preses pīlēm. Tiesībsargājošajām iestādēm ne vienmēr viegli padodas saukšana pie kārtības juridiski pareizi, grūti atrast piemērotu Krimināllikuma pantu. Nav viegli novilkt robežu, kur nepatiesā ziņa ir literārs darbs, mākslas vai reklāmas akcija, 1. aprīļa joks, bet kur tā jau ir noziegums. Ar Endziņu, ja jau policija ir sadūšojusies ņemt viņu ciet, laikam ir doma, ka no atbildības viņš neizspruks - viņa gadījumam pievilkts huligānisma pants, jo laikam ir personu un uzņēmumu sūdzības par konkrētu tiem nodarītu kaitējumu.

Un ir lietas otra puse. Ja pasaulē nebūtu feiku pīļu, nebūtu tāda brīnišķa literāra darba kā Orsona Velsa radioluga par citplanētiešu uzbrukumu, citu autoru klasisko feikziņu par Mēness cilvēkiem, nāriņu eksistenci utt. Jebkurā literārā un arī dokumentālā darbā klāt ir autora izdoma un subjektīvisms. Bet katrā ziņā literātam, māksliniekam vai jebkuram dzērumā internetā rakstītājam pašam jāapzinās, ka vārdam ir milzīgs spēks, ar to var arī nokaut, pastāv milzīga atbildība par saviem vārdiem. Indijā kādu bezvainīgu vīrieti pūlis nolinčoja, jo internetā izplatījās ziņa, ka viņš it kā ir seksuāls vardarbnieks.

Ir brīnišķi, ka sociālajos tīklos norit aktīvas politiskas diskusijas un cilvēkiem ir interese par vēlēšanām, taču ar apsaukāšanos un nepatiesu apgalvojumu sacerēšanu dažkārt tiek iets par tālu.

Ir tāds Aleksandrs Gapoņenko no Latvijai ekstrēmi nedraudzīgām aprindām, kurš ar savu vāvuļošanu sen jau krīt uz nerviem lielai sabiedrības daļai un Drošības policijai. Gapoņenko ir apsūdzēts par naida kurināšanu un pretvalstiskām darbībām. Pirms četriem mēnešiem viņš tika aizturēts, bet nesen palaists vaļā. Ir sanācis tā, ka aizturēts viņš tika neilgi pēc tam, kad bija internetā publicējis tādu kā murgu stāstu, kā apokaliptisku pareģojumu par to, kā amerikāņu karavīri slodzīšot koncentrācijas nometnēs krievu skolu aizstāvjus un tādā garā. Diemžēl plašā sabiedrībā ir aizgājis drusciņ nepareizs uzskats, ka Gapoņenko ticis cietumā tieši par interneta murgu stāstu. Diezin vai šāds murgu stāsts, pat ja tas ir klaji nedraudzīgs valstij un sadomāts, var būt pietiekams juridisks pamats smagiem pantiem. Jo tur jau nav tieša aicinājuma gāzt varu. Apsūdzības pret Gapoņenko bija jau stipri agrāk - jau pagājušajā gadā par citām lietām, bet viņa pravietojumi internetā ir tapuši vēlāk. Jādomā, ka Drošības policijai ir azotē fakti, argumenti, summas un cipari, ar kuriem vērsties pret provokatoru, jo citādi lieta par viņa daiļradi internetā vien varētu izčibēt. Ar Gapoņenko ir vēl viena nelaime, ka tāda apcietināšana un turēšana ķurķī rada mocekļa tēlu un fanu pulkus. Padzīvojis onkulis tiek saslēgts rokudzelžos un mests pagrabā! Tur tiesībsargājošām iestādēm ir grūti izvērtēt, kas ir labāk - ņemt vai neņemt ciet tādus kā Gapoņenko. Šajā un līdzīgos gadījumos pastāv risks panākt cerētajam pretēju efektu - nevis nomierināt un noslāpēt ekstrēmus noskaņojumus, bet tos vēl vairāk uzkurināt. Ceram uz drošības policistu profesionalitāti, ka viņi rūpīgi izvērtē katru gadījumu. Ja vēršanās pret interneta sīkajiem huligāneļiem notiks nesamērīgi skarbi, Latvija var ieberzties pārmēru policejiskas valsts tēlā, kas jau nu pavisam nebūtu labi.