Māris Krautmanis / Autori

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstības projektu, kura vērtība ir 97,4 miljoni eiro un kurā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve uz Skanstes apkaimi. Darbus domāts sākt nākamā gada otrajā pusē.

Lietavu un plūdu nomocītās Latgales lielākajā, Latvijas otrā lielākajā pilsētā Daugavpilī sestdien par jauno pilsētas mēru ievēlēts Rihards Eigims (Mūsu partija), kurš nomainījis vien divus mēnešus amatā pabijušo Andreju Elksniņu (Saskaņa).

Savulaik radioraidījumā Suņu būda aktieris Artuss Kaimiņš uzvilcies azartiski intervēja visādus politiķus un amatvīrus, uzdodot viņiem neērtus jautājumus. Sākumā tas viss izskatījās asi un talantīgi, taču pamazām tā lieta apsūbēja – Kaimiņš devās politikā, aptašķījās ar sponsoru naudu, saēdās ar līdzgaitniekiem un tagad sēž Saeimā aizvien klusāks un klusāks kā zāle.

Manipulatoriem, kas vasaras sākumā palaida gaisā «oligarhu sarunu» tēmu, ir bijuši nenoliedzami panākumi – no publikācijas vienā žurnālā pasākums pārceļoja uz interneta sociālajiem tīkliem, kur mūsdienās jo jauki var saduļķot ūdeni un zvejot treknas elektorāta zivis. Ir izdevies pat pacelt lietu līdz visaugstākajiem kabinetiem, panākot parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Pat pašu Valsts prezidentu ir izdevies vismaz uz brīdi ieraut murgosfērā, kur viņš ar naivu seju atnāca uz pasākumu, kas saucās «tautas sapulce». Labi, ka vismaz uz nākamo «tautas sapulci» vairs negāja. Laikam saprata, ka tiek muļķots. Jo tas, ka vienas Jaunās konservatīvās partijas atbalstītāji mītiņo, nenozīmē, ka sapulcējusies ir tauta. Vispār jau tas ir nekrietns paņēmiens – uzdoties par tautu, bet ne jau pirmo reizi vēsturē tas tiek izmantots.

Pagājušās nedēļas nogalē triju dienu vizītē Daugavpili apmeklēja Kazahstānas vēstnieks Baltijas valstīs Bauržans Muhamedžanovs. Rīgas pārēdusies pele, kurai milti rūgti, varētu pavīpsnāt: «Tad ta nu liela muiža. Mums visu lielvaru vēstnieki tepat dzīvo.» Taču Daugavpilij ir citādi. Tādas lielas un bagātas Centrālāzijas valsts vēstnieka atbraukšana ir nozīmīgs notikums, par kuru vietējā aktīvā sabiedriski politiskā vide vārīsies vēl vismaz šo un nākamo nedēļu.

Latvijas un Kirgizstānas ekonomiskā sadarbība varētu būt perspektīva, auglīga un abpusēji izdevīga, ja ne viens bet… Labu attiecību izveidošanai kā nelāga ēna joprojām pāri klājas tas, ka Kirgizstānas varas iestādes turpina pārkāpt Latvijas pilsoņu cilvēktiesības un vismaz pagaidām nav redzama kāda zīme, ka Kirgizstāna grasītos ko labot.

Latvijas simtgade nāk virsū ar joni, un ne viens vien projektu rakstīšanas kantoris jau berzē rokas cerībā uz šā pasākuma «uzvārīties», pahalturēt un noslaukt. Apgūstamās naudas gan nav pārāk daudz – nieka 22,3 miljoni no valsts budžeta jeb trīs eiro no katra iedzīvotāja gadā. Tas ir pat daudz mazāk nekā Latvijas eiroprezidentūrā izpļekātais. Tik daudz jau nu varam atļauties – trīs eirikus.

Pastāv tāda teorija, ka visa cilvēce esot radusies kaut kur Āfrikā, no kurienes tā devusies uz ziemeļiem, austrumiem un izplatījusies pa visu pasauli. Varbūt tā ir, varbūt tā nav, bet ir vērojamas dažas pazīmes, kas liecina, ka pašlaik varbūt noris pretēji procesi – viena daļa latviešu, pat tās inteliģentākos pārstāvju ieskaitot, strauji virzās atpakaļ uz Āfriku. Ne varbūt gluži tā, ka fiziski jau virzās, bet mentāli tik tiešām ir uz to pusi.

Skandāls ar sludinājumu portāla ss.lv un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konfliktu ir tikai viens no pēdējā laika nesaprašanās gadījumiem starp komersantiem un valsts struktūrām.

Pirms desmit gadiem vācu uzņēmums Lidl jau Latviju bija noskatījis kā vietu, kur izvērst savu lielveikalu ķēdi. Vācieši bija nolīguši vietējos māklerus un sapirkušies zemi un nekustamos īpašumus prāvos apmēros. Taču tad vienā jaukā brīdī viņi ļoti ātri visus īpašumus pārdeva un laidās lapās.

Jaunās tehnoloģijas nu jau trešo dekādi dod iespēju sazināties, tirgoties, spēlēt šahu cilvēkiem, kas atrodas fiziski tālu viens no otra. Ļaudis milzīgi daudz sava laika pavada ne reālajā, bet virtuālajā vidē. Turpat šajā vidē notiek arī finanšu un seksuāli noziegumi, politisku apvērsumu un terorisma organizēšana, kas ir vienas nebeidzamas galvassāpes valstu valdībām, kurām ir savas ierobežotas teritorijas, bet internetam tās nav – tam nav robežu.

Dālderis, Čigāne, Viņķele, Judins un Loskutovs pamet partiju Vienotība, ceļā viņi sastop bijušo ekonomikas ministru Pavļutu, pasauc līdzi par atbalstītājiem dažus zinātniekus un garīdznieku, un jauna partija gatava! Jaunais politiskais spēks jau gatavojas savam partijas oficiālās dibināšanas kongresam.

Jau pati parlamentārās izmeklēšanas komisijas nodibināšana «par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» ir liels pazemojums Saeimai.

Visos laikos un visās zemēs ir notikusi politiska cīņa, intrigas un sazvērestības – starp Gvelfiem un Gibelīniem, starp Sarkano un Balto rozi, starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni. Tā gadās, jo izveidojas ļaužu grupējumi ar kopējām saimnieciski politiskām interesēm, kuriem traucē citi konkurējoši grupējumi.

Jaunā nodokļu sistēma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju – pilsoni un nepilsoni, uzņēmēju un strādnieku, bagātnieku un nabagu.

Šī nedēļa ir izšķiroša valdības iecerētajai nodokļu reformai. Paredzams, ka Saeimas Finanšu un budžeta komisija, kā arī valdība šodien izskatīs pēdējos labojumus likumprojektos, bet ceturtdien Saeima otrajā un pēdējā lasījumā atbalstīs nodokļu reformu un ar to saistītos 12 likumprojektus.

Jau ilgāk par mēnesi politisko vidi tricina tā saucamās oligarhu jeb Rīdzenes sarunas, kuras plašsaziņas līdzekļos interneta sociālajos tīklos sāk atgādināt masu psihozi.

Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs uzrakstījuši iesniegumus par izstāšanos no partijas Vienotība. Šie tā sauktā partijas liberālā spārna deputāti turpinās darboties Vienotības frakcijā, atbalstīs valdību, taču no likumdošanas brīvajā laikā veidos jaunu «proeiropeisku un centrisku» partiju. Tikmēr zem Vienotības vecā karoga palikušie politiķi gatavojas rokādei partijas vadībā un kongresam, kas notiks pēc mēneša. Pašreizējais partijas vadītājs Andris Piebalgs ir piekusis un vairs negrib partiju vadīt, tāpēc stūre, visticamāk, tiks atdota jaunajam censonim Edvardam Smiltēnam, kurš ir aktīvs un ļoti, ļoti grib būt par priekšnieku.

Ir starp Latvijas uzņēmējiem arī tādi, kam ir lieliskas idejas atrast peļņas iespējas kaut kur pasaules tālumos un būt pionieriem jaunu tirgu nišās. Tostarp latvieši ir vieni no tiem, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem sāka zvejot sniega krabjus Barenca jūrā pie Svalbāras (Špicbergenas).

Pirms sešiem gadiem internetā varēja lasīt Aināra Šlesera, Andra Šķēles, Aivara Lemberga, Viestura Koziola sarunas viesnīcā Rīdzene, bija ierosināta tā saucamā oligarhu lieta, Juta Strīķe apgalvoja, ka pierādījumu pret oligarhiem ir milzīga kaudze, ar tolaik vēl diezgan vareno partiju Vienotība cieši saaugušie propagandisti plašsaziņas līdzekļos un mītiņos rīkoja orveliskas naida stundas. Dežavū! Atkal viss tas pats.

Latvijas Televīzija (LTV) pārtrauc sadarbību ar Ventspils domi izklaides raidījumā Dziesmu sirdij rodi Ventspilī. Līdzīgu lēmumu pieņēmis Latvijas Radio (LR), kas ar Ventspils pašvaldību vairs nesadarbosies raidījuma Muzikālā banka veidošanā.

Pavisam ne tik sen – 2014. gadā – Valsts prezidents Raimonds Vējonis, runājot par iespēju tautai ievēlēt Valsts prezidentu, skeptiski bilda, ka var atgadīties, ka tauta ievēlē «kaķi maisā». Taču tagad viņš aicina grozīt Satversmi, lemjot par nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanas metodi un pilnvarām. Vējonis tagad ir par tautas vēlētu prezidentu, kam būtu plašākas pilnvaras. Viņš mudina Saeimu pie šīs lietas ķerties jau rudenī, lai Valsts prezidentu tauta varētu ievēlēt jau 2019. gadā.