KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir māsas, kas diezgan līdzīgā veidā, ar diezgan līdzīgi domājošu vēlētāju atbalstu ir iekļuvušas 13. Saeimā. Pat mandātu skaits abām vienāds – 16. Tātad kopā 32.
Šīs ir tā saucamās jaunās partijas, kas priekšvēlēšanu laikā uzvedās nikni, bruka virsū valdošajām partijām gan ar pamatotu kritiku, gan ar pilnīgi izdomātiem apvainojumiem. Diezgan līdzīgi šīs partijas uzskata, ka jādod vairāk naudas grūtdieņiem, pensionāriem, dakteriem un skolotājiem, taču nav šīm partijām reālistisku ideju, kur šo naudu ņemt. Šo partiju iegūtais mandātu skaits ir ļoti liels, tomēr nepietiekams, lai varētu valdīt bez kompromisiem ar vecās valdības partijām.
Tomēr KPV LV un JKP nav gluži dvīņumāsas, ir arī nelielas atšķirības, kas liek domāt, ka Aldim Gobzemam (KPV LV) ir nedaudz vairāk cerību izveidot valdību nekā jau izsvilptajam JKP kandidātam Jānim Bordānam. Gobzems ir tā kā elastīgāks, relatīvi draudzīgāks ar veselo saprātu. Turklāt viņš ir redzējis, kā savu iespēju garām palaida Bordāns, un var šo to no tā mācīties, neatkārtot priekšgājēja kļūdas.
Bordāns kā pasakā par zelta zivtiņu varēja dabūt sudraba, zelta un dimanta pilis un drānas, taču ar to viņam nepietika - sagribēja kļūt par Okeāna valdnieci, tāpēc kā vecene pasakā palika pie sasistas siles. Ja arī Gobzemam uz galvas izaugs ķeizara kronis, viņu diezgan droši gaida Bordāna liktenis. Jo nopietnas partijas nestrādās neadekvāta premjera vadībā.
Atšķirībā no Bordāna, kas mainījis partijas kā zeķes, Gobzems tik tiešām ir jauns politikā, iepriekš viņš ir strādājis advokatūrā. Gobzems ir par jaunu, lai būtu «čekists», nav ņēmis naudu no Šveices kolēģa Rudolfa Meroni vai cita nešķīsta sponsora, tomēr nav skaidrs, vai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) dos viņam pielaidi valsts noslēpumam. Gobzems kā advokāts varētu būt aizstāvējis ne viena vien aizdomīga personāža intereses, taču tas neskaitās, jo nedrīkst advokātu identificēt ar viņa klientu. Varbūt kā Maksātnespējas administrācijas direktors Gobzems ir pamanījies kur ieķēpāties? SAB tagad to visu pētīs un vētīs. Mēnešiem ilgi?
Šāda sistēma un šāda situācija ir absurdi greiza - demokrātiskā valstī nav normāli, ka specdienests iznāk tā kā augstāks par tautas ievēlētiem priekšstāvjiem.
Gobzema sarunas ar citām partijām būs ļoti grūtas. Pirms vēlēšanām politiķi cits citu visvisādi kritizēja, atmaskoja un lamāja, sevi cēla debesīs. Gobzems šajā druvā bija īpaši aktīvs un nostājās pozā pret visiem. Bet nu labi - kas bijis, izbijis. To viņam gan jau piedos. Arī citi paši nav bijuši eņģeļi. Taču arī pēc vēlēšanām sarunas nav īsti labi sekmējušās. Ar partiju Attīstībai/Par (AP) KPV LV ir ļoti sarežģītas attiecības - vienā brīdī notiek tāda kā tuvināšanās, bet nākamajā jau dusmīga bļaustīšanās. Redzēs, vai AP spēs neuzmest lūpu un norīt aizvainojumu, ka tās kandidātam Artim Pabrikam jāpastāv maliņā, kad valdību mēģina sastādīt Gobzems.
Gobzemu pētīs, provocēs, sperot pa potītēm, un skatīsies, kā viņš reaģēs. Piemēram, Nacionālā apvienība vēl pirms nominēšanas piesējās Gobzemam par Saskaņu. Gobzems Saskaņu pieminēja tādā kontekstā, ka runājis ar saviem vēlētājiem, kuri pauduši, ka neiebilstu pret sadarbību ar šo partiju. Un tūlīt piebilda, ka koalīcija ar Saskaņu gan nav iespējama un tādas nebūs. Taču nacionāļi izlikās, ka teikuma otro daļu nav dzirdējuši, un pauda bažas par KPV LV Saskaņai labvēlīgajiem signāliem, bet sociālajos tīklos ņēmās gari un plaši šausmināt, ka Gobzems valdību veidos teju vai kopā ar plikpauraino velnu no sarkanā Kremļa.
Agresīvais stils un bezkaunība KPV LV politiķim, aktierim Artusam Kaimiņam ļauj izcelties kampaņu laikā. Tāda uzvedība var piedienēt parlamenta opozicionāram. Taču klaunāde diez cik labi neizskatās, ja partija ir valdošās varas pozīcijās. Ir liels jautājums, vai Kaimiņš spēj neālēties?
Bet pats galvenais jautājums, vai Gobzems nesāks murgot kā Bordāns un savās iedomās tērēt naudu, kuras Latvijai nav? 31. oktobrī KPV LV nāca klajā ar diezgan dīvainu valdības deklarācijas projektu par Latviju kā magnētu un kā «jauno Skandināviju». Virkne KPV LV ideju ir vienkārši bīstamas un kaitīgas. Piemēram, apturēt dzelzceļa elektrifikāciju, atņemt pašvaldībām skolas un slimnīcas. Ir arī jaukas idejas, bet to realizācijai vajag naudu. Katrā ziņā citām partijām radīsies jautājumi un papildjautājumi.
