Bordāna triumfs un krahs

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts Jānis Bordāns ir izgāzts un izgāzies pats. Lai gan cerības sastādīt valdību viņam bija diezgan pat reālas. Bet, ja cilvēks pats dara visu, lai nekļūtu par premjeru, neviens nevar viņam to uzspiest.

Acīmredzot JKP ir izvēlējusies tādu savas politikas turpmāko ceļu, ka jāuzvedas agresīvi, ultimatīvi, jāsola neizpildāmi debesu brīnumi, jāturpina muļķot lielas ļaužu masas, kas ticēs, ka JKP gan gribēja vest latvju zemi saulītē, bet ļaunie aligatori neļāva. Šī partija aiz inerces turpina dzīvot priekšvēlēšanu murgosfērā.

Labi, ka netiek zaudēta vēl viena nedēļa un amatam nederīgā Bordāna nekļūšana par premjeru ir noskaidrojusies bez liekas garumā vilkšanas - apvienība Attīstībai/Par! (AP), Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Ir visādi iemesli, kāpēc tā ir sanācis. Viens no tiem ir acīm redzamā JKP solījumu neizpildāmība salīdzinājumā ar valsts finansiālajām iespējām. Lai realizētu JKP piedāvātās valdības deklarācijā paustās idejas celt algas, minimālo algu, neapliekamo minimumu, pensijas un dot vēl visādus labumus tautai, pamatbudžetā un speciālajā budžetā vajag papildus vismaz 1,7 miljardus eiro. Šādas naudas nav.

Neorientēšanās krēslainajā fiskālajā telpā vēl nebūtu tas pats fatālākais, kāpēc Bordāna valdība ir mirusi pirms piedzimšanas. Tur varētu diskutēt, par kaut ko vienoties, kaut ko atmest. Taču nelaime ir ne tik daudz par ideoloģijām, tās vai citas problēmas risinājumu variantiem, kā politiķu personībās, viņu rakstura un garīgās veselības īpatnībās.

Pastāv elementāras pieklājības normas, etiķete, izpratne par solīdu uzvedību. Iedomāsimies, ka politiķi koncentrējas nopietni spriest par veselības vai izglītības gauži skarbajām problēmām. Un tad apspriežu telpā ierodas personas, kas saceļ dubļainas kājas uz galda un skurbā priekā paziņo, ka jums, zaķīši, būs «kirdik». Pieprasījums dot rullēt JKP iekšlietu, tieslietu, finanšu jomas, lai visas represīvās struktūras nonāk viena politiskā spēka rīcībā, pārējām partijām ir bijis mazliet tā kā biedējoši. Būtu neloģiski, ja pārējās partijas mierīgi piekristu, ka priekš JKP par dārgu valsts naudu tiek nopirkta pātaga, ar kuru viņus pašus sitīs. Jurašs nav izmantojis iespēju paklusēt, bet atklāti klaigā, ka grasās izmantot varu, lai dabūtu nost no amatiem Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, KNAB vadītājus.

Par ko? Par «nelikumībām», kas pastāv tikai Juraša iedomās un ne ar ko nav pierādītas. Tāpat arī murgainie JKP priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu teksti, ka visādas drošības struktūras jāapvieno, jāatlaiž trešdaļa valsts un pašvaldību uzņēmumos strādājošo, galvas nost un galvas lai ripo. Tā tad būs tā «jaunā politika», «jaunā politiskā kultūra»?

Jebkuram valstiski domājošam politiķim pašlaik galva sāp par problēmām veselībā, izglītībā, nodokļu jomā, bet te uzrodas lecīgi gaiļi no JKP, kurus nekas cits neinteresē, kā sagrābt sev represīvo varu. Gluži dabiska ir reakcija pasūtīt šos gaiļus tālāk, kas tā arī ir noticis. Bordāns pats ir uzprasījies, jo nav adekvāti staigāt apkārt ar uzpūtīga triumfatora seju un stāstīt, ka viņam jau ir 80% varbūtība kļūt par premjeru. Protams, Bordāns nevēlas atzīt pats savu vainu savā nekļūšanā par premjeru, bet staigā apkārt un stāsta, ka vainīgi «oligarhiski grupējumi». Viena vienīga sazvērestības teorija un apsaukāšanās kā politiskās cīņas metode.

Latvija ir liels laineris ar 1,95 miljoniem pasažieru. Uz vadības pults ir visādas lampiņas, sviras, mērierīces, kur jāsaprot, kā tas viss darbojas. Ir liela atbildība celt šādu lidaparātu gaisā un pēcāk nosēdināt. Bordāns ir pasēdējis pilota krēslā, un laime, ka nav sācis braukt. Citām partijām radās lielas šaubas, vai JKP prot braukt. Nepastāv vairs problēma par Bordānu kā premjeru, bet problēma ir par to, vai vispār JKP ir cienīga, lai to aicinātu iekļauties valdībā.

Arī ar nākamo premjera kandidātu nebūs vienkārši. Tāpat arī Artim Pabrikam (Attīstībai/Par!) vai kādam citam būs grūti nodrošināt sev vairāk nekā pusi 13. Saeimas deputātu atbalstu. Bet nu diezin vai kāds kandidāts vēl atkārtos Bordāna mēģinājumu ar varu kļūt citiem mīļš.