Napoleonam laikam būs aplauziens
Pusotra nedēļa pēc vēlēšanām politiķiem ir pagājusi mēģinājumos saprast, kam krāniņš lielāks un kas varētu būt par alfa dogu jaunās valdības veidošanā. Pirmās konstruktīvās, ļoti konstruktīvās, nu ļoti konstruktīvās sarunas starp partijām nemaz tik ļoti konstruktīvas nebija – «jaunās» un «vecās» partijas palaikam, varētu tā maigi teikt, salamājās. Pēc tam gan atkal tā kā salaba un sēdās atpakaļ pie sarunām.
Jaunais konstruktors Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) jau bija sasapņojies, ka ar zelta zizli rokā un lauru vainagu galvā sēdēs premjera krēslā, taču tik skaisti nebūs. Nu nepatīk pārējām partijām Bordāns, nav lielas degsmes piedalīties tādā valdībā, kuru viņš vadītu. Bordāns bez priekšspēles piedāvā: «Davai, sadalām amatus!» Viņa piedāvātajā modelī valdošajā koalīcijā netiktu ņemta ar «sarkanajām līnijām» aizšvīkātā Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Par to, ko jaunajai valdībai vajadzētu sasniegt, kādus darbus darīt, Bordāns nerunāja - vienkārši sadalīt vietas pie siles un tad tik strēbt un strēbt. JKP momentā aizmirsās priekšvēlēšanu solījums 13 ministriju vietā atstāt astoņas. Nu un vēl viss kas aizmirsās. Ir viena lieta ar krāpšanu, melošanu, ļaužu muļķošanu iegūt milzīgi daudzu vēlētāju balsis, bet viņa kolēģi 13. Saeimā paši ir speciālisti melošanā un nav tik viegli ap pirkstu tinami - viņi kaut kā nepavelkas uz Bordānu.
Nu nepatīk pārējām partijām Bordāns, nav lielas degsmes piedalīties tādā valdībā, kuru viņš vadītu.
Tagad tā īsti nav zināms, kurš būs nākamais kandidāts uz premjera posteni. Laikam šajā brīdī ne Aldis Gobzems (KPV LV), bet Artis Pabriks (Attīstībai/Par). Tas tad jau ir tā kā reālistiskāks variants.
Lai gan ar Pabriku arī ir, kā ir. Reiz vēsturē jau bija gadījums, ka Pabriks bija sadomājis vadīt valdību, bet toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš Pabriku atsēdināja. Nav zināms, ko Bērziņš sacīja Pabrikam, bet Pabriks sarāvās mazs un kluss un uz premjera vakanci vairs nepretendēja.
Bet nu tagad Pabrikam laikam būs otra iespēja.
Ja par pašreizējo premjeru Māri Kučinski var teikt, ka viņš ir neizlēmīgs, ar Pabriku ir tieši pretēji - viņš ir ļoti izlēmīgs. Vienā dienā lems tā, nākamajā jau citādi, bet trešajā dienā, kad pie viņa būs paviesojušies vīriņi no lobiju aprindām, viņš lems jau atkal kaut kā citādi.
Pabriks uzņemsies atbildību tad, kad viss kāpj kalnup un notiek skaisti, bet mazgās rokas nevainībā, kad sāksies kaut kādas ziepes. Savulaik, 2009. gadā, kad Doma laukumā sanāca dusmīgu ļaužu pūļi, Pabriks uzstājās kā revolūcijas vētrasputns. Bet, kad tas pats pūlis devās dauzīt Saeimas nama logus, gāzt apkārt policijas busiņu un izlaupīt dzērienu veikalu, Pabriks kaut kā nemaz nebija ar šo pasākumu saistīts.
Pabriks nedarīs kaunu Latvijai starptautiski, jo diezgan labi runā angliski. Viņam piemīt izcilas spējas gudri izskatīties, pareizi runāt un jebkurā valodā pilnīgi neko nepateikt. Bet nu tomēr salīdzinājumā ar Bordānu Pabriks ir daudz sakarīgāks variants. Salīdzinājumā ar Bordānu jebkurš, pat Artuss Kaimiņš (KPV LV) ir sakarīgāks variants.
Tur gan nevar saprast, kā vēl var ievirzīties sarunas starp partijām. Piemēram, starp KPV LV un Attīstībai/Par ir diezgan pagrūti pārvaramas pretrunas. Pat ne ideoloģiskas, jo kāda gan KPV LV ir ideoloģija? Pretrunas ir drīzāk starp raksturiem. KPV LV dziļi derdzas Attīstībai/Par snobiskā augstprātība, bet Attīstībai/Par nicina KPV LV plebejiskumu. Bet nu varbūt politiķi šos krupjus norīs.
Pagaidām gan vēl tik tālu skatīties ir par agru. Vēl jau pa politikas ārēm turpina drasēt Bordāns, un jauna piedāvājuma vēl nav. JKP uzbāžas citām partijām ar savu muldēšanu par tiesiskumu, it kā tās nezinātu, kas tas par tiesiskumu un pēc kā tas smird. Kā vispār var būt, ka divi personāži, kas burtiski nupat vēl bija operatīvajā darbā un izspiegoja savus konkurentus, bez kāda karantīnas laika plūstoši pāriet strādāt politiskajā tirgū?
Pagaidām vēl nav zināms, ar ko noslēgsies valdības veidošanas sarunas - tās var iestiepties garumā. Bet tā nav nekāda traģēdija - kamēr nebūs jaunās valdības, strādās vecā.