Cilvēks, kas skatās uz zvirbuļiem
 
©F64 Photo Agency

Citām partijām nav lielas sajūsmas par iespēju strādāt Alda Gobzema (KPV LV) vadībā. Tas ir vēl par maigu teikts. Citas partijas ļoti, ļoti nevēlas Gobzemu par premjeru. Visas pazīmes liecina, ka Gobzems var būt Bordāns 2, tikai izsvilpšanas scenārijs laikam būs mazliet citāds.

Partija KPV LV savus 16 mandātus ir ieguvusi, pateicoties aktiera Artusa Kaimiņa atraktīvajai klaunādei un Gobzema fenomenālajām spējām aģitācijas un propagandas jomā. Gobzems bija sociālajos tīklos vai visu diennakti, tikās ar vēlētājiem, sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem, nikni uzbrūkot vai visiem sāncenšiem. Viņš to darīja kaismīgi, pārāk kaismīgi. Tagad par to nākas dārgi maksāt.

Reiz jūnijā tikai vienā intervijā Dienas Biznesam Gobzems pamanījās sariebt Jaunajai konservatīvajai partijai, Attīstībai/Par! un Nacionālajai apvienībai, kā arī vēl izraisīt nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenes un kolēģu dusmas. Var jau būt, ka Gobzema izteikumi bija tīra patiesība, taču tas tagad nav būtiski. Būtiski tagad ir tas, ka Gobzemam neizdevās savienot savu politisko darbību ar advokātu cunftes tradīcijām. Runāt par maksātnespējas jomas ķibelēm, shēmām un «mafijām» un nepieminēt Bunkus ir pagrūti. Citi advokāti par šīm lietām nerunā, Bunkus piemin ar labu vai nesaka neko, taču Gobzems, krādams politiskos popularitātes punktus, runāja diezgan brīvi un plaši. Bunkus kolēģi tad nu ir parūpējušies, lai par viņa izteikumiem tiktu rosināta disciplinārlieta, kas nupat rezultējusies kā Gobzema izslēgšana no advokatūras. Gobzems nav grāfs Kaliostro, kas redzēts vienā laikā izjājam no Maskavas pa dažādiem vārtiem, un nespēj būt vienlaikus vairākās vietās - ja viņš nebūtu aizņemts ar politiku, varbūt būtu aizstāvējies Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšā un ticis cauri sveikā. Vēl jau viņam ir iespēja pārsūdzēt savu izslēgšanu. Taču fakts paliek fakts - cilvēks, kas pretendē uz kļūšanu par premjeru, ir no advokatūras izmests. Vai tas vien jau nav burvīgs iegansts, lai uz Gobzemu rādītu ar pirkstu un apšaubītu viņa dibena kalibra atbilstību premjera krēslam? Gobzems gan bravūrīgi čivina, ka uz to raugās kā uz zvirbuļiem, kas kaujas un demonstrē muskuļus, taču ceļā uz premjerēšanu tas viņam nepalīdz.

Un tad vēl bēdīgā pielaides lieta. Satversmes aizsardzības birojs nesteidzas dot pielaidi valsts noslēpumam, Gobzema vētīšana un pētīšana varot ilgt pat pusgadu. Tad jau neviens politikas jaunpienācējs nevar ieņemt augstu amatu, jo darbs jāsāk nezinot, vai pielaide būs vai nebūs. Arī citas partijas atzīst, ka situācija ir stulba, taču neatsaucas uz Gobzema aicinājumu tūdaļ ņemt un atcelt pašreizējo pielaižu kārtību. Partijas savās dejās iesaista vēl arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lūdzot audienci, lai parunātos par pielaižu lietu. Taču sūdzēties Vējonim vai lūgt viņu atrisināt problēmu ir tukša būšana - prezidentam nav tādu pilnvaru, lai grozītu likumus.

Vēl vienu kurvīti Gobzems jau ir paguvis dabūt par ierosinājumu valdības sēdes rīkot slēgtas. Bija tā, ka priekšvēlēšanu laikā Gobzems ļoti populāri lamāja koalīcijas padomi kā antikonstitucionālu veidojumu. Tiktāl viss bija jauki. Taču, kā izveidojās šī koalīcijas padome? Vispirms deviņdesmitajos gados valdības sēdes bija atklātas, pēc tam tās padarīja par slēgtām. Nākamajā vēstures pagriezienā, kad modē nāca caurspīdība, tās atkal kļuva atklātas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tiek apspriesti valsts vai komercnoslēpumi. Taču reālie ministri un politiķi reālajā dzīvē vēlas izrunāties par lietām tā, lai kāds neskatās pār plecu viņu papīros un datoru ekrānos. Tāpēc iedibinājās tāda kārtība, ka partijas par svarīgiem jautājumiem vienojas pa kaktiem iepriekšējā nedēļā, pirmdienā sanāk kopā koalīcijas padomē, kur vienojas jau pavisam konkrēti, bet otrdien valdības sēdē paliek tikai tīri tehniska vienošanos apstiprināšana.

Gobzems rosina gluži normālu lietu, ka valdības sēdes jātaisa slēgtas. Taču tas jau izskatās nepopulāri - to izskaidrot plašām masām ir tikpat kā neiespējami. «Neslēgsim nekādu konfidencialitātes līgumu!» paziņo potenciālie valdības partneri un paklusām nevaldāmi priecājas, ka Gobzems tagad iznāk šausmonis, kas iestājies pret daiļo atklātību un skaisto caurspīdību.

Redzams, ka pieredzējušie politikas plēsoņas ir noskaņoti saplosīt dzīvnieku, kas nācis kļūt par jauno bara vadoni. Taču uzreiz jau tā nevar momentā pasūtīt Gobzemu divas mājas tālāk - aiz KPV LV ir lieli fanu pūļi, tālākā perspektīvā ar to pašu KPV LV tik un tā nāksies sadarboties. Tāpēc mazliet jāveic visādas rituālas darbības. Gobzems tiks laipni lūgts lamatās un laikam arī pats raks sev bedres, kur krist.