Ukrainas kara 206. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:57]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 17. septembrī. Ukraina jau septīto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20.57. Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Čehija sestdien aicināja veidot starptautisku kara noziegumu tribunālu pēc tam, kad Ukrainā vietās, no kurām padzīti Krievijas karavīri, atklāti jauni masu kapi.

19.40. Lai gan pēdējā laikā Ukraina publiski nav aicinājusi ASV piegādāt tai pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", iznīcinātājus "F-16" un bezpilota lidaparātus "Grey Eagle", sarunas turpinās aizkulisēs, ziņo izdevums "Politico".

Ukrainas varasiestādes taktiku mainījušas pēc ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas ieteikuma koncentrēties uz tādiem ieročiem, kādi visvairāk nepieciešami Krievijas spēku padzīšanai no Ukrainas dienvidiem un austrumiem. Tāpat sabiedrotajiem ir bažas, ka tādas prasības novērš uzmanību no steidzamākām Ukrainas armijas vajadzībām un augsto tehnoloģiju bruņojuma piegādes Krievija varētu uzskatīt par provokāciju.

Trīs anonīmi avoti "Politico" atklājuši, ka "zemā līmenī" turpinās sarunas par "Patriot", "F-16" un "Grey Eagle" piegādēm Ukrainai. Kā uzsver izdevums, tāda bruņojuma piegādes ir iespējams, lai gan vēl pavasarī ASV pat nepieļāva iespēju piegādāt Ukrainai tādu augsto tehnoloģiju bruņojumu.

17.53. Vides aizstāvības grupas "Greenpeace" aktīvisti sestdien bloķēja Krievijas gāzes izkraušanu sašķidrinātās dabasgāzes terminālī Somijas ziemeļos, paziņoja termināļa īpašnieks un "Greenpeace".

Aktīvisti pieprasīja Helsinki izbeigt Krievijas gāzes importu saistībā ar Maskavas sākto karu Ukrainā.

Somijas kompānijas "Gasum", kurai pieder importētā gāze, preses pārstāve Olga Vaisanena apliecināja, ka kravā bija dabasgāzes krava no Krievijas.

16.30. Ja Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinode iebildīs pret atdalīšanos no Maskavas patriarhāta, valsts var nonākt juridiskā konfliktā ar baznīcu, šādu viedokli pauda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Inese Runce.

Saeima septembra sākumā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos Latvijas Pareizticīgās baznīcas likuma grozījumus, ar kuriem mainīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi. Satversme nosaka, ka valsts un baznīca Latvijā ir šķirtas.

Līdz šim Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar grozījumiem tiks atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.

15.15. Gada otrajā pusē sagaidāma nopietna ekonomikas bremzēšanās, sestdien uzrunā partijas "Vienotība" kongresā sacīja Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis lielāko ģeopolitisko krīzi kopš Otrā Pasaules kara. "Šis karš ir uzlicis lielu jautājuma zīmi tai pasaules kārtībai, kurā šobrīd dzīvojam un kura balstās uz daudzpusējās sadarbības modeli gan politikā, gan ekonomikā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir kā atgādinājums, ka demokrātija un neatkarība nav pašsaprotamas, kā tās ir jāattīsta un jāstiprina ikdienā, un jābūt gataviem aizstāvēt kritiskā brīdī," sacīja Dombrovskis.

14.00. Gan ar sankcijām, gan ar Krievijas politisko izolāciju ir jāpaaugstina cena, kāda agresoram jāmaksā par iebrukumu Ukrainā, sestdien NATO augstākās militārās institūcijas - Militārās komitejas - sanāksmē Tallinā paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

"Ja mēs izlēmīgi neapturēsim Krievijas agresiju, neviena valsts nevarēs justies drošībā," sacīja Igaunijas premjerministre, paziņojot, ka karš pret Ukrainu uz NATO sliekšņa ir mūsu paaudzes visnopietnākā drošības situācija visai cilvēcei.

Kā pauda Kallasa, militārā palīdzība Ukrainai ir iedarbīga un ir vēl vairāk jāpalielina, bet NATO vajadzētu ātri izpildīt Madrides samita lēmumus, kas balstīti NATO sabiedroto vienprātīgā secinājumā, ka Krievija ir galvenais drauds aliansei un tās sabiedrotajiem.

12.30. Ukrainas armijas aviācija aizvadītajā diennaktī veikusi 15 triecienus pa ienaidnieka pozīcijām, ber raķešu un artilērijas vienības izpildījušas 250 uzdevumus, cita starpā vietās, kur koncentrēts okupantu dzīvais spēks un tehnika.

11.20. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 54 250 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 2202 tankus, 4701 bruņutransportieri, 1306 lielgabalus, 312 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 168 zenītartilērijas iekārtas, 251 lidmašīnu, 216 helikopterus, 911 bezpilota lidaparātus, 236 spārnotās raķetes, 3571 automobili un autocisternu, 15 kuģus un ātrlaivas un 121 specializētās tehnikas vienību.

10.18. Vācijas reakcijai pēc tam, kad 2014.gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu, vajadzēja būt stingrākai, atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

"Vēlos ļoti skaidri pateikt, ka, vismaz lūkojoties retrospektīvi, būtu bijis pareizāk skarbāk reaģēt uz Krimas aneksiju," piektdien Vācijas Bruņoto spēku konferencē Berlīnē sociāldemokrātu politiķa teikto citē laikraksts "Bild".

Šolcs pieļāva, ka koordinētāka un stingrāka starptautiskās sabiedrības reakcija uz pussalas aneksiju nebūtu nostiprinājusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina prātā ideju vēlreiz atkārtot šāda veida uzbrukumu Ukrainai

09.07. Parodists un televīzijas raidījumu vadītājs Maksims Galkins, kurš izteicies pret karu Ukrainā, ir iekļauts Krievijas fizisko personu reģistrā, kuras pilda ārvalstu aģenta funkcijas.

Kremļa pārstāvis septembra sākumā paziņoja, ka Galkinam "skaidri nav par ceļam" ar pārējiem Krievijas pilsoņiem.

Galkins atrodas ārpus Krievijas. Pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma februāra beigās viņš atradās Izraēlā, kur savos koncertos asi kritizēja šo karu. Mākslinieks uzstājies arī ASV, Latvijā un Polijā.

08.01. Krievijas karaspēks Harkivas apgabala Izjumas pilsētā ir atkārtojis to, ko tas izdarīja Kijevas apgabala Bučā, piektdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Jau ziņots, ka atbrīvotajā Izjumā ir atrasti masu apbedījumi ar vairāk nekā 400 līķiem. Vienā no šiem apbedījumiem atrasti Ukrainas karavīru līķi ar sasietām rokām aiz muguras.

00.10. ANO dalībvalstis piektdien balsojumā, neraugoties uz Krievijas iebildumiem, nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim jaunnedēļ pie Ģenerālās asamblejas vērsties ar videouzrunu.