Dažādo realitāšu sadursme

 
©F64

Nacionālajai apvienībai ir izdevies uzspiest pārējām partijām sevi interesējošo «Saskaņas jautājumu». Visās diskusijās NA politiķi neaizmirst tirpināt oponentus: «Vai ar Saskaņu iesiet kopā?» Saskaņa tiek iztēlota kā briesmīgs ļaunums, pēc kura iekļūšanas valdībā zeme atvērsies un pēdējā stundiņa būs klāt. Tur nacionāļiem neko nevar pārmest, jo biedēšana ar krievu nākšanu ir šā politiskā spēka tradicionālā maize. Ja nu sāktos gudrošana, ņemt vai neņemt Saskaņu valdībā, NA no šādām sarunām pati sevi ir izstūmusi ar savām «sarkanajām līnijām».

Vienbrīd tika sludināts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) perinot veidot ar Saskaņu koalīciju, taču ZZS ir desmitiem reižu nozvērējusies, ka negrasās šādu koalīciju veidot. Turklāt ir taču jau piemērs no vēstures, kad nevis ZZS, bet Valdis Zatlers «ar tankiem» metās draudzīgi bučot Saskaņu.

KPVLV dažbrīd aizmelojas, aizmaurojas un pārspīlē sāncenšu lamāšanā, taču JKP to dara vēl nesalīdzināmi bezkaunīgāk

Tagad ir sanācis tā, ka divas partijas, kurām ir visaugstākie reitingi un laikam būs arī vislielākais iegūto mandātu skaits, sēž iedzītas pretējos stūros, kamēr vidū sīkākas peles staigā pa galdu un diktē.

Bet Saskaņa var piezagties un iekļūt valdībā pavisam no citas puses. Ja nu KPVLV vēlēšanās nostartēs fantastiski veiksmīgi, iegūstot ļoti daudz mandātu? Ja arī Saskaņa nebūs zaudējusi būtisku daļu pašreizējās ietekmes? Starp abām partijām nepastāv kāds nepārvarams naids, lai tās neapvienotos skaistā koalīcijā. Tur gan ir viena problēma - diezin vai šo divu partiju panākumi būs tik grandiozi, ka tās divatā iegūs vairāk par pusi mandātu, ir Latvijā arī citas partijas ar paprāviem atbalstītāju pulkiem.

KPVLV ir īpaši centusies aģitēt internetā, taču vēlētāji nedzīvo tikai internetā vien - ļaudis dzīvo dažādās informācijas ieguves un apmaiņas telpās - vietējā televīzijā, Krievijas televīzijā, ietekmējas no žurnāliem, avīzēm un reklāmām uz autobusiem. Tās noskaņas, kas dominē vienā telpā, nepavisam nav tik populāras citā. Cilvēki dzīvo dažādās realitātēs. Pat lietojot vienu interneta platformu - «feisbuku» vai «tviteri», viens «burziņš» nemaz nezina, kas aktuāls citā «burziņā».

KPVLV politiķiem un atbalstītājiem šķiet, ka virtuālajā internetā jau nu gan viņi ir pārāki par visiem, taču tur ir arī Jaunā vienotība, Attīstībai/Par un citi. Un ir ļoti zvērīgs konkurents Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas pretendē uz to pašu nišu, kur atrodas KPVLV. KPVLV dažbrīd aizmelojas, aizmaurojas un pārspīlē sāncenšu lamāšanā, taču JKP to dara vēl nesalīdzināmi bezkaunīgāk. Pēdējos mēnešos tai bremžu vairs nav.

Ir, piemēram, Jutas Strīķes un Jura Juraša agrākajā karjerā ne visai glīts gadījums, ka viņi gan dzirdēja Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un maksātnespējas speciālista Māra Martinsona aizdomīgās sarunas atpūtas kompleksā Taurenē, taču ar šo materiālu neko nedarīja, «iemarinēja» noklausītās sarunas atvilktnē. Sarunas tika atrastas pēc pieciem gadiem, kad pie KNAB stūres stājās Jēkabs Straume. Strīķe nenoliedza, ka šo materiālu redzējusi, sapratusi tā nozīmi, taču viņai šķitis, ka korupcija Rīgas domē ir svarīgāka. Tātad Latvijas Bankas prezidenta iespējamā korupcija ir kas tik nenozīmīgs, ka to nav vērts pat izmeklēt.

Laikam jau saprotot, ka šādam stāstam nav īsti laba skanējuma, JKP šonedēļ vēl centīsies iestāstīt publikai jaunu versiju - ka tieši Taurenes dēļ Strīķe mesta ārā no darba, par hipergodīgu izmeklēšanu. Tā ir parastā viņas taktika - katru izgāšanos pasniegt tādā mērcē, lai tas izskatītos kā sasniegums.

Jurašs izgāzās, apgalvojot, ka viņam ir dokumenti par NA politiķu saņemtiem milzīgiem kukuļiem, bet beigās izrādījās, ka pierādījumu nav. Taču tajā informācijas «burbulī», kur uzturas JKP fanu publika, Strīķei un Jurašam turpina ticēt, ka viņi ir labie cīnītāji pret korupciju.

Ir politikas diskusiju apritē arī nopietni jautājumi - par veselību, izglītību, par OIK, par demogrāfiju, imigrāciju un emigrāciju, par jauno tehnoloģiju ieviešanu un infrastruktūru, par nodokļiem un pensijām. Tur JKP piedāvā neizpildāmus solījumus vai arī graušanu, iznīcināšanu - atlaist trešdaļu valsts un pašvaldību darbinieku, apvienot valsts drošības un kriminālizmeklēšanas iestādes, «norakt» dzelzceļa elektrifikāciju. Bet JKP fani šos neprāta darbus vērtē atzinīgi kā pareizus.

Pēdējā nedēļā viena daļa politiķu mēģinās vēl taisīt kaut kādu «pēdējo grūdienu», lai dabūtu maksimālo rezultātu. Citi ir jau atslābuši, visu izšāvuši un vairs nedomā, ka ar iespringumu kaut ko būtisku var izmainīt. Bet vēlētājiem vispār nav ko iespringt un 6. oktobrī jāiet balsot. Bet tikai jāpadomā gan - loģiski, pragmatiski, mazāk emocionāli. 13. Saeimai vajadzēs tautas priekšstāvjus, nevis cirka māksliniekus. Nevajadzētu likumdošanu jaukt kopā ar cirku.