Jānis Buholcs / Autori

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien notikušās ikgadējās preses konferences laikā prognozēja, ka valstī ir gaidāmas turpmākas ekonomiskās grūtības, taču pēc diviem gadiem atsākšoties izaugsme. Ekonomiskie jautājumi pasākumā bija vieni no visplašāk iztirzātajiem.

Uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien izteica piedāvājumus ekonomiskās situācijas uzlabošanā, kritizēja rietumvalstis par to «cinismu» pret Krieviju un aicināja valsti paļauties uz saviem iekšējiem resursiem.

Zvērināto lēmums, ka ASV pilsētā Fērgusonā melnādaino jaunieti Maiklu Braunu nošāvušajam baltādainajam policistam Darenam Vilsonam nav izvirzāmas apsūdzības, ir izraisījis kārtējo protestu un neapmierinātības vilni. Šāds iznākums nav vairojis daļas ASV sabiedrības pārliecību, ka varasiestādes ir darījušas visu, lai noskaidrotu patiesību.

Polijā 2006. gadā notikusī traģēdija, kad iebruka Katovices izstāžu centra jumts, Latvijā nereti ir minēta kā līdzīgs notikums, no kura mācīties, tai skaitā ņemot piemēru nozieguma izmeklēšanā. Taču šis piemērs arī māca, ka atbilžu meklēšana un vainīgo noskaidrošana ir sarežģīts process, kurā ātrus rezultātus gaidīt nevajag.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ir saņēmis pārmetumus, ka viņa savulaik vadītā Luksemburgas valdība izrāda lielu pretimnākšanu lieluzņēmumiem un palīdz tiem nemaksāt nodokļus citās valstīs. Ž. K. Junkers noliedz, ka būtu darījis ko nelikumīgu.

Brisele Lielbritānijai ir pieprasījusi šogad Eiropas Savienības (ES) budžetā iemaksāt papildus 2,1 miljardu eiro, bet premjerministrs Deivids Kamerons ir atteicies to darīt. Tanī pašā laikā Lielbritānijas valdošajai partijai nav izdevies iegūt koalīcijas partneru atbalstu, lai varētu virzīt tālāk likumprojektu par referendumu, kurā briti balsotu par valsts palikšanu ES sastāvā.

Šodienas tikšanās laikā Itālijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins risinās gan domstarpības par gāzes piegādi Ukrainai, gan apspriedīs Ukrainas konflikta risinājumus. Uz abu valstu vienošanos par dabasgāzes piegādi cer arī Eiropa, jo pretējā gadījumā tā šoziem arī pati var izjust gāzes iztrūkumu.

Turcijas kurdi ir sarīkojuši plašas protesta akcijas, kurās vēršas pret valdības nogaidošo rīcību situācijā, kad teroristiskā grupējuma Islāma valsts (IS) rokās draud krist Kobane – pilsēta uz Sīrijas un Turcijas robežas, kurā mīt liela kurdu kopiena. Gan kurdi, gan ASV vēlas, lai Turcija plašāk iesaistītos šinī konfliktā, taču Turcija no tā vairās.

Atklātībā nākot vairākiem incidentiem, kas saistīti ar ASV prezidenta Baraka Obamas drošību, no amata atkāpusies Slepenā dienesta vadītāja Džūlija Pīrsone. Prezidentam nāksies meklēt jaunu dienesta vadītāju, taču izskan prasības arī pēc pamatīgākām pārbaudēm par dienesta līdzšinējo darbību.

ASV vadītā starptautiskā koalīcija ir raidījusi gaisa triecienus pret Irākas un Sīrijas kaujinieku grupējuma Islāma valsts (IS) kontrolētajiem naftas rūpniecības objektiem. Šis ir viens no veidiem, kā sabiedrotie cenšas iznīcināt islāmistu peļņas avotus. Kopumā atbalstu šai kampaņai ir izteikušas jau 40 valstis.

Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas separātistu pozīcijas ir pavājinājušās. Ukrainas armija ir pietuvojusies lielākajai separātistu kontrolētajai pilsētai Doņeckai, kaujas notiek arī otrajā bastionā Luhanskā. Savukārt separātistu rindās šajā laikā ir nomainījusies liela daļa no augstākās vadības – Krievijas pilsoņu vietā vadošus amatus ieņem vietējie, lai arī tas separātistu mērķus nemaina.

Holivudas aktiera Džekija Čana dēls Džeisijs Čans Pekinā arestēts par noziegumiem, kuri saistīti ar narkotikām. Honkongā dzīvojošais Džeisijs Čans, kurš pats ir aktieris, mājās bija glabājis marihuānu, un arī pēc aizturēšanas viņa analīzēs tika konstatēta šīs vielas klātbūtne.

Grupas KISS mūziķis Džīns Simonss ir atvainojies par iepriekš izteiktajiem komentāriem, ko viņš veltīja ar depresiju sirgstošajiem.

Reaģējot uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju, tā ir aizliegusi augļu, dārzeņu, zivju, gaļas, piena un piena izstrādājumu importu no Eiropas Savienības (ES) valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Šāds solis gan draud palielināt pārtikas cenas Krievijā un līdz ar to – inflāciju.

Lai gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētu par Krimas tatāru un citu Staļina laikā vajāto minoritāšu reabilitāciju, tas īpaši neuzlabo šo Krimas pamatiedzīvotāju attieksmi pret Krieviju. Viņi par mērķi ir izvirzījuši savu autonomiju.

Krievijas īstenotā Krimas anektēšana satraukumu par Maskavas plāniem ir izraisījusi daudzās valstīs. Valstis, kas ir bijušas Krievijas ietekmes sfērā, šajos notikumos saskata iespējamus arī savas nākotnes scenārijus, savukārt lielvarām Krievijas loma Ukrainas krīzē nozīmē savas līdzšinējās ārpolitikas efektivitātes pārbaudi.

Neatkarīgā Rīta Avīze turpina telefonakciju, uzklausot savus lasītājus

Svētdien paredzētais referendums par Krimas nākotni tiek uzdots kā iespēja vietējiem iedzīvotājiem izteikt savu viedokli, taču balsošanas biļetenā faktiski ir neiespējami nobalsot pret Krievijas kontroli šajā pussalā. Savukārt Eiropas Savienības līderi sākuši izstrādāt sankcijas pret Krieviju.

Indijā Deli Augstākā tiesa ir atstājusi negrozītu četriem vīriešiem piespriesto nāvessodu par jaunas sievietes grupveida izvarošanu, pēc kuras viņa nomira.

Ukrainas krīze ir ilustrējusi valsts dziļo politisko sašķeltību, un valsts ir kļuvusi par rietumvalstu un Krievijas ģeopolitisko cīņu laukumu. Tomēr šāda situācija nav unikāla: arī Ukrainas kaimiņos esošā Moldova ir iecerējusi šogad parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, taču Krievija tās sabiedrību mēģina pārliecināt, ka valstij labāk klāsies, ja tā draudzēsies ar Maskavu.

Krimas parlamenta deputātu balsojums par pievienošanos Krievijas Federācijai vēl vairāk sarežģīs centienus atrisināt Ukrainas un Krievijas konfliktu. Savukārt Ukrainas politiskie līderi vakar Dublinā piedalījās Eiropas Tautas partijas (ETP) konferencē.

Krieviju atbalstošu kaujinieku iebrukums Ukrainai piederošās Krimas valdības ēkās ir ilustrējis separātisma un turpmāku sadursmju draudus Ukrainā, kur pirms nedēļas tika gāzts prezidents. Krievijas militārās mācības šo notikumu laikā Rietumos tiek uztvertas kā Maskavas signāls Ukrainai.